Vasaras brīvlaiks ik skolēnam ir skaists laiks. Lai cik interesants bijis skolotājs un aizrautīgi klasesbiedri, pavadīt laiku brīvā režīmā, kad nav jāceļas noteiktā stundā, lai pagūtu uz skolu, kad vakarpusē nav jācilā grāmatas un darba burtnīcas, ir īsts ieguvums pēc garā mācību gada. Bērni to izbauda. Kā ar vecākiem? Vecākiem klāt papildu stress – kā nodarbināt bērnus, kā pieskatīt? Var jau kādas nedēļas dabūt atvaļinājumu, lai pavadītu jaukus brīžus kopā ar bērnu, bet vasara ir gara, vecākiem atvaļinājums nav tik ilgs. Iespēja vecāku sirdsmieram, īpaši par sākumskolas klašu bērniem, ir nometnes. Taču ne jau katrs tās var atļauties. Jārēķinās ar 200 eiro nedēļā (dažkārt pat vairāk), tā ir liela summa pat par vienu bērnu, kur nu vēl, ja ģimenē ir divi, trīs, kas mācās pamatskolā.
Kas var palīdzēt? Protams, kā vienmēr, atbalsts tiek gaidīts no sabiedrības, pašvaldības vai valsts personā. Un ir vietējās varas, kas arī cenšas to sniegt. Piemēram, Amatas novadā ne pirmo gadu notiek vasaras nometnes bērniem, kuru atbalsta pašvaldība. Cēsīs parasti brīvlaika sākumā piedāvā dienas nometnes, kurās bērni var atrast interesantas nodarbes. Protams, tas ir atbalsts, taču neatrisina problēmu. Lielākā daļa sākumskolēnu vecāku vasarā ir stresā – kā nodrošināt, lai bērna laiks vasarā ir pietiekami drošs un piepildīts? Lūgt palīdzību skolēnu vecvecākiem? Taču arī viņi lielākoties vēl ir darbaspējīgā vecumā, arī viņiem katra darbadiena ir aizņemta. Zinu ģimenes, kas sadalījušas atvaļinājumus – tik nedēļas es paņemšu brīvas un būšu ar bērniem (mazbērniem), tik tu un vēl tu.
Katrs jau kādu risinājumu atrod, ja ne, bērni, kamēr vecāki darbā, paliek mājās vieni. Par laimi, pie mums nav kā Anglijā, kur bērnu līdz 12 gadu vecumam nedrīkst mājās atstāt vienu, Latvijā septiņgadnieks jau drīkst dzīvoties arī bez pieaugušā uzraudzības. Taču vai mammai sirds tāpēc mierīga, ka likums ievērots? Acīmredzot tomēr šī būs problēma, kuras risināšanā agrāk vai vēlāk nāksies iesaistīties visai sabiedrībai.
Komentāri