Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz ne par to.
Sarunās par pilsētvides piemērotību braukšanai ar divriteni cēsnieki, kas izmanto šo pārvietošanās veidu, parasti bilst, ka lielākais trūkums ir tieši veloceliņi. Gribētu plašāku to tīklu, bet vai tiešām vajadzētu? Vai Cēsu ielas nav pietiekami drošas, lai bez satraukuma visu pilsētu izbraukātu ar velosipēdu?
Līdzās automašīnu plūsmai, kas gan blīva ir tikai noteiktās stundās un noteiktās vietās, domāju, velosipēdists var nejusties droši. Taču pilsētas trotuāri noteikti ir vieta, kur katrs var ērti pārvietoties ar braucamrīku, ko dzen uz priekšu, minot pedāļus. Iemesls vienkāršs, Cēsīs nav daudz gājēju. Vismaz vasarā un jūlijā. Cītīgi apsekojot Jāņa Poruka, Piebalgas, Lenču un Viestura ielu dažādās darba dienas stundās, pārliecinājos, ka tur ejot var sastapt uz pirkstiem skaitāmus cilvēkus. Jāatzīst, riteņbraucēju bija vēl mazāk. Tātad iespējas ikvienam.
Saprotams, ka veloceliņus vajadzēja izbūvēt no Cēsīm uz Priekuļu un Līvu ciemu. Varbūt vajadzētu to papildināt arī uz Agru. Tie ir posmi, kur velosipēdistam nāktos braukt pa šoseju līdzās ar motorizētajiem spēkratiem, kuriem atļauts daudz lielāks ātrums. Tāda situācija ir bīstama gan divriteņa, gan auto vadītājam. Ļoti liels risks. Atceros, ka kāds ciemiņš no Nīderlandes, kas uzskatāma par velo valsti, bija pārsteigts, ka Latvijā ar riteni drīkst braukt pa šosejas malu. Viņa valstī, lai arī tur velosipēds ir galvenais pārvietošanās līdzeklis, tas nebūtu iedomājams.
Taču pilsētā, mazajās Cēsīs, kur ikdienā ietves ir pustukšas, manuprāt, tās reizē ir lieliski veloceliņi. Tikai velosipēdistiem jāatceras – gājējam vienmēr priekšroka. Varbūt, ja gribam, lai cēsnieki aizvien biežāk izvēlas diviretni, ne auto, līdztekus infrastruktūras radīšanai vajadzētu pilnveidot arī braucēju zināšanas un prasmes? Piemēram, Siguldā pašvaldības policija jau desmito gadu rīko “pop-up” veloapmācību. Var apgūt gan satiksmes noteikumu teoriju, gan praktiskās iemaņas. Eksāmens, lai iegūtu velovadītāja apliecību, gan jākārto pēc kādas nedēļas.
