Velosipēds ir lēts transporta līdzeklis, arī ērts un videi draudzīgs. Kā šo priekšrocību izmanto divriteņu braucēji un ko velosipēdistiem piedāvā lielākā rajona pilsēta – Cēsis?
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Andris Pāže:
– Velosipēdistu drošība atkarīga no pašiem velosipēdistiem, kā arī no pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem un viņu rīcības. Ja visi ievēros ceļu satiksmes noteikumus un viens otru cienīs, netiks traucēts neviens no dalībniekiem, satiksme būs droša. Noteikumi ir satiksmes dalībnieku drošībai, ja pats nerūpēsies par to, tad kurš gan cits?
Diemžēl bieži vien katrs domā tikai par sevi – gan gājēji, gan autovadītāji, gan arī velosipēdisti. Velosipēdisti nereti brauc nevis viens aiz otra, kā paredzēts noteikumos, bet gan blakus, aizņemot visu brauktuvi, lai gan tas aizliegts, turklāt rada bīstamas situācijas. Tāpat ne visi ievēro, ka gājēju pārejas ir paredzētas gājējiem, velosipēds pa tām jāstumj. Savukārt transportlīdzekļu vadītāji ne vienmēr atceras, ka viņiem, nogriežoties pa labi vai pa kreisi, jādod ceļš velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņi šķērso.
Dienas gaišajā laikā negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti, ir bijuši, tomēr reti. Lielākoties tie saistīti ar neuzmanību, šķērsojot brauktuvi, veicot manevrus un pārbraucot krustojumus.
Pagājušajā gadā dienas laikā gan notika traģisks negadījums Jaunpiebalgā, kurā no gūtajām traumām mira bērns. Nepilngadīgais puisēns brauca pa nepareizo brauktuves pusi, neturot rokas pie stūres.
Naktīs diemžēl negadījumi notiek, tiem biežāk ir letālas sekas. Naktīs negadījumi lielākoties bijuši saistīti ar to, ka velosipēds nav aprīkots ar gaismas lukturiem – priekšā baltiem, aizmugurē sarkaniem. Līdz ar to autovadītājam velosipēdistu gandrīz neiespējami pamanīt. Bijuši arī gadījumi, kad velosipēdists bijis alkohola reibumā, tas bijis par iemeslu negadījumam.
Pa ietvēm ar velosipēdu drīkst braukt, bet tikai, ja tas netraucē gājējus. Ja tomēr traucējums ir, no velosipēda jānokāpj, jāpalaiž gājēji vai arī jābrauc pa ceļu iespējami tuvāk brauktuves labajai malai.
Aizsargķivere nav obligāta, tomēr tās lietošana garantē drošību. Bērniem, kuri nav jaunāki par septiņiem gadiem, ir atļauts braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali tikai pilngadīgas personas pavadībā. Bērniem šajā gadījumā jālieto aizsprādzēta aizsargķivere. Daudzdzīvokļu māju pagalmos un dzīvojamās zonās visu vecumu bērniem ir atļauts braukt ar velosipēdu patstāvīgi.
Pagaidām Cēsīs tikai Piebalgas, Festivāla, Viestura un Lenču ielā izveidoti apvienotie velosipēdistu un gājēju celiņi, kā arī Priekuļu pagastā izveidots velosipēdistu ceļš. Būtu ļoti labi, ja pilsētā un Cēsu rajona pagastos būtu izveidots velosipēdistu ceļu tīkls, kas ļautu riteņbraucējiem droši un netraucēti apskatīt skaistākās vietas un kultūrvēsturiskos pieminekļus. Tad nebūtu problēmu, tomēr, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, tuvākajā laikā, visticamāk, tas nebūs iespējams.”
Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone:
– Cēsu pašvaldība jau vairākus gadus strādājusi, lai velobraucēji pilsētā justos ērti un droši. Vairākās ielās, kurās veikta rekonstrukcija, kopā ar gājēju celiņiem izbūvēti veloceliņi, uzstādot arī atbilstošas ceļa zīmes. Ietves tiek veidotas platākas, lai pietiek vietas gan vieniem, gan otriem. Arī teritorijas attīstības plānā iestrādāts, ka, veicot ielas rekonstrukciju, jācenšas veidot veloceliņus. Protams, ja tas iespējams. Arī šogad un nākamgad paredzētajā maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektā paredzēta veloceliņu izbūve.
Atsauksmes no velobraucējiem par šādiem apvienotajiem celiņiem ir dažādas. Daudzi labprāt tos izmanto, bet netrūkst to, kuri labprātāk brauc pa ielu, jo, piemēram, Piebalgas ielā šis celiņš ir reljefains. Pie katras privātmājas izbūvēts piebraucamais ceļš, kas veido šo reljefu. Daudziem tas nepatīk, bet tīri tehniski nevarēja rast citu risinājumu. Bet katrs velobraucējs izvēlas sev labāko variantu, kuri drošāk jūtas uz ielas, brauks pa to.
Pirms dažiem gadiem, kad sākās projekts “Baltic Sea Cycling”, veicām skolēnu aptauju par velosipēdu lietošanu. Viņi norādīja, ka labprāt brauktu uz skolu, bet trūkst drošas divriteņu novietnes. Tāpēc pie pilsētas pamatskolas un Cēsu Valsts ģimnāzijas tika izbūvētas divas segtās velostāvvietas, un tagad šo skolu audzēkņiem ir iespēja droši novietot braucamo.
Ja būs līdzekļi, velosipēdu stāvvietas plānots izbūvēt pie visām pilsētas skolām. Ir arī prasība, ka, rekonstruējot kādu sabiedrisko objektu, pie tā jāizveido velostāvvieta. Tā ir obligāta prasība, kas tiek pārbaudīta, pieņemot būvi ekspluatācijā. Uzņēmēji to ievēro, tiesa, vecpilsētā, kur ietves ļoti šauras, to grūti īstenot.
Joprojām ideju līmenī ir pievienošanās Priekuļu veloceliņam, kas tika izbūvēts jau pirms vairākiem gadiem. Ļoti gribam veikt šo savienojumu, bet līdzekļu maz, nespējam to paveikt.
Kopumā jāsaka, ka pilsētas pašvaldība par velosipēdistiem domā. Tas nav prioritārs jautājums, bet prasības iestrādātas domes dokumentos, tāpēc nekas nemainīsies arī nākotnē. Viss atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.
Komentāri