Izglītības jomā klusuma brīžu tikpat kā nav. Līdztekus darba pilnām rokām pie jaunās kompetenču pieejas ieviešanas praksē un pandēmijas dēļ radītā mērenā haosa mācību procesa nodrošināšanā atkal “izpeldējis” pedagogu atalgojuma jautājums.
Tik šoreiz viedokļi sadūrušies nevis burtiskā algas apmēra noteikšanā, bet gan redzējumā par to, ko ikdienā ietver pilnas slodzes pedagoga darbs.
Vēl decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem apliecinājusi, ka ministrija apņēmusies aprīlī nākt klajā ar jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kurā būtu sabalansētas slodzes starp pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pedagogiem. Pavasarī tika solīts arī atklāt, kas būs šīs slodzes sastāvā.
Janvāra vidū IZM pavēstīja, ka pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā spriests – pāreju no 30 uz 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu īstenot aiznākamajā, t.i., 2022./2023., mācību gadā. Protams, proporcionāli slodzes pieaugumam tiktu palielināta arī algas likme, solīts ministrijas ziņojumā.
Ja adekvāti stundu skaita pieaugumam tiek “audzēta” arī likme, loģiski spriežot, nekam būtiskam pedagogu darba materiālajā novērtējumā nevajadzētu mainīties. Tad kādēļ šai koncepcijai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadībā jau izvērtusies jaudīga pretestība?
Redzējumā par notiekošo aicinājām dalīties Cēsu starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāju Ausmu Klētnieci, kura apstiprināja jau secināto – ja runa būtu tikai par kopējā stundu skaita maiņu vienā pilnā slodzē pedagogam un šim stundu skaitam atbilstoši pielāgotu samaksu, tad situācija īpaši nemainītos un iebildumu varbūt pat nebūtu. “Ir skolotāju vidū arī viedoklis pret, bet kopumā varētu arī piekrist 40 stundu darba slodzei. Gan tāpēc, lai pirmsskolu pedagogiem pēc šādas slodzes tiek aprēķināta faktiskā darba samaksa, gan arī sabiedrībai tad būtu labāk saprotama pedagoga slodze,” atzīst vietējās arodbiedrības pārstāve. Viņa paskaidro – tagad, kad formāli slodzē ir 30 stundas, kaut arī pedagogi mēdz strādāt vairāk nekā slodzi, pašreizējā kārtība izraisa spriedumus, ka skolotāji nestrādā, ka viņiem maza slodze.
Taču svarīgi ir, kas šo slodzi veido. IZM vismaz sākotnēji uzstājusi, ka 80% no slodzes – tātad 32 stundām nedēļā – jābūt kontaktstundām un tikai astoņas stundas paliktu darbu labošanai, materiāla un nodarbības satura sagatavošanai. “Tur jau pat vienas klases pārbaudes darbus tikko var paspēt izlabot,” komentē A.Klētniece.
Tiesa, šo ieceri izdevies “noairēt”, teic Cēsu puses skolotāju pārstāve, par reakcijas ātrumu un spēju iestāties par pedagogu interesēm cildinošus vārdus veltot LIZDA vadītājai Ingai Vanagai. Tieši pirms Ziemassvētkiem, kad visi skolotāji aizņemti ar semestra noslēguma uzdevumiem un svētku radīšanu saviem audzināmajiem, IZM esot klusi publicējusi paziņojumu par piedāvāto slodzes modeli un aicinājumu līdz 8.janvārim visām skolām sniegt atgriezenisko saiti. “Droši vien cerēja, ka nepamanīsim,” spriež A.Klētniece. Taču LIZDA pamanīja, un saausījās visi pedagogi. Arodbiedrība līdz janvāra beigām gatavo savu iekšējo – anonīmo – aptauju, mudinot visus skolotājus iesaistīties un atbildēt uz jautājumiem par darba apstākļiem un slodzi maksimāli atklāti. “Skolotāji ir iebiedēti un nerunā atklāti, taču daudzviet datoru nepietiek vai tie ir ļoti veci, bet, kā jāsaka, tā – viss mums ir kārtībā. Arodbiedrības pārstāvji cer panākt, ka kontakstundu griesti būtu 60% jeb 24 stundas nedēļā, dodot iespēju veltīt visiem neizbēgamajiem papilddarbiem 16 stundas. Vai tas izdosies – redzēsim,” piebilst A.Klētniece.
Arodbiedrības redzējumā arī nedrīkst šādus jautājumus virzīt strauji. A.Klētniece paskaidro, ka ministrijas piedāvātais modelis ir ļoti līdzīgs kaimiņzemē ieviestajam, bet “lietuvieši uz to gāja (diskutēja) četrus gadus”. Turklāt – tie ir citi mērogi, cits finansējums un likmes, piemetina skolotāja. Patlaban IZM piedāvājumu nodēvējot tikai par plāna skeletu ar vēl vairākām nepilnībām, tostarp nav atrunāts slodzes aprēķins pie pedagogu aizvietošanas, logopēda darbā un citi jautājumi. Arodbiedrība arī noteikti aizstāvēs skolēnu skaita klasē ietekmes saglabāšanu uz slodzes aprēķinu.
Komentāri