dzejniece
Gadiem ilgi un bieži apmeklējot skolas un bibliotēkas, satiekot ļoti daudz bērnu, kuri ir kāri lasītāji, visa mana dzīve ir apliecinājums tam, ka jauno lasītāju skolas vecumā Latvijā ir diezgan daudz.
Tas man liek apšaubīt mītu, ka jaunā paaudze ir novērsusies no grāmatām un interesējas tikai par modernajām tehnoloģijām. Visi, protams, nelasa. Un tā nekad nav bijis, ne vecos laikos, ne tagad. Nekādu kultūras traģēdiju un sociālu katastrofu nesaskatu.
Vēl viens izplatīts mīts, ka bērni, kuri laiku pavada pie datora, vispār nelasa. Ļoti bieži ir tieši pretēji – bērni, kuri labi apguvuši datoru, ir arī lasītāju pulkā. Bieži vērojams, ka tie, kuri neko neuzņemas, nav arī nav lasītāju vidū.
Man gribētos teikt tā, ka Latvijā pēdējos gados ir diezgan izteikta lasīšanas un bērnu grāmatu rakstīšanas renesanse, jo daudzi rakstnieki, arī tādi, kas agrāk nav rakstījuši bērniem, sākuši pievērsties šim žanram. Tas, ka sešus gadus Latvijā darbojas projekts ”Bērnu žūrija”, aicinot jauno paaudzi iesaistīties gada laikā iznākušo grāmatu lasīšanā un vērtēšanā, ir spēks.
”Bērnu žūrijā” iesaistīto lasītāju skaits ar katru gadu pieaug. Šogad žūrija izgājusi ārpus Latvijas robežām, jo jaunākās latviešu bērnu grāmatas ir piegādātas arī latviešu diasporām Īrijā un Lielbritānijā. Projektu administrē Bērnu literatūras centrs. Katru gadu tiek sasaukta ekspertu grupa, kas izvērtē gada laikā bērniem un jauniešiem izdotās grāmatas un izvēlas, kas lasāms katrā vecuma grupā. Bibliotēkām izdevumus iegādājas par valsts līdzekļiem, kurus saņem no Kultūrkapitāla fonda. Priecē, ka žūrija šogad izvēlējusies daudz vairāk latviešu autoru darbus, nekā tulkotos. Agrāk pusaudžu vecumam nemaz nebija atbilstošas Latvijā sarakstītas grāmatas. Nu rakstīšanas process ir iekustināts. Bērnu un jaunatnes literatūras padome rakstniekiem rīko konkursu par grāmatām pusaudžiem.
Padome ”Bērnu žūriju” papildinājusi ar Jauno lasītāju plašā apvāršņa konkursu domājošiem, lasošiem bērniem, lai viņi dalītos iespaidos un kontaktētos. Ne mazāk svarīgi, lai viņi ap sevi veidotu drošības saliņu – tādi lasoši mēs neesam vieni, neesam izņēmums, ir arī citi. Svarīgi, lai šādi bērni turētos kopā un veidotu arī sabiedrisko domu. Pirms gada Jauno lasītāju plašā apvāršņa konkursā iesaistījās 1200 bērni, šogad jau 2300 gandrīz no visām Latvijas vietām. Tas viss kopā veido cerīgu ainu.
Vēl pēdējā laikā esmu ievērojusi, cik daudz sadzimis bēbīšu. Vesels bēbīšu bums! Tas liecina, ka pieaugušajiem ir lielāka vēlēšanās būt kopā ar bērniem. Tas nozīmē, ka mājās viņi vairāk lasīs un nu jau priekšā saviem bērniem. Lasītprieks nekur citur nesākas kā mājās. Ir bēbīši, ir priekšā lasīšana un pantiņu runāšana.
Ja man jautā, vai esmu uzminējusi pareizo kodu un tāpēc bērni grib lasīt manas grāmatas, tad saknes jāmeklē manā ģimenē, kad tur auga bērni. Bērnus jāprot arī samānīt, jo ne vienmēr izdodas būt tik gudrai, kā gribētos. Mana mānīšanās metode radās, lai ieviestu uzticību, uzturētu iespaidu, ka mamma visu māk. Es daudz ko nemācēju, lai to slēptu, sāku bērniem par prieku taisīt pantiņus. Varbūt tā atklāju sev kodu, kā kļūt bērniem tuvākai – ar pantu sacerēšanu un skaitīšanu, ar vēlmi ielaisties spēlē. Spēles brīdī bērns nepamanīja, ka neprotu viņu audzināt, panākt, lai viņš saklāj savu gultu. Man vienmēr ir izdevies ar bērniem dalīties domās caur dzejoļiem.
Šogad sākusies bibliotēku jauna iniciatīva – uzaicināt uz pilsētas vai pagasta bibliotēku vecākus ar divgadīgiem bērniem. Bibliotēkās ir iekārtots stūrītis ar grāmatām un rotaļlietām, kas mazuļus piesaista. Katrai ģimenei, kas atsaukusies aicinājumam, dāvanā pienākas jaunākā grāmata. Tas ģimenēm liek izdarīt secinājumu, ka nav jāgaida bērna skolas laiks, lai kļūtu par bibliotēkas lasītāju. Arī maziem bērniem te ir ko darīt. Turklāt bērnu literatūras nodaļu apmeklētāju vidū arvien vairāk redzam gados jaunus vecākus – tos, kuri savos pusaudžu gados varbūt bija kūtri bibliotēkas apmeklētāji un tāpēc bibliotēku iepazīst no jauna, bet šoreiz jau kopā ar bērnu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri