Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Divu gadu ciklam neesam gatavi

Jānis Gabrāns
15:24
20.07.2016
25

Šajās dienās daudz tiek runāts un diskutēts par portālā Manabalss.lv savāktajiem vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu iniciatīvai, kas paredz, ka transportlīdzekļiem tehniskā apskate būtu jāveic reizi divos gados, nevis katru gadu. Tiem, kuri grib mainīt esošo kārtību, galvenais arguments – autovadītāju naudas ietaupījums.

Iniciatīvas autori uzsver, ka tas ļautu auto īpašniekiem Latvijā ietaupīt gan laiku, gan resursus, jo piemēri no citām valstīm pierāda, ka nav nepieciešamības veikt auto tehnisko apskati jau pēc 12 mēnešiem – tā esot lieka birokrātija un resursu patēriņš. Tiek piedāvāts pagarināt termiņu un veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati reizi divos gados, kā tas notiek, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.

Šai iniciatīvai absolūti nepiekrīt CSDD, skaidrojot, ka katrs otrais transportlīdzeklis ceļu satiksmē piedalās ar būtiskiem defektiem – to pierādot fakts, ka tehnisko apskati pirmajā reizē iziet vien 40 līdz 50 procenti automobiļu. Turklāt katru dienu tehniskajā apskatē vidēji 13 automašīnām tiek konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, no kuriem astoņiem transportlīdzekļiem bremžu iekārta ir nepieļaujami bojāta, radot tiešus un nepārprotamus draudus satiksmes drošībai un cilvēku dzīvībām. CSDD uzsver, ka Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā, transportlīdzekļu vidējais vecums ir 13 gadi, savukārt Eiropā vidēji seši līdz astoņi gadi.

Latvijas autoparka reālo tehnisko stāvokli pierādot CSDD ilggadējais pasākums “Tehniskās apskates nakts “, kurā tiek veikta auto bezmaksas diagnostika. Kontrolēs fiksēts, ka 80 procentiem transportlīdzekļu ir būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi.

Arī “Druvas” aptaujātie autoservisu pārstāvji atzīst, ka esošo sistēmu šobrīd vēl nevar mainīt, to uzskatāmi apliecinot automašīnu tehniskais stāvoklis.

Uzņēmuma “Ogus”, kam pieder autoserviss “Auto Kontinents”, valdes loceklis Gints Ozoliņš piekrīt CSDD viedoklim, ka ar tādām automašīnām, ar kādām brauc vidējais Latvijas iedzīvotājs, skate tomēr jāiet katru gadu: “Šobrīd divu gadu ciklam autovadītāji nav gatavi. Jāatzīst, ka ir braucēji, kuriem tiešām automašīnas ir briesmīgā stāvoklī. Servisā esam redzējuši visādus brīnumus. Saprotu, ka cilvēki nav gatavi un negrib ieguldīt lielas naudas summas automašīnu remontā, tāpēc arī autoparks ir tāds, kāds ir. Arī autoceļi neveicina mašīnu tehniskā stāvokļa saglabāšanos.

Bieži auto īpašnieks atbrauc ar lūgumu sataisīt tikai, lai var iziet skati. Mēs veicam pārbaudes un pastāstām visu, kas vēl papildus būtu jāsaremontē skates prasībām, bet viņam paliek tiesības izvēlēties, ko taisīt, ko ne. Diemžēl zināma daļa auto īpašnieku galvenokārt domā ne jau par drošību, bet par to, lai tikai varētu iziet skati. Būtu jāsaprot, ka šī pārbaude vispirms jau nepieciešama pašam, nevis inspektoram, kurš veic automašīnas pārbaudi.

Piekrītu, ka reizi divos gados varētu skati iet jaunām automašīnām, teiksim, līdz piecus gadus vecām. Tas, kurš nopērk jaunu mašīnu, par to arī rūpējas, bet, nopērkot auto par dažiem simtiem, cilvēks taču neliks lielu naudu tās remontā, viņam galvenais, lai ripo, lai kaut kā var iziet skati.”

Autoservisa “Sinhro-C” valdes priekšsēdētājs Gints Gaiķis norāda, ka tiem braucamajiem, kurus regulāri ved uz pārbaudēm, apkopēm, skate varētu būt reizi divos gados, diemžēl tādu nav daudz: “Šobrīd spēkā esošā norma – skate katru gadu – jāatstāj, jo tā motivē tos auto īpašniekus, kuri mašīnas stāvoklim nepievērš uzmanību. Viņi vispirms aizbrauc uz skati, tur noskaidro, kas jāsalabo, un tikai to arī izdara. Servisā esam redzējuši pārsteidzošus autovadītāju tehniskos risinājumus, lai tikai mašīnas ripotu. Apzinīgie nebrauks ar mašīnu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet šīs neapzinīgākās daļas dēļ šis gads jāsaglabā. Tas viņus pietur pie zināmas kārtības, pretējā gadījumā viņi divus gadus nebrauks uz servisiem, tikai ekspluatēs mašīnu, un tas var novest pie bīstamām sekām.”

Arī aptaujāto autovadītāju vidū nav viennozīmīga atbalsta iniciatīvai par divu gadu ciklu. Andris Beitāns atzīst, ka tagad vismaz reizi gadā viņš spiests uzzināt, kādā stāvoklī ir mašīna: “Piekrītu, ka dažkārt tas iesit zināmu robu budžetā, bet, ja to nedarītu, pēc gada summa būs vēl lielāka, ja auto vispār nebūs beidzis eksistēt. Varbūt šo ierosinājumu atbalsta tie, kuri grib nopirkt pavecu, lētu auto , kuram izieta skate, tad divus gadus vienkārši braukt, un tad pirkt nākamo. Manuprāt, šī iniciatīva tikai veicinās mašīnu stāvokļa pasliktināšanos.”

Cēsnieks Oskars Eglītis, norādot, ka viņš atbalsta iniciatīvu, jo uz servisu brauc regulāri, piebilst, ka par nekādu lielu ekonomiju gan runāt nevarot, jo ceļa nodoklis tāpat būs jāmaksā katru gadu, valsts nepieļaus citu risinājumu: “Ja būs jāmaksā uzreiz par diviem gadiem, tā būs liela nauda, jo neviens jau neatliks iepriekšējā gadā. Ja cilvēks rūpējas par mašīnu, nauda servisos tāpat tērēsies, un rezultātā ietaupīsies vien tā nauda, kas jāmaksā par skati. Protams, var mašīnu nelabot, tikai pašu minimumu, bet vai no tā iegūs drošība uz ceļa?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi