Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Cik atliekam nebaltām dienām

Iveta Rozentāle
10:46
05.11.2024
32
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs jāver maciņš krietni plašāk. Un vēl ir daudz citu būšanu un nebūšanu, par kurām maksāsim vairāk.

Lai noskaidrotu, kā latviešiem un arī mūsu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – sokas naudas jautājumos, bieži vien tiek veiktas dažādas aptaujas. Viens no rādītājiem ir uzkrājumu veidošana. Tā apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” aptaujā noskaidrojies, ka Latvijā 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs neveido uzkrājumus vispār, kamēr Igaunijā to nedara 18% cilvēku. Savukārt Lietuvā situācija mazliet labāka, tur tikai 11%    aptaujāto neatliek naudu nebaltām dienām.

Jau pērn “Ergo” veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas nepaliek pāri brīvu līdzekļu, kurus novirzīt uzkrājuma veidošanai. Visvairāk ar tādu situāciju saskaras 55-64 gadu vecumā, bet vismazāk jaunāka paaudze, vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Un pat no tiem, kuri uzkrāj, ne visi var atlikt tik daudz, lai uzkrājums būtu vismaz trīs algu apmērā.

Lai gan eksperti skaidro, ka gadu no gada iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav pilnīgi nekādu ietaupījumu, sarūk, un jauniešu izpratne par uzkrājuma veidošanas nepieciešamību lēni, bet palielinās, aptaujas parāda mainīgu ainu, kas ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Līdzko situācija    saspringtāka, arī iedzīvotājiem ietaupīt kļūst grūtāk.

Līdz 100 eiro mēnesī ir summa, ko var atvēlēt tie, kuri tomēr uzkrāj. Nauda tiek atlicināta gan krājkontā, gan nemainīgi liela daļa cilvēku ietaupījumus tur skaidrā naudā – un tā ir gan mūsu valstī, gan kaimiņos. Abi šie veidi ļauj jebkurā brīdī viegli un ātri vajadzības gadījumā paņemt nepieciešamo summu.

Cilvēki uzkrājumus veido dažādiem mērķiem, ne tikai nebaltām dienām. Aptaujas rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs mērķi ir līdzīgi – visvairāk tas ir drošības spilvens, bet tāpat cilvēki labprāt atliek naudiņu ceļojumiem, atpūtai, lieliem pirkumiem, pensijai, bērnu nākotnei. Lai gan uzkrājumu apjoms ir cieši saistīts ar lielāku darba algu un augstāku izglītību, tomēr finanšu eksperti vērtē, ka ar gadiem cilvēki arvien vairāk piedomā, kā atlikt vairāk līdzekļu,  to visbiežāk dara tieši seniori, un vidēji arī uzkrātā summa ir lielāka nekā tiem, kuri strādā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
5

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
5

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
4

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
19

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
23

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
4
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi