Atkal strauji palielinoties saslimstībai ar kovidu, Ministru kabinets šajā nedēļā lēma par stingrākiem ierobežojumiem. Tostarp nosakot obligātu vakcināciju izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā aprūpē strādājošajiem. Taču vēl ir daudzas sfēras ar lielu cilvēku apriti, piemēram, tirdzniecība, sabiedriskās ēdināšanas sektors, kurās darba devējam nav tiesību darbiniekiem pieprasīt vakcinēties.
Par to šonedēļ runāja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka darba devējam jādod daudz lielākas elastības iespējas un lemšanas instrumenti, lai nodrošinātu drošu darba vidi.
LDDK aicina neierobežot pakalpojumu sniegšanu “zaļajā režīmā”, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, taču prasa lēmumu, kas sniegtu tiesības darba devējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā noteikt ierobežojumus personām, kas nav vakcinētas vai pārslimojušas “Covid-19”.
“Jāievieš vienkāršs un visiem saprotams regulējums, kas dotu pilnvarojumu darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību, nodrošinot prasību pēc epidemioloģiski drošas darba vietas, un noteikt prasību darba pienākumu veikšanai uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ja, veicot darba pienākums, ir risks inficēt citas personas,” norāda L. Meņģelsone, uzsverot, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā cīnīties ar infekciju un atgriezties normālā dzīvē.
Cēsu Uzņēmēju kluba vadītājs Arkādijs Suškins, kurš darbojas arī LDDK padomē, saka, ka šo jautājumu aktualizēšot kluba oktobra sanāksmē, bet saziņā ar uzņēmējiem viedoklis jau izkristalizējoties: “Izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas, bet jāsaprot, ka visu likumā ierakstīt nevar, jo katrs cilvēks ir individuāls. Nevar būt viena pieeja visiem. Ja nozarē strādājošajam ir minimāla saskare ar citiem, varbūt viņam nav obligāta vakcinācija. Taču, ja kādā pieņemšanas punktā dienā pieņēmējs satiek simtiem cilvēku, darba devējam jābūt tiesībām šim darbiniekam prasīt obligātu vakcināciju, jo viņš var apdraudēt citus. Manuprāt, uzņēmuma vadītājs vislabāk zina, kuri ir tie amati, kur ir liela saskare, kur jāpiemēro šī prasība. Arodbiedrības satraucas, ka darba devējs to varētu izmantot ļaunprātīgi, bet, domāju, neviens negrasās iespēju, ja tāda tiks dota, izmantot, lai kādu atbrīvotu no darba. Ja gribēs, tam iemeslu vienmēr atradīs.”
Šai iespējai gan ir otra puse, proti, jāņem vērā arī situācija darba tirgū, un nav teikts, vai, kādu atbrīvojot no darba, nākamajā dienā būs atrodams speciālists, kuram būs derīgs sertifikāts. Par to vienmēr runājusi Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība, bet, kā būs realitātē, to redzēsim novembrī. Nevēloties vakcinēties un izlemjot labāk aiziet no darba, jāņem taču vērā, ka būs arvien mazāk vietu, kur varēs strādāt bez derīga “Covid-19” sertifikāta.
Likumā nevar nosaukt visas profesijas, jomas, kur vajadzīga vakcinācija, tāpēc pareizāk būtu tiesības izlemt deleģēt darba devējam, attiecīgi grozot Darba likumu. Par to runā ne tikai LDDK, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
“Ir vēl viena lieta, ko mēs, LDDK, aizstāvam,” uzsver A. Suškins. “Proti, ja nav medicīniska iemesla, kura dēļ cilvēks nevakcinējas, un viņš saslimst ar “Covid-19”, tad, pirmkārt, lai ārstējas par saviem līdzekļiem, nevis par darba devēja vai valsts līdzekļiem. Otrkārt, ja viņš aplipinājis citus, viņam jāparedz civiltiesiskā atbildība, protams, ja tas ir pierādāms. Varbūt šīs prasības veicinās vēlmi vakcinēties. Kāpēc nodokļu maksātājiem jāmaksā par to ārstēšanu, kuri kādu nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties.”
Cēsu uzņēmējs Uldis Kvants, kura uzņēmumos strādā daudz darbinieku, tostarp veikalos, viesnīcā, sabiedriskajā ēdināšanā, kuri ir tiešā saskarē ar klientiem, norāda, ka šobrīd viņam nav nekādu tiesību aizliegt kādam nākt darbā, ja viņš nav vakcinējies: “Ja tas tiks noteikts likumos, par to varēsim diskutēt, bet patlaban ir tikai runas, par kurām tālāk netiek. Man jāpakļaujas likumdošanai, uz savu iniciatīvu neko darīt nevaru.”
Uzņēmējs norāda, ka viņa darbinieki ir apzinīgi, lielākā daļa ir vakcinējušies: “Es teiktu, tādu varētu būt krietni vairāk par 8o procentiem. Mums nav nekādu bonusu, kas mudinātu, pie mums strādā apzinīgi, domājoši cilvēki.”
Ir skaidrs, ka zināma sabiedrības daļa, kas gan ir izteiktā mazākumā, iebildīs pret jebkādu obligātu vakcināciju, atsaucoties uz cilvēktiesībām, Satversmi, vēl nezin ko, bet te varētu citēt Tiesībsarga Jura Jansona teikto, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt obligāto vakcināciju pret “Covid-19” konkrētās profesijās, lai aizsargātu sabiedrību: “Būtiski, lai attiecīgie ierobežojumi ir leģitīmi (pienācīgā kārtībā noteikti ar likumu), samērīgi un vērsti Satversmes 116.pantā noteikto mērķu sasniegšanai, kas konkrētajā gadījumā ir aizsargāt sabiedrības drošību un cilvēku tiesības uz drošu vidi. Nedrīkst aizmirst, ka arī vakcinētajai sabiedrības daļai ir tiesības dzīvot drošā vidē un netikt apdraudētiem.”
Komentāri