Par to, ka sabiedrība noveco, uztraucas visā Eiropā. Tāpat arī pauž gandarījumu, ka cilvēka mūžs aizvien pagarinās. Tas labi redzams ikdienā laukos un mazpilsētās. Arī nu jau regulārie apsveikumi simtgadniekiem reti kuru pārsteidz.
2025.gadā Latvijā pensionēšanās vecums būs 65 gadi, šogad tikai 64. Pēdējos gados dažas valstis pakāpeniski palielina pensionēšanās vecumu. Daudzās jau pašlaik mērķis ir 67 gadi, un pilnīgi iespējams, ka nākamais solis daudzviet jau būs 70 gadi. Katra valsts meklē iespējas, kā motivēt darba ņēmējus ilgāk strādāt. Arī daudzi cilvēki cienījamos pensijas gados aizvien biežāk vēlas ilgāk turpināt darbu.
Eurofound vairākus gadus ir analizējis problēmas, kas saistītas ar pensionēšanos Eiropas Savienības (ES) valstīs. Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā konstatēts, ka gandrīz puse 50 gadīgi vai vecāki darba ņēmēji vēlētos strādāt mazāku skaitu stundu, ņemot vērā savas finansiālās vajadzības. Ievērojama daļa pensionāru, kuri patlaban nestrādā algotu darbu, labprāt strādātu vismaz dažas stundas nedēļā. Tā kā Eiropas iedzīvotāji noveco, pensionāru sociālā iekļaušana ir svarīgs ES politikas programmas jautājums. Vecāku cilvēku brīvprātīgais darbs būtu laba iespēja.
Katrā valstī un arī Eiropas Savienībā pēta un vētī, kā uzturēt sociālās apdrošināšanas sistēmu, kā palīdzēt pensionāriem nodrošināt saulainas vecumdienas. Nupat satraukums pārņēmis Lietuvu. Eiropas Komisija ieteikusi valstij paildzināt darba mūžu līdz 72 gadiem. Lai arī tas nenozīmē pensionēšanās vecuma celšanu, tomēr tas mudina valstij īstenot politiku, kas rosinātu cilvēkus strādāt ilgāk un iet pensijā lielākā vecumā. Saprotams, ka šāds ieteikums iedzīvotājos rada niknumu. Savukārt eksperti atgādina, ka pārredzams ir laiks, kad valstij citas izvēles nebūs. Pēc dažiem gadiem uz simts strādājošajiem Lietuvā būs 50 pensionāri. Tiek lēsts, ka Latvijā ap 2060. gadu uz 100 strādājošiem būs jau 67 pensionāri. Kādi nodokļi būs jāmaksā, lai viņus nodrošinātu?
Un vēl – pēc ES statistikas biroja Eurostat datiem Latvijā martā bezdarba līmenis bija 8,7%, un tas ir augstāk nekā ES un eirozonā vidēji. Lietuvā bezdarbs bija 8,9%. Arī ar šiem skaitļiem jārēķinās.
Pesimistiskās prognozes pamatojas uz demogrāfisko ainu – mūsu sabiedrība aizvien straujāk noveco. Ja šobrīd uz 100 darbspējīgajiem ir aptuveni 40 pensionāru, tad vēl viens aspekts, kas pats par sevi ir pozitīvs, tomēr var negatīvi ietekmēt nākotnes pensiju apmēru, ir pieaugošais cilvēku dzīves ilgums. Līdz ar to uzkrātais kapitāls nākotnē būs jādala ar lielāku pensijā aizvadāmo gadu skaitu.
Bet vēl šodienas tendence, kuru, domājot par nākotni, nedrīkst aizmirst. Tehnoloģijas. Tās samazina nodarbināto skaitu un izskauž cilvēka faktoru, nekļūdās. Vai pēc desmit gadiem Latvijā būs vairāk darbavietu nekā šodien? Lielveikalos kasieru vietā ir automātiskās kases, fermās govis slauc un baro roboti, dažādi pakalpojumi pieejami attālināti… Tāda neparedzama nākotne.
Komentāri