14. decembrī, Briselē sapulcējās visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, lai lemtu par sarunu sākšanu ar Ukrainu par iestāšanos ES.
Eiropas Komisija (EK) jau pirms mēneša pozitīvi novērtēja Ukrainas izdarītos “mājasdarbus”. Samitā jālemj arī par ilgtermiņa 50 miljardu eiro palīdzības paketi Kijivai. Tomēr ir lielas bažas, ka Ungārija būs pret šo sarunu sākšanu, jo tās premjerministrs Viktors Orbāns noraida ne tikai papildu naudu Ukrainai, bet arī to, ka tiek sāktas pievienošanās sarunas ar Kijivu, nosaucot pēdējo priekšlikumu par “nepamatotu un slikti sagatavotu”. Tā vietā Orbāns vēlas stratēģiskas debates par ES Ukrainas politiku un aicina uz pamieru starp Krieviju un Ukrainu.
Lai pierunātu Orbānu nenostāties pret šiem lēmumiem, Eiropas Komisija trešdien ir atbloķējusi 10 miljardus eiro, kas Ungārijai pienākas no ES fondiem. Vēl vairāk, ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs paziņojis, ka reformas, kuras veikusi premjerministra Viktora Orbāna valdība, lai palielinātu tiesu neatkarību, ir pilnībā atbilstošas prasībām, par kurām bijusi vienošanās. Starp citu, ES vēl ir iesaldējusi 19 miljardus eiro, jo Ungārija nav darījusi pietiekami, lai nodrošinātu likuma varu un izskaustu Orbāna varas laikā uzplaukušo korupciju.
Teorētiski pastāv iespēja, ka 26 ES valstis apvienojas un pieņem lēmumu, ka Ungārijai šajos jautājumos nav balstiesību. Vai tas ir iespējams, nav zināms, jo arī vairākās ES valstīs ir zināma svārstīšanās jautājumos, kas saistīti ar Ukrainu. Jūnijā notiks Eiroparlamenta vēlēšanas, un ne vienam vien ir bažas, kā vēlētājiem patiks lielais atbalsts Ukrainai.
“Politico” raksta, ka “Lēmums atvērt ES durvis Ukrainai varētu būt eksistenciāls arī bloka nākotnei, jo tas nozīmē iekļaut valsti ar gandrīz 40 miljoniem cilvēku, kas iestigusi karā ar spēcīgu kaimiņu. Nespēja vienoties par šādu vēsturisku lēmumu tikmēr aptraipītu Eiropas vienotības tēlu ne tikai attiecībā uz ES ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, bet arī uz tās vispārējiem ģeopolitiskajiem mērķiem”. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka ES tagad pārbauda solījuma robežas “acīmredzot tik ilgi, kamēr tas prasa līdzekļus, kamēr mēs varam vienoties. Ja mēs to nevaram, acīmredzot tam būs milzīgas sekas, pirmkārt, Ukrainā, bet ne tikai tur”. Bet Beļģijas premjerministrs uzskata, ka izredzes pievienoties blokam ir lielākais atbalsts, ko ES var sniegt Ukrainai: “Neaizmirsīsim, ka daļa no iemesla, kāpēc sākās šis karš – neatkarīgi no tā, kas notika (notiek) Putina galvā – ir Ukrainas vēršanās pie Rietumiem.”
Pusducis augsta ranga ES amatpersonu un diplomātu no visa bloka uzsvēruši, ka Ungārija ir izolēta savā pozīcijā un ka pārējās 26 dalībvalstis joprojām atbalsta Ukrainu un vēlas, lai Kijiva ilgtermiņā būtu daļa no kluba. Tomēr privāti daudzi atzīst, ka karš vairs nav galvenā prioritāte vairākumam ES līderu ikdienā.
Ar vārdu sakot, no vienas puses, ES varas elite saprot, ka bez nopietna atbalsta Ukraina karu var zaudēt un tad Krievija var uzbrukt kādai no ES valstīm. No otras puses, politiķi baidās, ka viņu vēlētāji var gribēt lielāku uzmanību sev, nevis Ukrainai, kas daudziem šķiet tālu.
Patiesībā jautājums ir, cik maksā Eiropas vērtības, kāda ir to cena un vai tās var pārdot par “sviestmaizi ar biezāku desas šķēli”?
Tikmēr Krievija turpina Ukrainā nežēlīgi nogalināt un iznīcināt visus un visu pēc kārtas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ceturtdienas rītā ziņo, ka diennakts laikā notikuši 120 uzbrukumi. Naktī no trešdienas uz ceturtdienu sešas stundas pēc kārtas okupanti ar droniem uzbrukuši Odesai un Odesas apgabalam. Diviem astoņgadīgiem zēniem un divpadsmit gadus vecai meitenītei ir kontūzija un slēgta galvaskausa trauma, cietuši vēl astoņi cilvēki, jo notriekto dronu atlūzas trāpījušas kopmītnei. Un tā ir tikai daļa no Krievijas paveikto noziegu- mu saraksta Ukrainā diennakts laikā.
Komentāri