Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro.
Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal esam turpat, kur bijām, to iesākot. Jā, cena tiek pacelta pakāpeniskāk, bet acīmredzot neizbēgami, jo kāpums būs gan nākamajā, gan arī 2026. gadā. Proti, no 1. janvāra būs jāšķiras no papildu 10 eiro, maksājot 44 eiro par pases izgatavošanu un 25 eiro par personas apliecības jeb ID kartes izgatavošanu, bet no 2026. gada janvāra maksāsim jau 50 eiro par pasi un 30 eiro par ID karti. Un, protams, ja steidzamība būs liela un dokumentu vajadzēs izgatavot divu dienu laikā, tad attiecīgi tas būs vēl dārgāk. Mazliet vieglāk uzelpot varēs jaunieši līdz 20 gadu vecumam, pensionāri, kā arī cilvēki, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, jo tiks saglabāta atlaižu sistēma un cena palielināsies par mazāku summu – pieciem eiro. Aprēķināts, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums no nodevas par pasu izsniegšanu 2025.gadā veidos 2 285 208 eiro, 2026.gadā 2 609 055 eiro. Savukārt ieņēmumu palielinājums no nodevas par personas apliecību izsniegšanu 2025.gadā veidos 1 515 437 eiro un 2026.gadā 1 492 350 eiro.
Interesanti, ka pamatojums nepieciešamībai celt cenu gan ir mainījies. Ja iepriekš tas bija jauns pases dizains un jauni drošības risinājumi, tad šobrīd, lai kurā jomā būtu izmaiņas, visam ir viens skaidrojums – līdzekļu trūkums budžetā un prioritāte – valsts drošība. Un tā kārtējo reizi saskaramies ar to, ka, budžetu taupot, plašāk maciņš jāver ikvienam iedzīvotājam, jo bez personu apliecinoša dokumenta neviens no mums nedrīkst būt, tas nav izvēles jautājums.
Lai gan personu apliecinošam dokumentam no piecpadsmit gadu vecuma ir jābūt ikvienam no mums, nav tā, ka visi nākamgad izjutīs ieviestās izmaiņas. Šobrīd pases derīguma termiņš bērniem līdz piecu gadu vecumam ir divi gadi, no piecu līdz 20 gadu vecumam – pieci gadi un no 20 gadu vecuma – desmit gadi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norādīts, ka ir samērā neliels skaits iedzīvotāju, kuriem tieši nākamgad beidzas personu apliecinoša dokumenta termiņš.
Taisnības labad arī jāsaka, ka Iekšlietu ministrija norādījusi, ka valsts nodeva par dokumentu izgatavošanu nesedz pašizmaksu, to daļēji kompensē valsts. Tāpat arī atgādina, ka mūsu kaimiņvalstīs dokumenta saņemšana ir dārgāka. Domājot par šīm izmaksām, nāk prātā, ka lietām, ko mēs izmantojam ikdienā un iegādājamies bieži, tik ļoti cenu kāpumu nejūtam, jo arī tas notiek pakāpeniski. Bet, domāju, ne viens vien saskāries ar situāciju, ka, pērkot produktu pēc ilgāka pārtraukuma, pārsteigti konstatējam, ka tā cena ir krietni pieaugusi. No šāda skatupunkta vērtējot, ir saprotams, ja pasi mainām reizi desmit gados, tad pa šo laiku izmaksas par tās izgatavošanu būs pieaugušas un atspoguļosies maksājumā, par kādu to varēsim atjaunot.
Komentāri