Nu jau divus gadus pasaule dzīvo bailēs no neredzamā, mikroskopiskā ienaidnieka – “Covid – 19” ierosinātāja.
Pandēmijas radīto apstākļu dēļ cieš ne vien iedzīvotāju veselība un labklājība, ne tikai valstu ekonomika, bet arī mūsu visu, tajā skaitā bērnu un jauniešu, garīgā veselība. Spriedze, ko rada bailes no paša vīrusa, neziņa par tā radītajām sekām veselībai, ierobežojumi ik uz soļa, nepieciešamība vakcinēties un atkal jauni un jauni vīrusa paveidi – tas viss ievērojami paaugstina stresa līmeni katram.
Ļoti cieš tieši bērni. Izglītības ministre cīnās par katru iespēju skolās turpināt mācības klātienē, un tomēr bērni ir spiesti nēsāt maskas, sekot līdzi roku dezinficēšanai un veikt ātros antigēnu testus, kas, neapšaubāmi, savu daļu spriedzes rada pat pieaugušajiem – būs vai nebūs divas tumšās svītriņas baltajā plastmasas taisnstūrī?
Bieži rodas jautājums, kādas sekas šī pandēmija būs atstājusi uz bērniem un pusaudžiem ilgtermiņā. Pasaules Veselības Organizācija brīdinājusi, ka “Covid-19” mazināšanai noteiktie sociālie un ekonomiskie ierobežojumi var būtiski ietekmēt iedzīvotāju psihisko veselību, kā rezultātā var paaugstināties depresijas izplatība, alkohola un narkotiku lietošana, paškaitējuma vai pašnāvnieciskas uzvedības epizodes. Tas, protams, attiecināms uz sabiedrību kopumā, bet daļa noteikti arī uz jaunāko iedzīvotāju daļu.
Jāatzīmē arī fakts, ka jau pirms “Covid-19” pandēmijas Latvija bija starp valstīm ar augstāko pašnāvību līmeni Eiropā. Šis rādītājs vien ir uzmanības vērts, lai kaut kas tiktu darīts mentālās labklājības veicināšanā. Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras un Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras pērnajā gadā izstrādātais pētījums par sabiedrības psiholoģisko noturību pandēmijas laikā rāda, ka klīniskās depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā ārkārtējā stāvokļa laikā bija 5,7%, distresa izplatība bija 7,8%, tādējādi klīniski nozīmīgi depresijas simptomi bija sastopami 13,5% respondentu.
Pētījums rāda, ka depresijas simptomi biežāk sastopami starp sievietēm un jauniem cilvēkiem. Lai gan šis konkrētais pētījums vairāk mērķēts uz iedzīvotāju grupu no 18 līdz 74 gadiem, skaidrs, ka bērnu un jauniešu garīgā veselība no “Covid-19” radītajiem spriedzes pilnajiem apstākļiem cieš vismaz tikpat. Pētījumā tika noskaidroti faktori, kas prognozēja klīnisko depresiju un distresu – vecums no 18 līdz 39 gadiem, sieviešu dzimums, bezdarbs un finansiālas grūtības, pašnāvības mēģinājumu vēsture, negatīvs sava veselības stāvokļa novērtējums, psihiskās veselības problēmas pagātnē, vardarbības pieredze ģimenē (upura lomā), bailes saslimt ar “Covid-19”, zema psiholoģiskā noturība, negatīva orientācija uz problēmu risināšanu un vientulības izjūta. Šie faktori norāda, ka bērni un jaunieši ir psiholoģiskās noturības problēmu riska grupā, jo skola te ir klātienē, te nav, testi jāveic ik nedēļu, reizēm pat biežāk, katru reizi ar bažām raugoties uz rezultāta iedaļu. Tam visam klāt vēl ziņas, kas redzamas ne vien TV ziņu kanālos, interneta ziņu portālos, bet arī sociālajos tīklos, kur ar apstiprinātu un neapstiprinātu informāciju dalās liels skaits cilvēku, un gribot negribot šīs ziņas mums apkārt virmo ik dienu.
Lai arī varbūt kādam šķiet, ka bērni mazāk pievērš uzmanību satraucošajām tendencēm pasaulē, tas tomēr viņus skar ļoti tieši un daudzējādā ziņā rada ilgtspējīgākas negatīvās sekas turpmākajā dzīvē, nekā tas ir mums, pieaugušajiem, ar nobriedušu psihi. Prātā nāk līdzības ar pasaules karos izdzīvojušo jauniešu posttraumatiskā stresa sindroma izraisītiem traucējumiem, kas lielā mērā apgrūtināja šo jauniešu normālu turpmāko dzīvi.
Vai “Covid-19” tumšais periods atstās līdzīgas sekas mūsu bērnos? To rādīs vien laiks, bet jācer, ka viss šis reiz beigsies tikpat acumirklīgi, kā aizsākās, un mēs varēsim baudīt brīvāku ikdienas dzīvi, komunicējot viens ar otru bez sejas maskām un aiz smaida maskētām bailēm par to, vai tik mūsu klātienes sarunas biedrs nav kovidpozitīvs.
Komentāri