Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Cilvēks grib, bet tomēr nevar tikt atrauts no dabas

Anna Kola
06:18
12.09.2022
16

Dabas tēma mūsu sabiedrībā ir diezgan polarizēta, tas nebūt nav noslēpums.

Samērā nesen izskanēja Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīva, izsludinot fotokonkursu ar mērķi dabā meklēt un foto­grafēt gan lāču atstātus nospiedumus, pēdas, gan lāču mātes ar mazuļiem vai mazuļus vienus pašus, gan lāču tēviņus. Šis savādais konkurss liek domāt, ar kādu mērķi tas vispār izsludināts?

Zinām taču, ka sabiedrībā netrūkst emocionāli degradētu indivīdu, kam jebkura cita dzīvā būtne ir tikai kājslauķis vai izklaides objekts, nedomājot par zvēra apdraudējumu vai iespējamām ciešanām divkājainā dabas kroņa darbību seku rezultātā. Dzīvoju vietā, kur apkārt daudz mežu, nereti nākas sastapt gan lapsas, gan stirnas, un arī mūsdienās noderīgajās feisbuka saziņas grupās vietējiem iedzīvotājiem bieži atrodami video ar, piemēram, pamanītiem vilkiem vai lapsām ar mazuļiem, kur video publiskotājs pat pieraksta klāt atrašanās vietu. Un mani vienmēr pārņem skumjas, saprotot, kādas sekas var radīt šie video ar lokācijas vietu.

Saistībā ar aicinājumu foto­grafēt lāču atstātās zīmes un pašus dzīvniekus sazinājos ar vairākām dzīvnieku aizsardzības biedrībām: “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas”, “dzīv­­niekupolicija.lv”, “Vidze­mes ķepas”. Visas ir vienisprātis, ka aktivitātē “Lācis mūsu kaimiņš” nav savietojamas situācijas Igaunijā un Latvijā. Pirmkārt, to nosaka Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča aizsardzības mērķa izpratne un tā īstenošanas atbildīga rīcība; otrkārt, Latvijas sabiedrības informētības līmenis, izpratne par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību. Treškārt, jāņem vērā Latvijas sabiedrības brieduma pakāpe respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīga no kaimiņvalsts Igaunijas.

“Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš, iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams,” atzīst biedrības “Animal Rights Association B.&T.” pārstāve Jeļena Rumjanceva. “Par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā diemžēl ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies.”

Sarunā ar biedrību pārstāvjiem ir skaidrs, ka pie mums nenotiek viss nepieciešamais, lai sabiedrību izglītotu par savvaļas zvēru dzīves īpatnībām un to, kā varam ar tiem sadzīvot, neizvēloties drakoniskas, nežēlīgas un nevajadzīgas metodes vēl nevajadzīgākā cīņā ar tiem. J.Rumjanceva izsakās diezgan asi, jo, viņasprāt, Latvijas valsts institūcijas, kurām būtu jāatbild par šiem jautājumiem, savā darbībā nav pietiekami profesionālas: “Par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde – jau laikā no 2021.gada rudens līdz 2022.gada 1.aprīlim atklāti demonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča (Ursus arctos) sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji – lācis mūsu vidē ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt.”
Jāatzīst, arī pati sekoju līdzi notikumiem ar lācēniem Gul­benes- Valkas pusē, un jau tobrīd bija skaidrs, ka mūsu sabiedrībai patiesi trūkst izpratnes par savvaļas zvēru un civilizācijas mijiedarbību. Kaut kur ļoti krasi ir zudusi apziņa par cilvēku kā augstākstāvošu sugu, jo mēs, šķiet, ar savām darbībām postam dabu daudz lielākā mērā nekā jebkurš vilks, lācis vai citi meža zvēri (nedod, Dievs, stirnas, kas noēd zaļos krūmājus kādai lauku sievai pagalmā!) nodara kaitējumu kādai zemnieku saimniecībai.

Skumji, bet, redzot ekoloģiski un dabai draudzīgi domājušu cilvēku grupu pieaugumu, gribas cerēt, ka tuvākajos piecdesmit gados vismaz jaunākās paaudzes spēs dzīvot lielākā saskaņā un mijiedarbībā ar mežu, pļavām, purviem, ezeriem un to dabiskajiem iemītniekiem, kas tur bija jau ilgi, pirms mēs ar saviem betona mājokļiem tos okupējām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi