Ik pa laikam virsrakstos lasām, ka kāda TV šovu zvaigzne izdarījusi to vai ko citu. Kad intereses pēc sāc meklēt, kas tā par “zvaigzni”, izrādās piedalījusies kādā no diskutablajiem TV šoviem “Lauku sēta” vai “Caur ērkšķiem uz…”. Negribu vērtēt šo raidījumu satura kvalitāti, uzskati par to var atšķirties, taču man ir jautājums – kāpēc šo “šovu” dalībnieces, dalībnieki jāsauc par “zvaigznēm”? Vai tad, ja esi parādījies kādā raidījumā, lai cik skandalozā, uzreiz kļūsti par “zvaigzni”? Tad jau tie, kuri filmējas reklāmās, saucami par reklāmas zvaigznēm. Ja par kādu “Druvā” vairākkārt rakstām, viņš saucams par preses
zvaigzni?
Mums, šķiet, ļoti degradējas vērtību sistēma. Saprotu, ka trūkst Latvijā personību, kurām piederētos zvaigznes tituls, kā tas ir lielajās valstīs, tad nu cenšamies balto plankumu aizpildīt ar šādām “zvaigznēm”. Lai tik būtu! Vai pašiem tas nešķebina? Saprotu arī autorus, kas rakstos izmanto šo nosaukumu, jo jābūt taču skaļiem virsrakstiem, lai pievilinātu lasītāju, lai interneta portālos būtu unikālie klikšķi, ka teksts apskatīts. Un mums top zvaigzne pēc zvaigznes, tagad arī “X Faktors” zvaigznes, kas patiesībā tā īsti nemaz neiemirdzas.Domājot par divu sākumā minēto šovu dalībniekiem, kuriem dažkārt tiek piedēvēts “zvaigznes” statuss, jādomā, vai tas patiesībā viņiem nenodara tikai sliktu? Cilvēks, izcelts no pelēkās ikdienas, pēkšņi uz mirkli nonāk žurnālu un portālu slejās, tiek dēvēts par “zvaigzni”, bet pēc īsa mirkļa nāk jau citas “zvaigznes”, iepriekšējās tiek aizmirstas. Vai pēc šīs mirkļa slavas kritiens atpakaļ nav vēl sāpīgāks? Var taču atklāties, ka biji vajadzīgs tikai reitingu, popularitātes celšanai. Bet, no otras puses, kuram gan kaut uz mirkli negribas sajusties kā “zvaigznei”, jo tas kults tiek popularizēts visā pasaulē. Itin bieži arī dažādos ārvalstu šovos dzirdami dalībnieku apgalvojumi, ka viņš kaut uz mirkli vēlētos sajusties kā, piemēram, “rok zvaigzne”. Tas nekas, ka nemāk ne dziedāt, ne spēlēt kādu instrumentu, bet iekosties tajā spožajā “slavas pīrāgā” jau gribas tik ļoti. Neiedomājoties, ka šim “pīrāgam” var būt ļoti cieta garoza, to ilūziju tomēr gribas. Bet, kad tā iegūta, ko tālāk? Gribi vai negribi, atkal jāatgriežas savā mazajā dzīvoklī, atkal jāiet uz darbu vai jāturpina reģistrēties bezdarbniekos, un atblāzma no “zvaigznes” vien tik, cik paša saglabātajos žurnālu vai portālu rakstos.
Komentāri