psihiatrs
Cēsu veselības aprūpes centrs (VAC), ko tautā joprojām sauc par poliklīniku, janvāra vidū saņēma darba līguma grozījumus psihiatrijā. Šie Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) radītie noteikumi ir spēkā jau no šī gada 1. janvāra, bet joprojām sabiedrība nav informēta, ka psihiatra pieejamība tagad būs mazāka.
Ambulatorā psihiatriskā aprūpe ir valsts finansēts veselības aprūpes pakalpojums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tas nozīmē, ka
fiksētā apmaksa paredzēta VOAVA līgumos ar ārstniecības iestādēm gan kabineta uzturēšanai, gan ārstniecības personāla darba algām un sociālajam nodoklim. Līdz šim izvērtēts iedzīvotāju skaits konkrētajā teritorijā, lai aprēķinātu ārstu noslogojumu. Mūsu rajonā bija 1,8 psihiatra slodzes – 1,5 slodzes pieaugušo pacientu aprūpei, 0,3 slodzes bērnu psihiatram. Cēsu VAC ir divi ārsti psihiatri. Es rūpējos par pieaugušo psihisko veselību. Līdz šim strādāju vienu slodzi un saņēmu arī 50 % piemaksu par darba intensitāti. Tādu paredz Ministru kabineta noteikumi nr. 980 par darba samaksu ārstniecības personām. Darba lielāka intensitāte ļāva pieņemt visus pacientus, kuri to vēlējās.
Valsts finansētā psihiatrija vienmēr bijusi vairāk orientēta uz hroniski smagi slimiem un invalīdiem, bet tie, kuri maksā nodokļus un veselības aprūpes sistēmu valstī uztur, paši nereti spiesti ārstēties privātpraksēs un maksāt vēl.
Psihiatra pieejamība arī līdz šim bija ļoti apšaubāma, jo 1,8 slodzes Cēsu rajona apjomam būtībā nav daudz. Rēķinu, ka darba Cēsīs pietiktu trim ārstiem, ja aktīvāk strādātu ar depresijām, neirozēm, kas nebūt nav viegli traucējumi.
Psihiatra darbs vienmēr uzskatīts par veselībai kaitīgu. Arī tagad Ministru kabineta noteikumi nr. 980 par darba samaksu ārstniecības personām nosaka, ka darbs psihiski slimo ārstēšanā vērtējams ar paaugstinātu risku veselībai. Darba likums nosaka, ka darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, nosakāma ne vairāk kā 35 stundu darba nedēļa. Psihiatrs divas stundas dienā atvēl sadarbībai ar dažādām iestādēm, pacientu piederīgajiem utml.
Tā līdz šim arī bija. Tagad VOAVA izdomājusi, ka psihiatra darbs nav kaitīgs veselībai. Interesanti, ka to izdomā valsts iestāde, kas neņem vērā Ministru kabineta noteikumus, bet nosaka, ka psihiatra darba laiks būs 40 stundas nedēļā. Izdomāts arī, ka par darba intensitāti nedrīkst būt nekādas piemaksas. Rezultātā Cēsu VAC no 1,8 slodzēm palikušas 1,3, samazināts darbs arī medmāsām. Lai gan Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu paredz, ka tas ir valsts apmaksāts pasākums, tomēr jārēķinās, ka jaunus pieaugušos pacientus par valsts naudu pieņemt vairs nevarēsim. Viņiem būs jānāk ārpus valsts apmaksātā pieņemšanas laika un jāmaksā pakalpojuma pilna maksa. Jāteic, ka nevienam psihiatram, arī citos rajonos, kur situācija veidojas līdzīga, vairs nebūs intereses strādāt ar paaugstinātu intensitāti, ja par to nemaksā. Agrāk dienā pieņēmu vidēji 16 līdz 17 pacientus, pēc jaunās noteiktās slodzes man būs iespēja adekvāti pieņemt tikai 11 līdz 12 dienā, pirmām kārtām hroniski smagus slimniekus, bet pārējiem būs jākļūst par maksas pacientiem. Tie, kuri nevar iztikt bez medikamentiem, būs spiesti maksāt. Daudzi, protams, vairs psihiatru neapmeklēs.
Tas nozīmē, ka sāksies slimību saasinājumi, vairāk pacientu nonāks slimnīcā, un valsts vairāk maksās par stacionēšanu. Pasliktināsies mikrovide. Pacientiem radīsies dažādas sociālās problēmas, ātrāk iestāsies invaliditāte. Izskatās, ka šiem nolūkiem valstij nauda gan atradīsies. Uzskatu, ka šīs VOAVA izdomas dēļ pirmām kārtām cietīs pacients. Tā ir diezgan neslēpta pāreja uz maksas medicīnu. Personīgi es maksas medicīnu atbalstu, jo uzskatu, ka pienācis laiks radīt normālu veselības apdrošināšanu, mazinot valsts lomu veselības aprūpē. Tomēr te nevajadzētu būt kaut kādas valsts iestādes pašdarbībai, bet gan izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, lai man pacientiem nav jāskaidro, kāpēc par to, kas it kā ir bez maksas, tagad prasa naudu.
Kādēļ par pirmo bezdelīgu izvēlēta tieši psihiatrija? Būs sūdzības, un tas ir neizbēgami, tādēļ valsts pārvaldei vajadzēja uzdot tālruņu numurus, kur zvanīt neapmierinātības gadījumos. Sūdzību
gadījumos par nepieejamību ārstam vainīgs nejutīšos, jo katrs no mums strādā, ja viņam par to maksā. VOAVA, veicot grozījumus, nav domājusi, ka četri, pieci mani pacienti pieņemšanas dienā paliks aiz durvīm. Bet nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir
VOAVA, nevis ārsta uzdevums. Nez, vai šo grozījumu sastādītāji ir interesējušies, kādas rindas un pieejamība ir pie psihiatra.
Psihiatrijā vieglu saslimšanas gadījumu tikpat kā vairs nav. Kaut vai somatoformā disfunkcija, kas ir nopietna hroniska slimība un prasa regulāru medikamentu lietošanu. Tā izpaužas ar trauksmi, paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu, nervozitāti, elpas trūkuma lēkmēm. Šī slimība, kā tautā saka, veidojas uz nervu pamata. Ar to īpaši slimo izglītoti cilvēki, kuri ir prasīgi pret sevi, daudz strādā. Tādu pacientu kļūst arvien vairāk. Un mums visiem tādi ir pazīstami. Kurš viņus ārstēs? Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri