Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Cilvēks grib, bet tomēr nevar tikt atrauts no dabas

Anna Kola
06:18
12.09.2022
15

Dabas tēma mūsu sabiedrībā ir diezgan polarizēta, tas nebūt nav noslēpums.

Samērā nesen izskanēja Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīva, izsludinot fotokonkursu ar mērķi dabā meklēt un foto­grafēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus. Šis savādais konkurss liek domāt, ar kādu mērķi tas vispār izsludināts?

Zinām taču, ka sabiedrībā netrūkst emocionāli degradētu indivīdu, kam jebkura cita dzīvā būtne ir tikai kājslauķis vai izklaides objekts, nedomājot par zvēra apdraudējumu vai iespējamām ciešanām divkājainā dabas kroņa darbību seku rezultātā. Dzīvoju vietā, kur apkārt daudz mežu, nereti nākas sastapt gan lapsas, gan stirnas, un arī mūsdienās noderīgajās feisbuka saziņas grupās vietējiem iedzīvotājiem bieži atrodami video ar, piemēram, pamanītiem vilkiem vai lapsām ar mazuļiem, kur video publiskotājs pat pieraksta klāt atrašanās vietu. Un mani vienmēr pārņem skumjas, saprotot, kādas sekas var radīt šie video ar lokācijas vietu.

Saistībā ar aicinājumu foto­grafēt lāču atstātās zīmes un pašus dzīvniekus sazinājos ar vairākām dzīvnieku aizsardzības biedrībām: “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzīv­­niekupolicija.lv”, “Vidze­mes ķepas”. Visas ir vienisprātis, ka aktivitātē “Lācis mūsu kaimiņš” nav savietojamas situācijas Igaunijā un Latvijā. Pirmkārt, to nosaka Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča aizsardzības mērķa izpratne un tā īstenošanas atbildīga rīcība; otrkārt, Latvijas sabiedrības informētības līmenis, izpratne par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību. Treškārt, jāņem vērā Latvijas sabiedrības brieduma pakāpe respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīga no kaimiņvalsts Igaunijas.

“Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš, iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams,” atzīst biedrības “Animal Rights Association B.&T.” pārstāve Jeļena Rumjanceva. “Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.”

Sarunā ar biedrību pārstāvjiem ir skaidrs, ka pie mums nenotiek viss nepieciešamais, lai sabiedrību izglītotu par savvaļas zvēru dzīves īpatnībām un to, kā varam ar tiem sadzīvot, neizvēloties drakoniskas, nežēlīgas un nevajadzīgas metodes vēl nevajadzīgākā cīņā ar tiem. J.Rumjanceva izsakās diezgan asi, jo, viņasprāt, Latvijas valsts institūcijas, kurām būtu jāatbild par šiem jautājumiem, savā darbībā nav pietiekami profesionālas: “Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde – jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti demonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji – lācis mūsu vidē ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.”
Jāatzīst, arī pati sekoju līdzi notikumiem ar lācēniem Gul­benes- Valkas pusē, un jau tobrīd bija skaidrs, ka mūsu sabiedrībai patiesi trūkst izpratnes par savvaļas zvēru un civilizācijas mijiedarbību. Kaut kur ļoti krasi ir zudusi apziņa par cilvēku kā augstākstāvošu sugu, jo mēs, šķiet, ar savām darbībām postam dabu daudz lielākā mērā nekā jebkurš vilks, lācis vai citi meža zvēri (nedod, Dievs, stirnas, kas noēd zaļos krūmājus kādai lauku sievai pagalmā!) nodara kaitējumu kādai zemnieku saimniecībai.

Skumji, bet, redzot ekoloģiski un dabai draudzīgi domājušu cilvēku grupu pieaugumu, gribas cerēt, ka tuvākajos piecdesmit gados vismaz jaunākās paaudzes spēs dzīvot lielākā saskaņā un mijiedarbībā ar mežu, pļavām, purviem, ezeriem un to dabiskajiem iemītniekiem, kas tur bija jau ilgi, pirms mēs ar saviem betona mājokļiem tos okupējām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi