Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Cilvēks grib, bet tomēr nevar tikt atrauts no dabas

Anna Kola
06:18
12.09.2022
34

Dabas tēma mūsu sabiedrībā ir diezgan polarizēta, tas nebūt nav noslēpums.

Samērā nesen izskanēja Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīva, izsludinot fotokonkursu ar mērķi dabā meklēt un foto­grafēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus. Šis savādais konkurss liek domāt, ar kādu mērķi tas vispār izsludināts?

Zinām taču, ka sabiedrībā netrūkst emocionāli degradētu indivīdu, kam jebkura cita dzīvā būtne ir tikai kājslauķis vai izklaides objekts, nedomājot par zvēra apdraudējumu vai iespējamām ciešanām divkājainā dabas kroņa darbību seku rezultātā. Dzīvoju vietā, kur apkārt daudz mežu, nereti nākas sastapt gan lapsas, gan stirnas, un arī mūsdienās noderīgajās feisbuka saziņas grupās vietējiem iedzīvotājiem bieži atrodami video ar, piemēram, pamanītiem vilkiem vai lapsām ar mazuļiem, kur video publiskotājs pat pieraksta klāt atrašanās vietu. Un mani vienmēr pārņem skumjas, saprotot, kādas sekas var radīt šie video ar lokācijas vietu.

Saistībā ar aicinājumu foto­grafēt lāču atstātās zīmes un pašus dzīvniekus sazinājos ar vairākām dzīvnieku aizsardzības biedrībām: “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzīv­­niekupolicija.lv”, “Vidze­mes ķepas”. Visas ir vienisprātis, ka aktivitātē “Lācis mūsu kaimiņš” nav savietojamas situācijas Igaunijā un Latvijā. Pirmkārt, to nosaka Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča aizsardzības mērķa izpratne un tā īstenošanas atbildīga rīcība; otrkārt, Latvijas sabiedrības informētības līmenis, izpratne par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību. Treškārt, jāņem vērā Latvijas sabiedrības brieduma pakāpe respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīga no kaimiņvalsts Igaunijas.

“Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš, iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams,” atzīst biedrības “Animal Rights Association B.&T.” pārstāve Jeļena Rumjanceva. “Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.”

Sarunā ar biedrību pārstāvjiem ir skaidrs, ka pie mums nenotiek viss nepieciešamais, lai sabiedrību izglītotu par savvaļas zvēru dzīves īpatnībām un to, kā varam ar tiem sadzīvot, neizvēloties drakoniskas, nežēlīgas un nevajadzīgas metodes vēl nevajadzīgākā cīņā ar tiem. J.Rumjanceva izsakās diezgan asi, jo, viņasprāt, Latvijas valsts institūcijas, kurām būtu jāatbild par šiem jautājumiem, savā darbībā nav pietiekami profesionālas: “Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde – jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti demonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji – lācis mūsu vidē ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.”
Jāatzīst, arī pati sekoju līdzi notikumiem ar lācēniem Gul­benes- Valkas pusē, un jau tobrīd bija skaidrs, ka mūsu sabiedrībai patiesi trūkst izpratnes par savvaļas zvēru un civilizācijas mijiedarbību. Kaut kur ļoti krasi ir zudusi apziņa par cilvēku kā augstākstāvošu sugu, jo mēs, šķiet, ar savām darbībām postam dabu daudz lielākā mērā nekā jebkurš vilks, lācis vai citi meža zvēri (nedod, Dievs, stirnas, kas noēd zaļos krūmājus kādai lauku sievai pagalmā!) nodara kaitējumu kādai zemnieku saimniecībai.

Skumji, bet, redzot ekoloģiski un dabai draudzīgi domājušu cilvēku grupu pieaugumu, gribas cerēt, ka tuvākajos piecdesmit gados vismaz jaunākās paaudzes spēs dzīvot lielākā saskaņā un mijiedarbībā ar mežu, pļavām, purviem, ezeriem un to dabiskajiem iemītniekiem, kas tur bija jau ilgi, pirms mēs ar saviem betona mājokļiem tos okupējām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi