Pirms neilga laika topošajam Liepājas cietumam svinēja spāru svētkus, būvniecības darbi nonākuši noslēguma posmā. Jau nākamā gada rudenī paredzēts ēku kompleksu nodot ekspluatācijā. Cietuma celtniecība ir otrs vērienīgais būvprojekts aiz topošās “Rail Baltica” trases, tikai atšķirībā no nedienām, kas skar mūsdienīgās dzelzceļa līnijas izbūvēšanu, cietuma celtniecības darbi noris pat ātrāk nekā paredzēts grafikā. Jauna cietuma būvniecībai ceļš gan nebija rožains, jo pirms darbu sākšanas vairākas reizes neveiksmīgi noslēdzās plāni celt šo ēku kompleksu gan Olainē, gan turpat Liepājā.
Latvijā tas būs pirmais jaunbūvētais cietums pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Lielākā daļa no esošajām cietuma ēkām ir vairāk nekā simts gadu vecas un prasa arvien lielākus ieguldījumus uzturēšanai. Tikmēr Igaunijā kopš neatkarības atjaunošanas slēgti visi vecā tipa cietumi, to vietā izbūvēti trīs pilnīgi jauni. Var rasties jautājums, vai laikā, kad tik daudzās nozarēs akūti vajadzīgs finansējums, tiešām jauns cietums mums ir visvairāk vajadzīgs, vai tā ir izšķērdība. Noteikti uz to var paskatīties dažādi. Tā kā esmu arī bijusi brīvprātīgā vairākās ieslodzījuma vietās, varu teikt, ka tās noteikti nav vietas, kur gribētos uzturēties, tajā pašā laikā cietums no cietuma atšķiras. Un tas nozīmē, ka atkarībā no tā, kurā ieslodzījuma vietā nonāk noziegumu izdarījušais, tas var atstāt atšķirīgu ietekmi uz viņa tālāko dzīvi. Notiesātais cietumā nepavada visu mūžu, viņš pēc īsāka vai ilgāka laika atgriežas sabiedrībā, un ir ļoti svarīgi, ka aiz restēm pavadītajā laikā viņš nevis kaldina jaunus noziedzīgus plānus, bet samazinās vēlme veikt jaunus noziegumus.
Jaunais Liepājas cietums, nenoliedzami, būs mūsdienīgāks un tātad arī drošāks, bet tāpat tas nelīdzināsies dzīvošanai viesnīcā – kamera diviem ieslodzītajiem būs desmit kvadrātmetru lielumā. Tomēr tā vairs nebūs vide, kur degradēties, bet iespēja mainīt savu dzīvi labākā virzienā. Tā kā Liepājas jaunajā cietumā uzraudzību un apsardzi varēs veikt ar daudz mazākiem cilvēkresursiem, jau akcentēts, ka personāls daudz lielākā mērā strādās ar resocializācijas un drošības pasākumiem. Ieslodzījumā esošie varēs gan iegūt izglītību, gan strādāt noteiktu darbu – kokapstrādes, metālapstrādes vai šūšanas cehā, uzlabot un atjaunot sociālās prasmes, mazināt atkarības. Tieslietu ministrija norāda, ka jaunais cietums palīdzēs sasniegt galvenos sodu izpildes sistēmas mērķus – veicināt personas uzvedības maiņu, veiksmīgi atgriezt sabiedrībā pēc soda izciešanas, samazināt jaunu noziedzīgu nodarījumu skaitu un uzlabot sabiedrības kopējo drošību.
Tieši finansiālās problēmas, ilgstoša bezdarba pieredze, izglītības trūkums, kā arī veselības problēmas pētījumā “Pētījums par Ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli un integrāciju sabiedrībā Latvijā – problēmas un risinājumi” norādītas kā recidīvu jeb nozieguma atkārtotu izdarīšanu veicinošas. Savukārt ieslodzījuma laikā notikušais resocializācijas darbs mazina šo iespējamību. Nav mazsvarīgi, ka būtiska loma ieslodzītā uzvedības maiņai ir arī ģimenei vai tuviem draugiem, ja vien tie neatbalsta noziedzīgo dzīvesveidu. Taču jāteic, ka esošo cietumu telpas bērniem noteikti nerada vēlmi apmeklēt vecākus, nerunājot nemaz par dažādiem psiholoģiskiem aspektiem. Tāpēc mūsdienīgākas infrastruktūras izveide būs ieguvums arī ģimeņu stiprināšanai laikā, kad kāds no ģimenes atrodas ieslodzījumā.
Nereti brīnās, kāpēc mūsu kaimiņvalstis attīstās ātrāk, bet arī šādu jautājumu sakārtošana, nenoliedzot citu svarīgumu, ir daļa no veiksmīga attīstības ceļa.
Komentāri