Trešdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Draugi, nedraugi un mūzika

Druva
00:00
13.11.2007
15

Nedēļa Latvijā

Valdība gandrīz salāpīta. Saeima amatos apstiprināja trīs ministrus, kas pienākumus pildīs vismaz līdz ieplānotajai Aigara Kalvīša demisijai 5. decembrī. Ārlietu ministra amatā apstiprināts Māris Riekstiņš (Tautas partija), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā Edgars Zalāns (Tautas partija) un labklājības ministres amatā Iveta Purne (Zaļo un zemnieku savienība).

M.Riekstiņš, kurš savulaik tika izvirzīts par Tautas partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, līdz šim strādāja par premjera biroja vadītāju . E.Zalāns bija Kuldīgas mērs, I.Purne – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Lai gan izskanējuši viedokļi, ka nav nepieciešams uzņemt “jaunus pasažierus grimstošā laivā”, A.Kalvītis norāda, ka līdz viņa valdības demisijai jāatrisina vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, jāpabeidz robežlīguma noslēgšana ar Krieviju, jāveic sagatavošanas darbi ES reformu līguma pieņemšanai, turklāt 7.decembris ir pēdējais termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums par administratīvi teritoriālo reformu. Turklāt, ja uz dažām nedēļām ieceltie ministri sevi labi parādīšot, viņiem ir izredzes amatus saglabāt arī nākamajā valdībā.

Par spīti A.Kalvīša pūliņiem atrast atlaisto vai demisionējušo kadru aizstājējus, ekonomikas ministra vieta joprojām ir brīva. Bijušā ekonomikas ministra Jurija Stroda vietā apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir jāizvirza jauns kandidāts.

A.Kalvītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka no amata atkāpjas nevis konkrētu valdības kļūdu dēļ, bet gan tamdēļ, ka pašreizējās koalīcijas darba iespējas esot izsmeltas. „Nepieciešams jauns uzticības kredīts,” sacīja premjers. Laikā, kad ļaudis protesta akcijās tik ļoti vēlas jaunu Saeimu, varam tikai jautāt, kurā bankā šis kredīts tiks ņemts un kas būs tā segums.

Jauns mēnesis – inflācijai jaunas virsotnes. Oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, patēriņa cenas pieaugušas par 13,2 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kārtējais rekords tik lielu pārsteiguma vilni vairs neradīja, un tomēr fakts, ka precēm cenas pieaugušas par 12,2 procentiem, bet pakalpojumiem – par 16 procentiem, liecina, ka inflācijas apkarošanas politika nespēj sekot līdzi ekonomiskajām norisēm.

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 2,2 procentiem. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu kāpumu bijusi komunālo pakalpojumu, piena un piena produktu, maizes, dārzeņu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenām. Pašreizējā inflācija ir augstākā kopš 1996.gada, kad tā bija 17,6 procenti, turklāt Latvijā inflācija ir augstākā no visām trim Baltijas valstīm.

Budžets pieņemts. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Tas paredz pārpalikumu viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 163 miljoni latu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija aktīvi protestētāji pret algu palielināšanu solījumu nepildi, un vismaz nedaudz vairāk naudas dažādu jomu strādājošajiem ir izdevies panākt. Papildus nauda atrasta ugunsdzēsēju un policistu algām, kā arī mediķiem. Nodrošināts arī skolotāju atalgojuma pieaugums atbilstoši valdības apstiprinātajai pedagogu darba samaksas programmai 2005.- 2010. gadam, kas cita starpā paredz no 2008. gada 1. septembra palielināt algas par desmit procentiem.

Valdības lepnumam, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē izdevies pieņemt budžetu ar pārpalikumu, ir savs pamats, tomēr skumdina, ka taupīšana notiek uz sociāli neaizsargāto cilvēku rēķina.

Valsts budžets sastāv no divām daļām: pamatbudžeta, kurā ietilpst visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi, un no speciālā budžeta, kura pamatsummu veido pensiju un pabalstu nauda. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,127 miljardi latu, izdevumi – 4,218 miljardi latu, savukārt speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,387 miljardi latu, izdevumi – 1,133 miljardi latu. Tas nozīmē, ka pamatbudžetā ir deficīts, kas tiks kompensēts no speciālā budžeta. Nedēļa pasaulē

Krievijas lielākie naidnieki – Igaunija un Gruzija. Par lielākajiem Krievijas draugiem šīs valsts iedzīvotāji uzskata Kazahstānu un Baltkrieviju, par naidīgākajām valstīm atzīta Igaunija un Gruzija, liecina iedzīvotāju aptaujas dati.

Pērn līdzīgā pētījumā aptaujātie par Krievijas lielāko nedraugu bija pasludinājuši Latviju, tomēr padomju karavīriem veltītā pieminekļa demontāža acīmredzot ir sniegusi savu pienesumu. Savukārt Gruzija naidīgo sarakstā, domājams, atrodas, jo Maskavai un Tbilisi jau ilgu laiku ir nesaskaņas Gruzijas teritoriālās nedalāmības jautājumos.

Pērn Igauniju par naidīgu valsti uzskatīja 28 procenti aptaujāto, savukārt šogad – jau 60 procenti. Latviju par ienaidniekiem uzskata 36 procenti, un tās iegūtā trešā vieta ir būtisks kritums, salīdzinot ar 46 procentiem

pagājušajā

gadā.

Apstāklis, ka absolūtais vairākums kādas valsts iedzīvotāju kādu valsti uzskata par naidīgu, jau pats par sevi ir ievērības cienīgs, savukārt, ja ņemam vērā, ka Igaunija, tāpat kā Latvija, ir maza valsts, kurai nav būtisku resursu un ietekmes, šie dati var daudz ko pastāstīt par to, kā Krievijas publiskajā telpā tiek locīts Baltijas vārds. ASV Krievijai naidīgo valstu sarakstā ir tikai ceturtā.

Kā norāda aģentūra ITAR-TASS, salīdzinot ar pērno gadu, vairāk dalās Krievijas iedzīvotāju domas par to, kuri ir viņu draugi, taču par ienaidniekiem šaubu ir krietni mazāk. Turklāt arī redzams, ka ienaidnieka lomu atkarībā no politiskās situācijas ir viegli piešķirt un mainīt.

Gruzijā sola prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Gruzijas parlaments apstiprinājis Mihaila Saakašvili izsludināto ārkārtas stāvokli. Šāda situācija izveidojusies pēc opozīcijas protesta akcijām, kurās Gruzijas iedzīvotāji izsaka neapmierinātību ar M.Saakašvili politiku un aicina viņu atkāpties no amata.

Pagājušajā nedēļā policija ar stekiem izdzenāja demonstrantu pūli, un valdības pārstāvji paziņojuši, ka, nodrošinot kārtību, lietots pārlieku daudz spēka, vēsta aģentūra „Reuters”. Tomēr nedēļas nogalē policijas vienību skaits ielās samazinājās, prezidents paziņoja, ka nākamā gada sākumā tiks sarīkotas gan prezidenta, gan parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Jau pats prezidenta lēmums par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu tiek uztverts kā opozicionāru uzvara pār valsts galvu. Opozicionāri sola vēlēšanām izvirzīt vienu kandidātu un cer uz vēl vienas „rožu revolūcijas” atkārtošanos. 2003. gada protestos pie varas nāca M.Saakašvili, kurš spiediena dēļ nu spiests piekāpties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
38

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
42

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
44

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
3
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
4
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
13
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
17
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.