Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors
Izglītības un zinātnes ministrijā ir labi zināms, ko Cēsu rajona un pilsētas pedagogi kopā ar pašvaldību deputātiem un darbiniekiem izglītības iestāžu attīstībā un izglītības sistēmas pilnveidošanā ir izdarījuši. Tie ir ļoti labi panākumi, piemēri, no kuriem var mācīties ne tikai valstī. Cēsniekus esam aicinājuši Latviju pārstāvēt arī starptautiskā forumā, lai redz un no Latvijas pamācās, kā veidot iekļaujošo izglītību.
Reforma notiks
Latvijas novadu karte gan nav vēl apstiprināta, taču ikviens jau tagad var nojaust, kurā novadā viņa apdzīvotā vieta, vadītā iestāde iekļausies. Pilsētas dzīvi reģionālā reforma skars mazāk, bet lauku dzīvi gan. Visas rajona funkcijas, kuras pārzināja rajona padome, tiks nodotas novadiem. Izdarāms tas ir vienkārši. Tikai jārīkojas. Ceru, ka izglītības pārvaldi reorganizējot, tiks ņemts vērā, kā funkcionāli labāk izmantot tagadējo kapacitāti. Skolu direktoru padoms būs ļoti svarīgs, veidojot novadā izglītības pārvaldi, jo tai būs jāturpina eksaminācijas, metodiskā darba un koordinējošās funkcijās.
Visiem zināms, ka sociāli ekonomiskā situācija šobrīd valstī nav spoža. Resursi ir ierobežoti. Būtu labi, ja mēs racionāli spētu izmantot visu to naudu, kas izglītības sistēmā ir iepludināta. Pētījumi un diskusijas
Izglītības kvalitātes izvērtēšanai ir vairāk nekā simts indikatoru, un tos vienlaicīgi ņemt vērā nemaz nav iespējams. Starptautiskās organizācijas UNESC un OECD, ar kurām Latvija sadarbojas pētījumu jomā, ir regulāri pētījušas skolēnu lasīšanas prasmes, matemātikas zināšanas. Šie starptautiskie pētījumi ir indikators, kas parāda, ka Latvijā izglītības sistēma funkcionē labi.
Mūsu bērni mācās ļoti ilgi. Jau sāk piecu gadu vecumā. Skolā iet 12 gadus un, izrādās, ar viņu sasniegto mācību līmeni reti kurš ir pilnībā
apmierināts.
Šogad mūs sagaida ļoti nopietna diskusija par to, vai mācību gada un brīvlaiku ilgums ir racionāli veidoti. Pamatīgs diskusiju jautājums būs par to, vai skolēnu brīvlaikam jābūt decembra beigās, vai pavasarī tām jāsakrīt ar Lieldienām, vai mācību gadam jābeidzas jūnijā. Līdzīga kārtība, kāda bija pagājušajā gadā, diez vai Ministru kabinetā vairs tiks pieņemta. Vidusskolā stingrākas prasības
Dzimstības samazināšanās skolās izjaukusi līdzšinējo sistēmu. Turklāt pārāk daudz pamatskolu beidzēji tālākām mācībām izraugās vidusskolu, lai gan zināšanās nav tik spēcīgi. Skolas laikā pievēršanos profesiju apgūšanai traucē arī darba tirgus disbalanss. Vidusskolās jāpalielina prasības, uzņemšanai vajadzētu notikt stingrāk. Pirms tam gan arodizglītības sistēmā jāveic izmaiņas, lai profesionālā izglītība patiešām būtu pievilcīga. Materiālā bāze drīz būs gana laba. Sistēmai jāpiedāvā tāda izglītība, lai jaunieši, ieguvuši zināšanas un prasmes, varētu iekļauties darba tirgū, bet tie, kas vēlas kļūt par inženieriem, spētu augstskolā iestāties ar profesionālās skolas diplomu tāpat kā ar vidusskolas.
Eiropas fondi ir viena no iespējām, kur gūt finansiālu atbalstu dažādu izglītības programmu īstenošanai, ja pašvaldībās nepietiek līdzekļu skolām radošai, praktiskai, inovatīvai zināšanu pielietošanai. Ieceres var būt visdažādākās, gan atbalsts skolu vadītājiem, skolotājiem un skolēniem, gan iecerēm, kā mācīt vēsturi vai veicināt skolēnu pārvaldi, radošu darbību vai paaugstināt skolotāja brīvību.
Pirmklasnieki – nesekmīgi
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija, ko iesūtījuši pedagogi, mums nesen atklāja kādu nopietnu problēmu. Lai gan vairākus gadus mums ir obligātā piecu- un sešgadīgo apmācība, kuras uzdevums ir sagatavot bērnus skolai un veidot homogēnas pirmās klases, taču bieži vien tā nav. Pagaidām nav skaidrs, kur meklējama problēmas sakne – pirmsskolas izglītībā, 1. klašu skolotājos vai ministrijas standartos un paraugprogrammās, ka pirmo klašu skolēnu vidū ir tik liela nesekmība Lūdzu skolu administrācijas veicināt sadarbību starp pirmsskolu un sākumskolu skolotājiem. Latvijā joprojām nav definēts, ka, sešgadīgo programmu beidzot, bērniem jāprot lasīt vai rēķināt. Viņiem ir jābūt sagatavotiem skolā sākt mācīties pēc priekšmetu sistēmas. Tāpēc nav pareizi skolotājiem izvirzīt prasības, lai uz skolu nāktu tikai bērni, kas jau prot lasīt. Skolā ir dots pusgads, gads, lai skolēnu zināšanas sabalansētu. Tas jādara ļoti smalkjūtīgi. Sākumā mazie bērni skolā ir tik atvērti, bet pēc tam jau jūtas nomākti. Tas notiek pieaugušo dēļ. Vērtēšanas sistēma – vecā
Piecās Latvijas pedagogu konferencēs, kas tika sarīkotas pagājušajā mācību gadā, turpinājās debates arī par to, vai mūzikai un mākslai vidusskolā jābūt obligātai. Viedokļi atšķīrās. Izglītības un zinātnes ministrijā palikām pie tā, ka jauniešiem dosim iespēju izvēlēties starp vienu un otru priekšmetu. Kultūras ministrija gan abus priekšmetus pieprasa atzīt par obligātiem. Tagad šis jautājums ir Ministru kabineta darba kārtībā. Kā kabinets nolems, tā arī būs.
Vēl pagājušajā mācību gadā izcēlās strīdi par zināšanu vērtēšanas kārtību, kaut biju pārliecināts, ka visi to izpratuši. Turpināsim debates un skaidrošanu, par ko, piemēram, skolēns var saņemt 10 balles. Acīmredzot sistēma jāpilnveido, lai vērtējumi visās skolās būtu savstarpēji salīdzināmi, visur būtu vienādi spēles noteikumi. Iestājoties augstskolās, taču skolēniem katra balle ir svarīga. Ja skolās būs atšķirīga izpratne, par kādām zināšanām jāpiešķir attiecīgas balles, tad daļa skolēnu var kļūt zaudētāji konkurences cīņā. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri