Nedēļa Latvijā
Valdība gandrīz salāpīta. Saeima amatos apstiprināja trīs ministrus, kas pienākumus pildīs vismaz līdz ieplānotajai Aigara Kalvīša demisijai 5. decembrī. Ārlietu ministra amatā apstiprināts Māris Riekstiņš (Tautas partija), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā Edgars Zalāns (Tautas partija) un labklājības ministres amatā Iveta Purne (Zaļo un zemnieku savienība).
M.Riekstiņš, kurš savulaik tika izvirzīts par Tautas partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, līdz šim strādāja par premjera biroja vadītāju . E.Zalāns bija Kuldīgas mērs, I.Purne – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre.
Lai gan izskanējuši viedokļi, ka nav nepieciešams uzņemt “jaunus pasažierus grimstošā laivā”, A.Kalvītis norāda, ka līdz viņa valdības demisijai jāatrisina vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, jāpabeidz robežlīguma noslēgšana ar Krieviju, jāveic sagatavošanas darbi ES reformu līguma pieņemšanai, turklāt 7.decembris ir pēdējais termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums par administratīvi teritoriālo reformu. Turklāt, ja uz dažām nedēļām ieceltie ministri sevi labi parādīšot, viņiem ir izredzes amatus saglabāt arī nākamajā valdībā.
Par spīti A.Kalvīša pūliņiem atrast atlaisto vai demisionējušo kadru aizstājējus, ekonomikas ministra vieta joprojām ir brīva. Bijušā ekonomikas ministra Jurija Stroda vietā apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir jāizvirza jauns kandidāts.
A.Kalvītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka no amata atkāpjas nevis konkrētu valdības kļūdu dēļ, bet gan tamdēļ, ka pašreizējās koalīcijas darba iespējas esot izsmeltas. „Nepieciešams jauns uzticības kredīts,” sacīja premjers. Laikā, kad ļaudis protesta akcijās tik ļoti vēlas jaunu Saeimu, varam tikai jautāt, kurā bankā šis kredīts tiks ņemts un kas būs tā segums.
Jauns mēnesis – inflācijai jaunas virsotnes. Oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, patēriņa cenas pieaugušas par 13,2 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kārtējais rekords tik lielu pārsteiguma vilni vairs neradīja, un tomēr fakts, ka precēm cenas pieaugušas par 12,2 procentiem, bet pakalpojumiem – par 16 procentiem, liecina, ka inflācijas apkarošanas politika nespēj sekot līdzi ekonomiskajām norisēm.
Oktobrī salīdzinājumā ar septembri vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 2,2 procentiem. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu kāpumu bijusi komunālo pakalpojumu, piena un piena produktu, maizes, dārzeņu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenām. Pašreizējā inflācija ir augstākā kopš 1996.gada, kad tā bija 17,6 procenti, turklāt Latvijā inflācija ir augstākā no visām trim Baltijas valstīm.
Budžets pieņemts. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Tas paredz pārpalikumu viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 163 miljoni latu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija aktīvi protestētāji pret algu palielināšanu solījumu nepildi, un vismaz nedaudz vairāk naudas dažādu jomu strādājošajiem ir izdevies panākt. Papildus nauda atrasta ugunsdzēsēju un policistu algām, kā arī mediķiem. Nodrošināts arī skolotāju atalgojuma pieaugums atbilstoši valdības apstiprinātajai pedagogu darba samaksas programmai 2005.- 2010. gadam, kas cita starpā paredz no 2008. gada 1. septembra palielināt algas par desmit procentiem.
Valdības lepnumam, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē izdevies pieņemt budžetu ar pārpalikumu, ir savs pamats, tomēr skumdina, ka taupīšana notiek uz sociāli neaizsargāto cilvēku rēķina.
Valsts budžets sastāv no divām daļām: pamatbudžeta, kurā ietilpst visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi, un no speciālā budžeta, kura pamatsummu veido pensiju un pabalstu nauda. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,127 miljardi latu, izdevumi – 4,218 miljardi latu, savukārt speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,387 miljardi latu, izdevumi – 1,133 miljardi latu. Tas nozīmē, ka pamatbudžetā ir deficīts, kas tiks kompensēts no speciālā budžeta. Nedēļa pasaulē
Krievijas lielākie naidnieki – Igaunija un Gruzija. Par lielākajiem Krievijas draugiem šīs valsts iedzīvotāji uzskata Kazahstānu un Baltkrieviju, par naidīgākajām valstīm atzīta Igaunija un Gruzija, liecina iedzīvotāju aptaujas dati.
Pērn līdzīgā pētījumā aptaujātie par Krievijas lielāko nedraugu bija pasludinājuši Latviju, tomēr padomju karavīriem veltītā pieminekļa demontāža acīmredzot ir sniegusi savu pienesumu. Savukārt Gruzija naidīgo sarakstā, domājams, atrodas, jo Maskavai un Tbilisi jau ilgu laiku ir nesaskaņas Gruzijas teritoriālās nedalāmības jautājumos.
Pērn Igauniju par naidīgu valsti uzskatīja 28 procenti aptaujāto, savukārt šogad – jau 60 procenti. Latviju par ienaidniekiem uzskata 36 procenti, un tās iegūtā trešā vieta ir būtisks kritums, salīdzinot ar 46 procentiem
pagājušajā
gadā.
Apstāklis, ka absolūtais vairākums kādas valsts iedzīvotāju kādu valsti uzskata par naidīgu, jau pats par sevi ir ievērības cienīgs, savukārt, ja ņemam vērā, ka Igaunija, tāpat kā Latvija, ir maza valsts, kurai nav būtisku resursu un ietekmes, šie dati var daudz ko pastāstīt par to, kā Krievijas publiskajā telpā tiek locīts Baltijas vārds. ASV Krievijai naidīgo valstu sarakstā ir tikai ceturtā.
Kā norāda aģentūra ITAR-TASS, salīdzinot ar pērno gadu, vairāk dalās Krievijas iedzīvotāju domas par to, kuri ir viņu draugi, taču par ienaidniekiem šaubu ir krietni mazāk. Turklāt arī redzams, ka ienaidnieka lomu atkarībā no politiskās situācijas ir viegli piešķirt un mainīt.
Gruzijā sola prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Gruzijas parlaments apstiprinājis Mihaila Saakašvili izsludināto ārkārtas stāvokli. Šāda situācija izveidojusies pēc opozīcijas protesta akcijām, kurās Gruzijas iedzīvotāji izsaka neapmierinātību ar M.Saakašvili politiku un aicina viņu atkāpties no amata.
Pagājušajā nedēļā policija ar stekiem izdzenāja demonstrantu pūli, un valdības pārstāvji paziņojuši, ka, nodrošinot kārtību, lietots pārlieku daudz spēka, vēsta aģentūra „Reuters”. Tomēr nedēļas nogalē policijas vienību skaits ielās samazinājās, prezidents paziņoja, ka nākamā gada sākumā tiks sarīkotas gan prezidenta, gan parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Jau pats prezidenta lēmums par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu tiek uztverts kā opozicionāru uzvara pār valsts galvu. Opozicionāri sola vēlēšanām izvirzīt vienu kandidātu un cer uz vēl vienas „rožu revolūcijas” atkārtošanos. 2003. gada protestos pie varas nāca M.Saakašvili, kurš spiediena dēļ nu spiests piekāpties.
Komentāri