Ierasts, ka uz bibliotēku dodamies pēc grāmatām, kuras radījušas interesi, lasot atpūšamies, uzzinām ko jaunu, paplašinām redzesloku. Savukārt Dānijā darbojas starptautiska bezpeļņas organizācija “Cilvēkbibliotēka”.
Tā ir organizācija, kas neorganizē grāmatu pieejamību, bet palīdz izprast cilvēkus, kas atšķiras no tevis. Apmeklētājs gan klātienē, gan virtuāli izvēlas, ko vēlas dzirdēt un saprast, piemēram, bezdarbnieka, bēgļa, musulmaņa, cilvēka ar bipolāriem, ēšanas vai citiem traucējumiem stāstu. Cilvēkbibliotēkas mērķis ir cīnīties ar aizspriedumiem, palīdzēt tikt pāri stereotipiem, nenosodīt, veidot dialogu, kā arī uzdot jautājumus par sarežģītām tēmām un saņemt atbildes, kas palīdz saprast, ka neviens no mums nav ideāls, katrs pieļauj kļūdas, bet visus vieno tas, ka esam cilvēki.
Tāda iespēja pastāv jau vairāk nekā 20 gadus, visi dalībnieki ir brīvprātīgie ar personīgo pieredzi noteiktajā tēmā. Pasākumi notiek gan virtuālajā vidē, gan bibliotēkās, muzejos, festivālos, konferencēs, izglītības iestādēs. Lai gan nevalstiskā organizācija ir dibināta Dānijā, Kopenhāgenā, tai ir sadarbības partneri vairāk nekā 70 valstīs, veidojot sarunas, kas citādi būtu grūti pieejamas. Tiek parādītas dažādas sociālās grupas, īpaši tās, kas bieži tiek nosodītas, par kurām ir plaši izplatīti aplami stereotipi, cilvēki, kurus mēdz diskriminēt viņu dzīvesveida, diagnozes, pārliecības vai sociālā statusa dēļ.
Mēģinot atrast, vai arī Latvijā kas tāds ir tapis, izlasīju, ka pirms pāris gadiem Rēzeknes jauniešu apvienība, kurā kā brīvprātīgie darbojas jaunieši no citām valstīm, bija šādu pasākumu sarīkojuši, aicinot izzināt reāla cilvēka stāstu. Domāju, arī Latvijā šādas cilvēku “bibliotēkas” būtu ļoti vērtīgas, patiesi ļaujot iepazīt pieredzes, par kurām ikdienā zinām maz, līdz ar to veidojam priekšstatus, kas var neatbilst patiesībai.
Man šķiet, sarunu festivāls “Lampa”, kas šogad jau septīto gadu notika Cēsīs, arī ir sava veida “cilvēku bibliotēka”, lai gan ne kā divu cilvēku dialogs, bet vairāku iesaistīto pušu saruna ar iespēju runāt par tēmām, kas, iespējams, citkārt paliek novārtā, par jautājumiem, kas mēdz radīt neērtības sajūtu, bailes, neizpratni. Arī festivāla komanda norādīja, ka, gatavojot programmu un meklējot atbildes uz dažādiem jautājumiem, uzklausīja pieredzes stāstus un kliedēja mītus.
Ir vērtīgi cilvēkus iepazīt tuvāk, to, ko iepazīstam, arī labāk saprotam. Un tad bieži vien izrādās, ka tas, kas mums licies dīvains vai pat nicināms, ir mums daudz līdzīgāks, nekā esam iedomājušies. Tā jau ir, mēs esam dažādi un vienlaikus tik līdzīgi!
Komentāri