Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu darīt?!” Lūk, ar nedēļu mums izrādījās pat par īsu.
Esmu klasisko, konservatīvo Rietumu valstu vērtību fane – iecietība, līdzcietība, pieklājības normas, cieņa vienam pret otru. Londonā visas šīs iezīmes uzskatāmas teju visur. Kā teica mani līdzi atbraukušie radinieki, kas Apvienotajā Karalistē viesojās pirmoreiz: “Te ir tik ļoti daudz citu ādas krāsu cilvēku!” Un tā patiešām ir. Ne velti britiem ir ilga un bagāta koloniālā vēsture. Tas, kas mani tik ļoti saista šajā multikulturālajā, gribētos diezgan pamatoti apgalvot, Eiropas pašā centrālajā pilsētā, ir tieši daudzveidība – ļoti daudz tautu, rasu pārstāvju, kas visi lielākoties draudzīgi, cieņpilni sadzīvo šajā tik vēsturiski pieredzes bagātajā pilsētā, kas Temzas krastos dibināta jau mūsu ēras 43.gadā.
Otra lieta, kas tik ļoti, ļoti būtu ņemama par piemēru jebkur citur pasaulē – elementārās cieņas un pieklājības normas. Ikviens saprot, ka kopējā, sabiedriskā telpa ir kopējai lietošanai – cilvēki cieņpilni izturas pret sabiedrisko īpašumu, transportu, vispārpieņemtajiem paradumiem, piemēram, metro stacijās un autobusu pieturās soļot pa mums neierasto labo pusi, kreiso atstājot brīvu tiem, kam savās gaitās jāsteidzas daudzkārt ātrāk; pret dzīvniekiem – zosīm, pīlēm, gulbjiem, tūkstošos skaitāmajām Amerikas vāverēm un pat pelikāniem parkos -, pret apzaļumotajām teritorijām. Visam pāri – elementāra laipnība un atvērta komunikācija pat ar svešiniekiem, kas varbūt runā pagalam lauzītā angļu mēlē un jau pēc ārienes liek manīt, ka ieradušies pilsētā tikai uz īsu laiku kā ceļotāji.
Pārsteidza līdzbiedru viedoklis, ka pilsēta ir netīra, visur cilvēki – pārmērīgi daudz, gaiss netīrs un kopumā Londonā ar nedēļu ģimenes braucienam esot krietni pārspīlēts. Pilsētā visi muzeji, tostarp ar vēstures brīnumiem pilnais Britu muzejs, ir apmeklējams bez maksas. Visus pasaules un vēstures dārgumus ikviens interesents var aplūkot, nemaksājot ne centa. Sabiedriskais transports bērniem līdz 11 gadiem – bez maksas. Visiem – arī tūristu un citu valstu pilsoņu bērniem.
Nevaru noliegt, ka esmu anglofīle un tas, iespējams, nekad nemainīsies, tomēr patiešām uzskatu, ka katra no pasaules un īpaši jau Eiropas valstīm var aizgūt cita no citas to pozitīvo, kas dzīvi šajās vietās padara labāku, gaišāku, drošāku. Lai arī mēs Latvijā dedzīgi atbalstām savas kultūras un tautas vērtību saglabāšanu, cerot, ka pie mums, Baltijā, jau nekad tā pa īstam neiedzīvosies nedz islāms, nedz citas “Rietumu valstu problēmas”, nevar noliegt, ka visā pasaules lielo metropoļu dažādības pieredzē ir arī pozitīvais pienesums. Pareizā vadības, politikas un izpratnes vidē cilvēki spēj cits citu vairāk cienīt un novērtēt dažādas pozitīvas puses, ne tikai vairot naidu un cīnīties par savas etniskās grupas pareizumu un tiesībām. Šis ir vislabākais, ko citu valstu apceļošana var dot – spēt pārdomāt redzēto, dzirdēto, piedzīvoto un salīdzināt ar to labo, kas ir tepat pie mums, mājās, un to, uz ko vēl varam tiekties un kur augt.
Komentāri