Mēs, pusmūža ļaudis, gaužamies, ka tiek slēgtas skolas, jo trūkst skolēnu, sūrojamies, ka jaunie negrib bērnus, ka ģimenes mazas, bērni dzimst vēlu. Dzirdam brīdinājumus, ka latviešu skaits iet mazumā un pēc gadu desmitiem tauta var vispār izzust. Pukojamies, ka valdība par maz dara, lai veicinātu bērnu dzimstību, veselību, izglītības kvalitāti. Un apstājamies arī pie pavisam utilitāra jautājuma – jo Latvijā būs mazāk jaunu cilvēku, kas strādā, jo vairāk apdraudēta pensiju sistēma. Kaut tālab vien valdībai jādomā, kā balstīt tos, kas audzina bērnus.
Tik tālu viss būtu skaidrs. Tā teikt, teorija. Bet kas notiek praksē? Vai mēs ikviens, pensijas vecumam tuvumā esošais un to sasniegušais, ar savu attieksmi pret ģimeņu ar bērniem vajadzībām izturamies ar izpratni, cieņu atbalstu? Jā? Nē?
Nule uzzināju, ka kādā daudzdzīvokļu mājā Cēsīs notiek (vai jau notikusi) aptauja – vai pa ietvi, kas izbūvēta pie nama par ēkas iedzīvotāju kopējiem līdzekļiem, atļauts iet tikai gājējiem, vai pa to drīkstētu braukt arī ar skrituļslidām un skrituļdēļiem. Nekas slikts jau tas nav, labi, ja tiek ņemts vērā visu iedzīvotāju viedoklis, organizējot kārtību, kādā sadzīvot liela nama iemītniekiem. Var jau būt, ka vienkārši nolemts noskaidrot aktīvā atpūtas veida un mierīgo gājēju attiecības. Tomēr tādas savādas domas rodas – kas izraisījis vajadzību pēc šādas aptaujas? Vairāk sliecos uz to, ka te sadūrušās priecāties un draiskoties alkstošo bērnu un mierīgu un lēnu gaitu mīlošu pieaugušo intereses.
Kur bērni, tur kustība un troksnis. Tas sader. Un tas jārespektē. Taču, protams, bērnam jāredz arī robežas. Tikai tām jābūt tādām, lai apkārtējā vide mazajam cilvēkam piedāvātu to, kas viņam nepieciešams. Ne jau tikai bērns iegūst izklaides iespējas, tas ir atbalsts arī mammām un tētiem, kas audzina bērnus, tos pašus, par kuriem mēs tā priecājamies, dzirdot, ka Latvijā dzimstība tomēr palielinās. Lūk, te viņi ir – tie skrienošie, ar skrituļslidām un velosipēdiem braucošie, lēkājošie un reizēm spiedzošie. Dažkārt kaitinoši, bet tik superīgi!
Komentāri