slēpošanas kompleksa ”Žagarkalns” īpašnieks
Lai mazinātu traumatismu uz Latvijas kalniem, nodarbojoties ar kalnu slēpošanu un snovbordu, biedrība „Sniegaklubs” sadarbībā ar Hansabankas jauniešu programmu „OPEN” uzsākusi projektu „Drošais kalns”. Tā mērķis – iepazīstināt slēpotājus un snoverus, kā mazināt riskus gūt savainojumus, atrodoties uz kalna, kā arī mudināt Latvijas kalnu īpašniekus palielināt drošību uz kalniem.
Akcijā iesaistījies arī komplekss “Žagarkalns”. Par drošību uz kalna mēs rūpējamies jau vairākus gadus un savā pieredzē esam gatavi dalīties arī ar citiem. Tikai kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotājiem jāapzinās, ka drošības pasākumi maksā naudu, taču bez tiem arī nevar.
Esam soli priekšā citiem kalniem, mums vienīgajiem Latvijā ir savs drošības un savs pastāvīgi dežurējošs medicīnas dienests. Mūsu cilvēki ir apmācīti pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, mums trases malās ir tīkli un matrači. Saprotam, ka pie mūsu apmeklētāju skaita par šiem jautājumiem jādomā. Ņemot vērā, ka mums ir labākais snovborda parks Baltijā, viena no labākajām snovborda skolām, mums snovborda kultūrā jābūt līderiem. Ņemot vērā, ka pie mums brauc visas Latvijas labākie snoveri, kā arī snovbordisti no Lietuvas un Igaunijas, mums ir problēmas ar parka lietošanu. Tāpēc esmu iesaistījies šajā akcijā un veicināšu tās norisi.
Nav noslēpums, ka tieši snovbordā ir vislielākais traumatisms, pie tam īpaši izteikti tas ir vecuma grupā no 16 līdz 18 gadiem. Tāpēc svarīgi, ka jauniešus uzrunā viņu vienaudži, tādi paši snoveri kā viņi. Šajā vecumā kaut kas tajās galvās notiek, cilvēki sevi nemīl, par savu drošību nerūpējas. Šie jaunieši ķiveres neliek, aizsargus nelieto, bet uzskata sevi par krutajiem džekiem, kam ne no kā nav bail. Viņi saskatās snovborda filmas, un rodas iespaids, ka uzlekt uz Big air nav problēmu, vajag tikai sakost zobus un aiztaisīt acis. Un sākas problēmas. Šotrešdien atvērām snovborda parku, un jau bijušas pirmās traumas.
Tāpēc svarīgi likt jauniešiem aizdomāties par viņu spējām un pārgalvības rezultātiem. Ceru – tas, ka viņus uzrunās paši snoveri, dos efektu. Gribētos, lai akcijas rezultātā tiktu izstrādāti un ieviesti dzīvē snovborda parka lietošanas noteikumi. Ir universālie slēpošanas trašu lietošanas noteikumi, bet snovborda parkam tie ir specifiski.
Iesaistoties šajā akcijā, gribam palīdzēt sakārtot snovbordistu domāšanu drošības virzienā. Ņemot vērā, ka mūsu snovborda parks šogad ir vēl lielāks, ar vēl augstākiem tramplīniem, aicinu visus snovbordistus lietot ķiveres, aizsargus, apmācību veikt tikai profesionālu instruktoru pavadībā, galvenais – nepārvērtēt savus spēkus. Mēs varam nodrošināt maksimālu drošību, bet katram snoverim spilvenu apakšā nepaliksi, katram jādomā par savu drošību un veselību.
Visā pasaulē noteikumi snovborda parkos ir ļoti drakoniski, un mēs sekosim šai pieredzei. Parkā ir atbildīgā persona, kas realizē tā saucamo face control. Ja šim cilvēkam kāds snovbordists liekas nedrošs, ja pat tīri subjektīvi liekas, ka viņš nevarēs uzlēkt pa tramplīnu, atbildīgajam ir tiesības viņu aizraidīt no parka. Bez jebkādiem komentāriem un ierunām. Viņam nav tiesību atņemt pacēlāja biļeti, bet var norādīt, ka parku konkrētais snoveris nevar lietot, lai brauc pa parasto trasīti, mazajiem tramplīniem. Pasaulē neviens nediskutē ar šiem atbildīgajiem, tikai mūsējie nezin kāpēc liekas gudrāki.
Ārzemēs, lai iebrauktu parkā, vispirms piesakās pie šī atbildīgā parka darbinieka, kurš var palūgt, lai snovbordists nodemonstrē savu prasmi braukt, lēkt pa mazo tramplīnu. Ja redzams, ka viņš ir profesionālis, lūdzu, parkā, ja ne – ņem instruktoru, mācies. Nežēlīgi un strikti, bet tikai tā var pasargāt šos pārgalvīgos no traumām.
Tiesa, pēdējā laikā jau parādās tendence, ka ir stilīgi snovot ar ķiveri, lietot aizsargus, parādās cita līmeņa snoveru stils,” secina J.Žagars.
Projekta ”Drošais kalns” ietvaros ziemas sezonā tiks organizēti dažādi pasākumi uz Latvijas kalniem – iesildīšanās nodarbības, drošības inventāra paraugdemonstrējumi un izmēģinājumi slēpotājiem, pirmās palīdzības kursi un citas aktivitātes. Slēpotājus un snovbordistus mudinās nebraukt reibumā, nebraukt agresīvi un lietot drošības inventāru. Projekta informācijas izplatīšanas nolūkiem ir izveidota mājas lapa internetā www.drosaiskalns.lv. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri