Kārlis Tomsons, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs
Tuvojas kārtējais, tradicionālais un šoreiz jau trīspadsmitais Cēsu uzņēmējs.
Arī šogad pirms izstādes tās rīkotāji šaubījās un domāja, ko darīt. Vai rīkot, un ko jaunu izstāde dos dalībniekiem un apmeklētājiem? Bet šaubas ir tās, kas reizē gan baida, gan rosina domāt un rīkoties. Un tad, ieskatoties iepriekšējā gada dalībnieku aptaujas anketās, atradām atbildi. Nedrīkstam taču pievilt tos, kuri tic un gaida nākamo Cēsu uzņēmēju. Arī apmeklētāju lielo interesi nedrīkstam pievilt, jo katru Cēsu uzņēmēju pēdējos gados apmeklē vairāk nekā 6500 interesentu. Pirmais dalībnieku zvans janvārī – vai izstāde būs – tikai vairoja rīkotāju pārliecību par tās nepieciešamību. Un šaubas zuda. Jā, arī šogad izstāde būs.
Laikam ir vietā atgādināt, ka tieši Cēsu uzņēmējs bija pirmā uzņēmējdarbības izstāde ārpus Rīgas, kuru sarīkoja vietējie uzņēmēji. Ar to arī aizsākās uzņēmēju dienu pasākumi un uzņēmējdarbības izstāžu rīkošana Latvijas reģionos. Tās ir kļuvušas par vispāratzītiem uzņēmējdarbības atbalsta un veicināšanas pasākumiem. To rīkošanā uz savstarpējo partnerattiecību pamata piedalās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un vietējās pašvaldības.
Arī Vidzemē uzņēmēju dienu pasākumi un izstādes ir notikušas visās Vidzemes plānošanas reģiona rajonu pilsētās. Par redzamākajām kļuvušas Cēsu uzņēmējs un Biznesa dienas Vidzeme Valmierā. Katrai no tām ir savs zīmols un skanējums. Līdz 2005.gadam izstāžu sezonu Vidzemē ievadīja Cēsu uzņēmējs, bet Biznesa dienas Vidzeme tās noslēdza. Starp šīm izstādēm tika rīkotas izstādes Valkā, Alūksnē, Gulbenē un Madonā, arī Smiltenē, Limbažos un Salacgrīvā. Lai gan pēdējos divos gados dzīve ir veikusi noteiktas korekcijas, tomēr, reģiona līdzsvarotas attīstības domas vadītas, mazās izstādes Vidzemē ne tikai dzīvo, bet arī attīstās. Tam piemērs ir 2006.gadā rīkotās uzņēmējdarbības izstādes Siguldā un Jaunpiebalgā. Ir zināms, tās tiks organizētas arī šogad. Aktīvas uzņēmējdarbības vides radīšana un nodrošināšana ir ne tikai katras pašvaldības pienākums, bet droši vien stratēģiskais mērķis. Arī ikviena uzņēmēja un uzņēmēju organizācijas mērķis ir strādāt ekonomiski aktīvā vidē. Šķiet, pienācis laiks runāt par mērķtiecīgu tematisko izstāžu rīkošanu Vidzemē. Ikvienam uzņēmējam saprotams, ka aktīvas uzņēmējdarbības videi ir būtiska nozīme ikviena novada ekonomiskajā attīstībā.
Pagājušā gada izstāde pierādīja, ka par Cēsu uzņēmēju joprojām vēl ir pietiekami liela interese. To apliecina izstādes dalībnieku aptauja, kurā piedalījās 84 dalībnieki. Visi aptaujātie viennozīmīgi atzina piedalīšanos izstādē par lietderīgu. Tikai dažas aptaujāto piezīmes: noslēdzām līgumus un ieguvām jaunus klientus, nodibinājām kontaktus ar daudziem potenciālajiem klientiem, guvām jaunu informāciju par iedzīvotāju vajadzībām, līdz atziņai, kura izteic izstādes nozīmīgumu: vērtējam kā vajadzīgu gan uzņēmējiem, gan pircējiem(klientiem). Ir trāpīts, tā rakstīts vienā no piezīmēm. Tāpat uz jautājumu par Cēsu uzņēmēja turpmāko rīkošanu saņemtas 83 pozitīvas atbildes. Ir jārīko, uzsverot: ka, izņemot Cēsu uzņēmēju, patlaban Cēsīs nav alternatīva pasākuma uzņēmējdarbības atbalstam, ka izstādē vienmēr ir atrodamas jaunas idejas un kontakti. Tātad, kas meklē, tas arī atrod. Bet uzņēmējs vienmēr ir meklētājs.
Par Cēsu uzņēmēja dzīvotspēju liecina arī tas, ka 30 procenti dalībnieku katrā izstādē piedalās pirmo reizi. Arī pagājušā gada izstādē pirmo reizi piedalījās 34,5 procenti aptaujāto. Un vēl viens jaunums. Pirmo reizi Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldības organizētajos kopējos stendos izstādē piedalījās 14 mazie(mikro) uzņēmumi un individuālā darba veicēji. Iespējams, ka tieši šī pirmā izstāde iedrošinās viņus nākotnē kļūt par daudz aktīvākiem spēlētājiem gan ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, gan arī vietējā tirgū. Pozitīvi jānovērtē tas, kas visās vai gandrīz visās izstādēs ir piedalījušies 24 % dalībnieku.
Kā jau minēju, izstāžu rīkošanā Vidzemē bija iedzīvojusies zināma kārtība. Tomēr, izejot no valmieriešu priekšlikuma par izstāžu turpmāko rīkošanu Vidzemē, dalībniekiem tika uzdoti konkrēti jautājumi: rīkot tās katru gadu – Cēsīs pavasarī un Valmierā rudenī vai rīkot pārmaiņus – vienu gadu Cēsīs un otru Valmierā. No aptaujātajiem 47 jeb 56 % dalībnieku piekrīt, ka Vidzemes reģiona lielākajās pilsētās izstādes jārīko katru gadu, proti, pavasarī Cēsīs un rudenī Valmierā. Ierakstītajās piezīmēs par to teikts, ka tas dod iespējas plašākai pieredzes apmaiņai, ir lielākas iespējas reklamēties un vienmēr ir jaunas preces un pakalpojumi, ko piedāvāt. Tiek uzsvērts, ka pēkšņas pārmaiņas varētu radīt situāciju un iznāks tā, kā tas sanāca ar Alus svētkiem.
Tomēr ir svarīgi ieklausīties arī to dalībnieku viedokļos, kuri atbalsta izstāžu rīkošanu Vidzemes lielākajās pilsētās pārmaiņus – vienu gadu Cēsīs, otro Valmierā. Par to iestājas 30 jeb 35,7 % aptaujāto dalībnieku. Pārmaiņas vienlīdzīgi vēlas gan tie dalībnieki, kuri piedalās pirmo reizi, gan tie, kuri piedalījušies visās izstādēs Cēsīs. Piezīmēs akcentēts, ka mazajiem uzņēmumiem piedalīties divās izstādēs gadā reģionā ir par daudz. Izstāžu rīkošana pārmaiņus dažiem tās dalībniekiem, šķiet, ir daudz interesantāka, kas spēj dot lielākas izvēles iespējas un mazinās rutīnu.
Jautāts par izstāžu rīkošanu Vidzemē, viens no Cēsu uzņēmēja ilggadējiem rīkotājiem Lotārs Dravants atzīst, ka Cēsu uzņēmējs – tā jau ir sava veida preču zīme, kura ar gadiem izveidota un nostiprināta… Tā ir jāsaglabā! Sagraut esošo ir viegli.
Runājot par izstādēm Cēsīs un Valmierā, viņš piebilst, ka ikpavasara izstāde Cēsīs ir jāsaglabā, bet Biznesa dienas Vidzemē Valmierā būtu prātīgāk rīkot rudenī.
Dalībnieki atbildēja arī uz jautājumiem par izstādes darba organizāciju un norises vietu. 81 dalībnieks pozitīvi vērtē izstādes darba organizāciju un 76 dalībnieki ir apmierināti ar izstādes vietu. Tika izteiktas arī kritiskas piezīmes, kuras, domājot par izstāžu darba organizāciju, būtu jāizvērtē. Izstāde varētu būt daudz plašāka, izstādei vajadzīgas citas telpas, trijos stāvos ir apgrūtinoši. Izskan arī konkrēti rosinājumi veidot pārskatāmāku izstādi, iespējams, sporta hallē; iespējamā alternatīva – sporta halle un iekārtota pēc noteiktiem žanriem. Ir jādomā gan par dalībnieku, gan arī apmeklētāju automašīnu novietošanu. Nenoliegšu, ka arī es savulaik esmu iestājies par izstādes rīkošanu daudz plašākās telpās.
Cēsu uzņēmēja pastāvīgie dalībnieki ir rajona un pilsētas ārvalstu sadraudzības pašvaldības un uzņēmēji, un tā ir ieguvusi noteiktu starptautisku skanējumu. Apmeklētāji ir iepazinušies ar sadarbības partneriem un uzņēmējiem no Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Lietuvas. Šogad 800 gadu jubileju svin Sigulda. Cēsniekus iepriecinās Siguldas novada stends un siguldiešu kultūras programma.
Jebkura izstāde dod iespējas. Tās ir iespējas piedalīties, meklēt sadarbības partnerus un jaunus tirgus, tās ir iespējas piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, reklamēt tos, tās ir iespējas arī sevis apliecināšanai. Tās ir iespējas atbalstīt mazo vietējo uzņēmēju un iedrošināt viņu uz citām daudz lielākām aktivitātēm. Tās ir pašvaldību iespējas sniegt šo atbalstu, iespējas veicināt ekonomisko aktivitāti uz vietām. Tāpat kā starp pilsētām un novadiem pastāv konkurence, tā pastāv arī starp izstādēm reģionos. Tāpat kā uzņēmējs, arī izstāžu rīkotāji vienmēr ir ceļā, lai apmierinātu arvien pieaugošās tirgus prasības. Lai kaut ko mainītu, ir jābūt iekšā, ir jāpiedalās procesā.
Lai šī gada izstādes moto „Veiksmīgākie – tie, kas Cēsīs!” palīdz atrast ceļu un piedalīties.
Komentāri