Maija beigās, kad visu domas būs vasarā, atpūtā, nāksies sevi uz brīdi no tā atraut, lai dotos uz vēlēšanu iecirkni. Ja nu kāds nav pamanījis, 25.maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Jau trešo reizi, kopš esam savienības dalībvalsts, vēlēsim tos, kuri mūsu valsti pārstāvēs Briselē. Iepriekšējā reizē šo pienākumu izpildīja vien trešā daļa valsts pilsoņu, maz ticams, ka šoreiz būs vairāk, un tas rada zināmas pārdomas.
Eiropas Parlamentam pirmo reizi vēlot deputātus, Latvijā vēlētāju aktivitāte bija 41,34 procenti, otrajā reizē 53,7 procenti, tad kritums līdz 30,4 procentiem.
Tas kaut kā netiek kopā ar aptauju datiem, kas liecina, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju uzskata – dalība Eiropas Savienībā nesusi pozitīvus augļus. Aptaujas arī rāda, ka uzskatām sevi par eiropiešiem, un, ja atceramies, referendumā par dalību Eiropas Savienībā pozitīvi balsoja vairāk nekā 66 procenti vēlētāju. Sanāk, ka pateicām jā, bet tālāk jau lai tiek paši galā. Tas būtu kā kāzās pateikt – jā – un vairs nelikties par savu laulāto ne zinis, protams, neaizmirst prasīt, lai baro. Jo to no Eiropas Savienības fondu plašās kabatas gaidām kā pašu par sevi saprotamu. Mums taču pienākas.
Vai te neizpaužas divkosība? Izmantot gribam, bet paši izdarīt tādu nieku, kā aiziet un novēlēt, negribam. Virtuves un vārtrūmju sarunās sakām, kam mums to Eiropu, bet paši ar prieku baudām visus labumus, ko tā devusi. Braucam pa labiem ceļiem, kuru Latvijā gan nav daudz, bet tie izbūvēti, galvenokārt pateicoties Eiropas atbalstam. Piedalāmies dažādos bezmaksas kursos, mācībās, ejam uz nodarbībām, tostarp sportiskajām, par kurām neprasa naudu, jo to apmaksai piesaistīts Eiropas finansējums. Uzskaitījumu varētu turpināt ļoti ilgi, bet, kad cilvēkam jautā, vai piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atbilde bieži skan – nē! Vien objektīva iemesla šim nē, izrādās, nav.
Interesanti, ka jaunās dalībvalstis ir politiski neaktīvākas nekā “vecās”. Izņēmums vien Malta, kurā visās trijās vēlēšanās, kopš šī valsts ir ES, pie vēlēšanu urnām devušies vairāk nekā 70 procenti vēlētāju. Patiesībā tieši jaunajām valstīm vajadzētu novērtēt ES ieguvumus, jo tās ir naudas saņēmējas, taču tas nenotiek. Un, ja Eiropa pateiks, ka naudu nedos, visi skaļi kliegs, ka mūs neatbalsta un tamlīdzīgi, bet paši negribam kaut uz mirkli būt politiski aktīvi. Tad varbūt vajag aizdomāties, ka būs daļa vēlētāju, kuri noteikti aizies, lai balsotu par savējiem, kas varbūt nav Latvijai nemaz tik lojāli. Tad atkal pukstēsim (tāpat kā pēc Saeimas vēlēšanām) par to, ko esam savēlējuši, kas tie par Latvijas pārstāvjiem.
Patīkami, ka jaunieši ir citās domās. Viņi saskata Eiropas Savienības pozitīvo devumu savā dzīvē, ikdienā un ir gatavi būt politiski aktīvi, vismaz ar dalību vēlēšanu procesā. Cerams, ka viņi arī citiem liks padomāt, ka gribam būt Eiropā.
Komentāri