Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ceļošana arī šogad paliks greznība

Druva
09:30
24.01.2010
7

Lai arī tūrisma kompānija “Novatours” prognozē, ka pērnā gada zaudējumi uzņēmumam būs mazāki nekā 2008.gadā, tomēr arī tuvākos divus gadus ceļošana Latvijas iedzīvotājiem paliks greznība, biznesa portālam “Nozare.lv” atzīst tūrisma kompānijas “Novatours” valdes loceklis Leonīds Močeņovs.

-Pērnā gada sākumā ceļojumu apjomi kritās aptuveni par 50%, arī gads kopumā ir bijis ar mīnus zīmi, un nozares pārstāvji lēš, ka ceļojumu bizness varētu būt samazinājies par 40%. Kāds pērnais gads bijis “Novatours” biznesam?

-Kopējais čārterceļojumu bizness pērn samazinājās par 50%, bet “Novatours” bija kritums 40%. Šobrīd Latvijas tirgū ir tikai trīs tūroperatori – “Novatours”, “Tez Tour” un “Alīda Tours”. Pagājušajā gadā no tirgus izstājās vēl viens dalībnieks – “JTL”. Šobrīd aptuveni 40% tirgus daļa ir “Novatours” un tikpat – “Tez Tour”, atlikušie 20% – “Alīda Tours”.

Iepriekš populāri bija “all inclusive” – ceļojumi, kuros iekļauta ne vien aviobiļete un viesnīca, bet arī neierobežota ēdināšana un dzērieni. Pamazām šī lielummānija ir izslimota un cilvēki saprot, ka nedēļas laikā nevar paspēt apmeklēt 15 restorānus un 12 baseinus, kas pieejami kūrortā, un arī luksusa klases viesnīcu vietā izvēlas vidējas klases viesnīcas. Pirms pāris gadiem aptuveni 30% klientu izvēlējās atpūtu pieczvaigžņu viesnīcās. Šobrīd cilvēki sāk domāt, kādēļ maksāt augstāku cenu par to, ko nevar paspēt izmantot vai kas nesniedz būtisku ieguvumu. Iepriekš populāra bija tā saucamā “krievu ceļošanas shēma” – pieczvaigžņu viesnīca, “all inclusive”. Tajā pašā laikā Rietumeiropas valstīs šādus luksusa ceļojumus izvēlējās tikai 5%-10% ceļotāju, pie mums – gandrīz trešā daļa.

Otra tendence – sarūk atpūtas periods. Iepriekš ceļotāji devās garos – 10, 12, 14 un pat vairāk dienu – atpūtas braucienos, tagad populāri ir 7, 8 vai 9 dienu atpūtas braucieni vai pat vēl īsāka perioda ceļojumi. Ja iepriekš mūsu klienti rezervēja augstas klases numurus, tagad biežāk izvēlas ekonomiskās klases piedāvājumu. Patlaban vidējās izmaksas par ceļojumu ir 300 lati vienam cilvēkam, iepriekš šī summa bija krietni lielāka – aptuveni 450 lati. Ja kāds uzdod jautājumu, kādi ceļojumi būs populāri nākamajā sezonā, mana atbilde ir – visi, kuru budžets nepārsniegs 300 latus. Par šo naudu varam piedāvāt Turciju, Grieķiju, Tunisiju, Bulgāriju, Horvātiju.

-Ko šīs tendences nozīmē “Novatours” biznesam – uzņēmuma apgrozījums 2008.gadā bija 17,53 miljoni latu, bet zaudējumi – 396 969 lati, salīdzinot ar 240 431 lata peļņu 2007.gadā. Kā veicies pērn?

-Prognozes 2008.gadam bija pārāk optimistiskas, sekoja šoks, un neviens neko nespēja paredzēt. Pērnā gada “Novatours” rezultāti vēl nav apkopoti, taču esam samazinājuši gan štatus, gan izdevumus. Darbinieku skaits sarucis par 30%, nodarbinām aptuveni 25 cilvēkus. Esam pārstrādājuši arī piedāvājumu ekonomiskā ceļojumu varianta virzienā. Tā kā samazinājām izdevumus, 2009.gadā zaudējumi būs daudz mazāki nekā 2008.gadā. Lielam uzņēmumam nav tik vienkārši vienā dienā mainīt stratēģiju, jārēķinās ar to, ka bizness ir pārstāvēts visā Baltijā. Jau patlaban plānojam ceļojumu piedāvājumu 2011.gadam un 2012.gadam – notiek līgumu slēgšana ar aviokompānijām un viesnīcām. Ja vēlamies saglabāt zemu cenu līmeni, līgumi jāslēdz jau tagad.

-Kādi ceļojumi varētu būt pieprasīti pēc diviem gadiem?

-Nekādu lielu izmaiņu nebūs, jo ekonomiskā situācija nemainās. Bet ceļošana ir greznība, no kā var arī atteikties. Ja ekonomiskā situācija nemainīsies, nevarēsim piedāvāt jaunus ceļojumu galamērķus. Tomēr mūsu mērķis ir saglabāt iepriekšējā gadā apkalpoto klientu skaitu – ap 30 000 un tirgus daļu čārtertirgū Latvijā. Vasaras sezonā saglabāsies tie paši galamērķi – Grieķija, Turcija, Horvātija, Tunisija, Bulgārija, Spānija. Ziemas sezonā piedāvājumu klāsts nav tik liels – varam piedāvāt tikai Ēģipti un Kanāriju salas. Arī slēpošanas braucieni galvenokārt ir uz Franciju un Itāliju.

“Novatours” darbojas visās Baltijas valstīs. Latvijas tirgū pēc apgrozījuma “Novatours” ir otrs lielākais tūroperators, Lietuvā – pirmais, Igaunijā – viens no lielākajiem. Kādas ir galvenās atšķirības starp šiem tirgiem tūrisma biznesā? “Novatours” Lietuvā tūrisma biznesā ir līderis, arī Igaunijā ir augstas pozīcijas, lai gan šajā valstī ir lielāka konkurence – seši tūroperatori.

Atšķirībā no Latvijas, kur bija izteikts pieprasījums pēc luksusa klases viesnīcām, tā saucamā “krievu modeļa”, Igaunijā dominēja tā saucamais “somu modelis” un ļoti populāri virzieni ir, piemēram, Kanāriju salas ar dzīvošanu apartamentos. Savukārt Lietuvā pieprasījums pēc ceļojumiem ir līdzīgs kā Polijā, kur galvenais kritērijs ir zema cena. Lietuviešiem populāri ir ceļojumi, ko angliski dēvē par “round trip”, kas nozīmē lidojums uz kādu konkrētu galamērķi, piemēram, uz Horvātiju, un pēc tam brauciens ar autobusu un ekskursijas pa šo valsti. Latviešiem arī ir pieprasīti šāda veida ceļojumi, bet latviešu ceļotājs tomēr dod priekšroku braucieniem tikai ar autobusu nevis kombinācijā ar lidojumu.

-Pirms pāris nedēļām lielākais “Novatours” kapitāldaļu turētājs “Enterprise Investors” iegādājās vienu no lielākajiem Polijas tūroperatoriem “Orbis Travel”. Ko tirgum nozīmē šis darījums, un kādu redzat “Novatours” biznesu tuvāko gadu perspektīvā? Uzņēmums paplašināsies. Latvijas tirgū tiešā pārdošana ir jau sen, domājam par jaunu biroju atvēršanu Latvijas reģionos. Konkrētu plānu vēl nav, jo ekonomikā ir stagnācija. Galvenais mērķis ir aptuveni pēc diviem gadiem sasniegt tādu pašu rezultātu kā 2008.gadā, kad apkalpoto tūristu skaits sasniedza 50 000.

Globāli galvenais jaunums ir tas, ka “Novatours” tagad būs arī tūroperators Polijā. Ilgtermiņā tas nozīmēs, ka no partneriem varēsim dabūt ļoti izdevīgus līgumus, jo varam iepirkt lielāku numuru skaitu viesnīcās par izdevīgām cenām. “Orbis Travel” Polijā darbojas arī ienākošā tūrisma jomā, un tam ir savs viesnīcu tīkls. Domājam par šo segmentu attīstīšanu arī Baltijas valstīs, tomēr tas vēl ir tikai idejas līmenī.

-“Novatours” nesen paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar tūrisma aģentūru “Hottours”. Vai šis ir vienīgais gadījums? Kādā situācijā šobrīd atrodas “Novatours” sadarbības partneri – tūrisma aģentūras? Ar cik aģentūrām esat pārtraukuši sadarbību tādēļ, ka tās vairs nespēj norēķināties par pakalpojumiem? Latvijas tirgū ir aptuveni 400 tūrisma aģentūru. Tas ekonomiskās krīzes situācijā ir pārāk daudz. Iepriekš pieprasījums bija liels un bija visas iespējas attīstīt tūrisma biznesu. Patlaban no tirgus atbirst neprofesionāļi. Jūtam, ka ļoti daudz aģentūru ir finansiālas problēmas. Pēdējā gada laikā esam lauzuši līgumus ar aptuveni 50 aģentūrām. Biznesa specifika ir tāda, ka sadarbības partneris par ceļojumu norēķinās pirms tam. Ja naudu nesaņemam, līgumu laužam. Šobrīd publiski ir izskanējusi informācija, ka aģentūrai “Kolumbs” ir problēmas. Sadarbojoties ar šo uzņēmumu, neko tādu neesam izjutuši.

Tikai tagad sāk darboties jaunais Tūrisma likums, kas noteic, ka tūrisma pakalpojumu sniedzēju piedāvātājiem ceļojumiem jābūt apdrošinātiem. Līdz šim nozare nebija reglamentēta. Vai kaut kas mainīsies, atkarīgs no tā, vai kāds no valsts puses situāciju kontrolēs.

-Cik ceļojumu pērnā gada laikā “Novatours” ir nācies atcelt pieprasījuma trūkuma vai citu problēmu dēļ?

Šādi gadījumi ir bijuši pārsvarā braucienos, kur bija augsts cenu līmenis, piemēram, uz Sicīliju Itālijā. Korekcijas bija arī Turcijas un Krētas salu braucienu skaitā. Pirms sezonas bijām paredzējuši trīs lidojumus nedēļā, vēlāk piedāvājām tikai divus.

-Patlaban ir izteikta tendence ceļojumus iegādāties pēdējā brīdī. Cik procenti no ceļojumiem tiek pārdoti iepriekšpārdošanā? Februārī sāksim iepriekšpārdošanu vasaras ceļojumiem, tad arī redzēsim, kāda būs tendence. Pieprasījums būs, jo vienmēr ir cilvēki, kuriem patīk plānot iepriekš. Iepriekšpārdošanā, protams, būs atlaides, bet ne jau uz pusi lētāk. Patlaban aptuveni 50% no ceļojumiem tiek pārdoti pēdējā brīdī. Tā ir globāla tendence, un neko daudz tur nav iespējams mainīt.

-Kā tūroperatoru biznesu ietekmē tendence ceļojumus iegādāties internetā? Tikai pirms divām nedēļām testa versijā palaidām interneta ceļojumu rezervēšanas sistēmu. Jau tagad ir iespējams “Novatours” mājaslapā iegādāties ceļojumus, bet vēl pagaidām “online” ceļojumu piedāvājums ir ierobežots. Grūti prognozēt, kā tas attīstīsies. Veidojam programmu, lai rezervēšanas sistēmu varētu integrēt sadarbības partneru mājaslapās. Pirmkārt interneta rezervēšanas sistēma ir vērsta uz izdevumu samazināšanu, tās ir ērtības klientiem, kuri paši lieliski orientējas piedāvājumā, precīzi zina, ko vēlas, un paši rezervē ceļojumu internetā. Tirgus ir gatavs interneta pārdošanai. Vai tūroperatorus neizkonkurē aviokompāniju iesaistīšanās ceļojumu biznesā? Piemēram, “airBaltic” ir sava ceļojumu aģentūra, kā arī atsevišķas viesnīcas veido piedāvājumus, sadarbojoties ar aviokompānijām. Protams, tā ir konkurence, jo “airBaltic” darbojas kā īsta ceļojumu aģentūra. Turklāt aviokompānija var konkurēt arī ar cenām, jo paši piedāvā lidojumus. Tomēr mūsu trumpis ir specifiskie virzieni – Turcija, Ēģipte, Tunisija. Šajās valstīs tūrisma bizness ir ļoti specifisks, un “Novatours” tur ir savas iestrādnes. Katrā no šīm valstīm uzņēmumam ir arī savi gidi un pārstāvji. “airBaltic” varētu būt grūti atrisināt problēmu uz vietas. Taču, piemēram, ceļojumos uz Spāniju mēs paši sadarbojamies arī ar “airBaltic”.

LETA Nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi