Nedēļa Latvijā
Meklē, kur ņemt enerģiju. 2009. gada beigās tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija (AES), un šis apstāklis rada bažas, ka Latvijā sāks trūkt elektroenerģijas. Pašlaik aktuāli ir vairāki risinājumi, taču skaidra virziena vēl nav.
Viens no plaši diskutētiem variantiem ir jaunas AES celtniecība Ignalinā. Šajā projektā iesaistītos visas trīs Baltijas valstis, kā arī Polija. Pat ja visas valstis vienosies par iesaistīšanos projekta veidošanā, jaunā AES varētu tikt pabeigta 2015. gadā, un tas nozīmē, ka līdz tam laikam jebkurā gadījumā ir jāmeklē citi enerģijas avoti.
Latvijas ekonomikas ministrs Jurijs Strods Baltijas reģionālā enerģētikas foruma laikā nāca klajā ar ideju celt jaunu elektrostaciju, kas darbotos ar biomasas un ogļu maisījumu. Līdz šīs nedēļas beigām ministrija sagatavos ziņojumu par situācijas izpēti un iespējamajiem risinājumiem. Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs forumā aicināja Baltijas valstis pievērsties vairākkārt atjaunojamiem resursiem, biomasa būtu viens no tiem.
Visas trīs Baltijas valstis ir atteikušās no iespējas iesaistīties Krievijas un Vācijas dabasgāzes cauruļvada būves projektā. Šo 1200 kilometrus garo cauruļvadu, kas ies pa Baltijas jūras gultni, sāks izmantot 2010. gadā, un pa to Eiropa no Krievijas saņems par 25 procentiem dabasgāzes vairāk nekā Krievija nodrošina pašlaik.
Budžeta vietu skaits Latvijas Universitātē palielinās. Salīdzinot ar šo akadēmisko gadu, budžeta vietu skaits Latvijas Universitātē (LU) nākamajā gadā tiks palielināts par 171. Budžeta vietu pieaugums vērojams prioritārajās studiju jomās – dabas zinātnēs un inženierzinātnēs. Kopumā LU studenti varēs sacensties par 2235 budžeta vietām.
Pamatstudiju (bakalaura līmeņa studiju) programmās tiks piešķirtas 1300 budžeta vietas. No tām visvairāk fizikas un matemātikas fakultātē – 360, pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē – 122, filoloģijas fakultātē – 120, ekonomikas un vadības fakultātē – 120, sociālo zinātņu fakultātē – 115. Budžeta vietas būs arī teoloģijas fakultātē, juridiskajā, vēstures un filozofijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un zemes zinātņu, ķīmijas, medicīnas, moderno valodu fakultātē .
Maģistra studiju programmā paredzētas 756 budžeta vietas.
Šajā akadēmiskajā gadā populārākā bija komunikācijas zinātne, ko var apgūt sociālo zinātņu fakultātē (konkurss 29,2 cilvēki uz vienu budžeta vietu), teikts Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatā par augstāko izglītību 2006. gadā. Lai arī ministrijas pārstāvji aicina nākamos studentus apsvērt citas studiju prioritātes, tomēr arī šogad tieši sociālajām zinātnēm gaidāms lielākais studētgribētāju pieplūdums. Šo studiju virzienu izvēlas 54 procenti visu studentu.
Valsts ir noteikusi citas prioritātes – dabas zinātnes un inženierzinātnes. Pērn tika palielināts no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaits šajās nozarēs un samazināts budžeta vietu skaits sociālajās zinātnēs un pedagoģijā. Domājams, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmākajos gados.
Nedēļa pasaulē
Palestīniešiem draud pilsoņu karš. Nespējot sadalīt ietekmes sfēras, palestīniešu konkurējošie kaujinieku grupējumi „Hamās” un „Fatāh” sākuši savstarpējas sadursmes, tādējādi raisot bažas par iespējama pilsoņu kara sākumu palestīniešu kontrolētajās teritorijās.
Nemieri sākušies kopš palestīniešu vienotības valdības izveidošanas, kurā ministru amatus sadalīja abi konkurējošie grupējumi. Tomēr īpašu vienotību jaunā koalīcija nav spējusi parādīt. Sākoties sadursmēm palestīniešu vidū, prezidents Mahmūds Abāss atlaidis valdību, izsludinājis ārkārtas stāvokli palestīniešu kontrolētajās teritorijās un sastādījis jaunu valdību, kurā „Hamās” nav pārstāvēts. Lai gan šādu soli ir apsveikušas Rietumvalstis un arī Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts ir paudis gatavību ar jauno valdību sadarboties, tomēr iepriekšējais premjerministrs Ismaīls Hanija, kas pārstāv „Hamās”, lēmumam par valdības atlaišanu nepiekrīt un pasludinājis, ka turpinās darbu. Tagad „Hamās” ir pārņēmis savā kontrolē Gazas joslu, ieskaitot prezidenta biroju, savukārt M.Abāsam lojālie „Fatāh” bāzējušies Jordānas upes rietumkrastā. Faktiski palestīniešiem pašlaik ir divas Iekšlietu ministrijas, divas policijas un citas valstiskas institūcijas.
Radikālais kaujinieku grupējums „Hamās” pie varas nāca 2006. gada palestīniešu parlamenta vēlēšanās. Tā kā tas negrasījās atteikties no terorisma un atzīt Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu, liela daļa Rietumvalstu palestīniešu pašpārvaldi boikotēja un pārtrauca arī palīdzības sniegšanu. Tas noveda pie spriedzes rašanās palestīniešu starpā, jo pašpārvaldes atrodas uz bankrota sliekšņa. Nesaskaņas uz mirkli pie-rima šogad, kad tika izveidota jaunā valdība. Taču arī tā nav spējusi nodrošināt mieru palestīniešu teritorijās.
Vašingtonā izveidots memoriāls komunisma upuru piemiņai. Nedēļā, kad Latvijā piemin okupācijas dienu, ASV prezidents Džordžs Bušs Vašingtonā atklāja komunisma upuru piemiņai veltītu memoriālu. Tā atklāšanā Dž. Bušs komunismu salīdzināja ar starptautisko terorismu un sacīja, ka tie abi ir „lemti neveiksmei”. Viņš arī pieminēja tos „vairāk nekā 100 miljonus cilvēku”, kuri kopš 1917. gada revolūcijas gājuši bojā komunistiskajos režīmos visā pasaulē.
Memoriāla būvniecībai jau 1994.gadā ar ASV Kongresa rīkojumu tika izveidots Komunisma upuru piemiņas fonds, ziņo LETA. Fonda goda priekšsēdētājs ir ASV prezidents Džordžs Bušs, bet dibinātāju, padomes un biedru sarakstā ir arī vairāki bijušie ārvalstu prezidenti, starp tiem bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, Polijas līderis Lehs Valensa un Lietuvas pārstāvis Vītauts Landsberģis.
Par memoriāla atklāšanu neapmierinātību paudusi Ķīna, kurā vēl aizvien valda komunistiskā iekārta, tiesa, krietni pielāgota mūsdienu vajadzībām. Pekina apsūdz Balto namu spriedzes radīšanā un aukstā kara taktikas lietojumā, jo arī šo valsti ASV prezidents nosauca kā vienu no minēto simts miljonu cilvēku nonāvētājām.
Arī Krievijas komunistiskās partijas vadītājs Genādijs Zjuganovs Dž.Buša runu memoriāla atklāšanā nosodījis un uzskata, ka ASV prezidentam nav tiesību runāt par komunisma noziegumiem. „Džordžs Bušs pats ir kļuvis par valsts terorisma simbolu,” saka G.Zjuganovs.
Komentāri