Kamēr vieni atvaļinājumu gaidīt gaida, citi tā tuvošanos uztver tramīgi. Tomēr ierastais ritms tiek izjaukts, nevar saprast, kā pagūt uz visiem pasākumiem, kas notiek tuvāk un tālāk, un kā mājās pagūt izdarīt visu brīvajās dienās iecerēto. Interesanti, ka dažam raizes var sagādāt sadzīvošana ar radiniekiem, kuri atvaļinājumā jāsatiek ne tikai rītos un vakaros, bet jābūt ar viņiem kopā diendienā.
Tā tirdzniecības centrs internetā 220.lv sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā noskaidrojis, ka šogad vasaras atvaļinājumos plāno doties 60 % Latvijas iedzīvotāju un, raksturojot, ar kādiem izaicinājumiem atpūtas laikā nākas saskarties visvairāk, 39% atzīst, ka visbiežāk tas ir laiks, lai apmeklētu visus iecerētos pasākumus, 21% ir grūti izšķirties, kādiem pirkumiem tērēt naudu, savukārt 20% grūtības sagādā neatbildēšana uz zvaniem no darba. Aptaujā arī secināts, ka 8% respondentu atvaļinājumā izaicinājums ir sadzīvot diendienā ar radiniekiem. 13% respondentu norādījuši arī citus atpūtas izaicinājumus, piemēram, izdomāt, ko darīt brīvajās dienās, sakrāt pietiekami daudz naudas, lai baudītu atvaļinājumu un atrastu laiku tikai sev. Tādēļ eksistenciālā terapeite Dace Kačkāne norāda, ka atvaļinājumā atpūtai ir jābūt sabalansētai, lai pārlieku lielā aktivitāte nepārvērstos izdegšanā. Tik tālu jau esam nonākuši, ka varam izdegt ne tikai darbā, bet arī atpūšoties. Protams, vietā ir terapeites atgādinājums, ka termins “atpūta” ir darbība, kuras laikā cilvēks gūst enerģiju. Un kā zināms – kas par daudz, tas par skādi.
Nenoliedzami, atvaļinājums var būt brīdis, kad atvilkt elpu no ikdienas skrējiena un stresa, uzlabojot psiholoģisko pašsajūtu un līdz ar to arī fizisko veselību.
Somijas zinātnieki ir izpētījuši, ka atvaļinājums pozitīvi ietekmē veselību un labsajūtu, uzlabo garastāvokli, samazina stresa līmeni, vairo enerģiju un apmierinātību ar dzīvi, stāsta Veselības centru apvienības klīniskā psiholoģe Jekaterina Vintere. Došanās atvaļinājumā var uzlabot miegu un, atgriežoties darbā, palielināt ieinteresētību un iesaisti darba procesos. Laikam jau no katra paša atkarīgs, kāds tad atvaļinājums būs – psiholoģisko stāvokli labvēlīgi ietekmējošs vai izdedzinošs.
Lai gan iesaka atvaļinājumus saplānot, man gribas domāt, ka atvaļinājumos var atļauties mazāk plānošanas un vairāk spontānuma. Man vienmēr smaidu izraisa joks: uz jautājumu – ko tu atvaļinājuma laikā darīs? – seko izbrīnīta atbilde – kā, atvaļinājumā arī kaut kas ir jādara?!
Protams, ja atvaļinājumā plānots brauciens uz ārzemēm, tad plānošana patiešām ir no svara, lai ceļojums izdotos, kā iecerēts, un radītu pozitīvas emocijas. Bet citādi laikam jau katram jāpazīst pašam sevi – ir cilvēki, kuriem stresu uzdzen pārāk liela brīvība un nenoteiktība, savukārt citiem – tieši pārlieku liela saplānošana; kādam prieku sagādā būšana ar ģimeni, bet citam – aizbraukt vienam pašam prom no visiem un tā atjaunoties. Tādēļ vislabāk atvaļinājumu pavadīt atbilstoši savām vajadzībām un interesēm, pat ja tas nesaskan ar speciālistu padomiem, kā būtu labāk.
Komentāri