Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja beidzot paziņojusi, kāds ir viņas izstāšanās plāns – visu saišu saraušana ar Eiropas Savienību (ES), lai varētu kontrolēt imigrāciju. Tiesa gan, Meja pēc tam tomēr gribēs slēgt atsevišķu līgumu ar muitas ūniju, lai precēm un pakalpojumiem, kas šķērso valsts robežu abos virzienos, papildus netiktu uzlikts muitas nodoklis. Ja būs nodoklis, britu preces kļūtu dārgākas un tās iegādātos mazāk, tāpat notiktu arī ar ES precēm Lielbritānijā. Tātad abas puses – Lielbritānija un ES – it kā ir ieinteresētas bezmuitas nodoklī. Tomēr ES ir stingri pamatprincipi, par kuriem britiem visu laiku tiek atgādināts un kurus nāktos pārkāpt, slēdzot līgumu situācijā, kad valsts robeža un emigrācija no ES tiek stingri kontrolēta.
Protams, Latvija būtu ieinteresēta, lai muitas nodokļa nebūtu, eksports uz Lielbritāniju 2015. gadā bija 5,12% no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenās eksporta preces – koksne un tās izstrādājumi (69,33%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (5,84%). Latvija kā ES dalībvalsts viena pati nevar slēgt atsevišķu līgumu par tirdzniecību un muitas nodokļiem. Jebkurā gadījumā problēmas mūsu tautsaimniecībā britu izstāšanās dēļ ir pat ļoti ticamas.
Runājot par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri jau pašlaik dzīvo Lielbritānijā, strādā un maksā nodokļus, britu premjerministre ir solījusi, ka viņi varēs palikt un strādāt, ja britu pilsoņiem, kas dzīvo ES teritorijā, ļaus tur palikt. Kā zināms, Eiropā ārpus savas valsts dzīvo gandrīz pusmiljons britu, no kuriem liela daļa ir pensionāri, kuri nopirkuši mājas Eiropas dienvidos, lai tur pavadītu vecumdienas. Tomēr migrantus briti ne visai mīl, un patiesībā pagājušā gada jūnija referendumā viņi nobalsoja par izstāšanos no ES galvenokārt imigrantu dēļ. Piemēram, laikā no 2001. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits pieauga par 4,1 miljonu, un vairāk nekā puse no šī pieauguma bija uz imigrācijas rēķina. Lai gan 2,8 miljoni ir musulmaņi, kas ir lielākā reliģiskā grupa pēc kristiešiem, attieksme pret imigrantiem arī no Austrumeiropas nav visai pozitīva. Starp citu, tādu apdzīvotu vietu kā Blekberna, Birmingema un Bredforda dažos rajonos 75% – 85% ir musulmaņi. Ar vārdu sakot, imigrantu britiem ir ļoti daudz, un viņi vēlētos ne tikai samazināt iebraukušo skaitu, bet noteikti būtu apmierināti, ja daļa imigrantu dotos prom.
Manuprāt, ir visai naivi cerēt, ka visiem Lielbritānijā dzīvojošajiem izdosies tur palikt, jo ir dažādi veidi, lai panāktu imigrantu aizbraukšanu. Piemēram, var noteikt gada ienākumu līmeni, kas jāsasniedz, lai legāli varētu dzīvot un strādāt Lielbritānijā, lai tādējādi atvieglotu gan veselības aprūpes budžetu, gan samazinātu slogu pabalstu sistēmai. Tāpat ir gaidāmas nopietnas izmaiņas pašā pabalstu sistēmā, tādēļ tiem, kuri strādā par minimālo algu, šobrīd nav garantiju, ka izdosies palikt.
Jebkurā gadījumā neskaidrību šobrīd ir daudz, bet garantiju maz. Imigrantu likteni gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē lielā mērā noteiks arī tas, cik ES būs vienota un nepiekāpīga izstāšanās sarunās. Var gadīties, ka britu aiziešana būs trieciens visiem, un ar to, kaļot nākotnes plānus, jārēķinās.
Komentāri