Šķiet, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vislabāk parādīja, cik spēcīga, vai, pareizāk sakot, bezspēcīga ir Apvienoto Nāciju organizācija. Izveidota tūlīt pēc 2.pasaules kara ar mērķi nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Tās devīze lasāma organizācijas mājaslapā: “Miers, cieņa un vienlīdzība uz veselīgas planētas.”
Kā šie mērķi un devīze izskatās Ukrainas kara kontekstā? Redzam, ka tie ir tikai vārdi, jo ANO tikai šo trešdien, gandrīz nedēļu pēc iebrukuma sākuma, spēja pieņemt kopīgu rezolūciju, kurā nosodītu Krievijas rīcību. Tāda bija sagatavota jau sen, to vispirms gribēja pieņemt ANO Drošības padomē, taču kārtējo reizi Krievija izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu tās pieņemšanu. Un tas nekas, ka atbilstoši ANO statūtiem Drošības padome atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību. Krievija joprojām deklarē, ka viņi nekaro ar Ukrainu, nav tikai saprotams, kam viņi to pasaulē cenšas iestāstīt. Visticamāk, ka tas ir izmisīgs mēģinājums pārliecināt savus pilsoņus, kuri joprojām tic, ka Ukraina kopā ar NATO grasījās iebrukt Krievijā. Cik noprotams, šādas “patiesības” piekritēju netrūkst arī Latvijā.
Atgriežoties pie ANO, kārtējo reizi pierādījās, ka uz papīra jau viss ir labi. Ir pasaulē organizācija, kas apvieno gandrīz visas valstis, lai tās dzīvotu mierā un saticībā, bet realitātē, tiklīdz ir kāds konflikts, kurā iesaistīta kāda no piecām pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm (ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Ķīna un Krievija), jau iepriekš skaidrs, ka kopīgu rezolūciju pieņemt neizdosies. Pasaulē par to atkal un atkal papukst, bet nekas nemainās. Kā teikt, suņi rej, bet karavāna iet tik tālāk. Acīmredzot tas ir izdevīgi, jo vienmēr var noņemt atbildību, sakot, mēs jau gribējām, bet, lūk, viņi to neļāva. Un kārtējo reizi palikt malā, lai jau paši tiek galā.
Šoreiz gan ANO nepadevās, bet sasauca Ģenerālās asamblejas ārkārtas speciālo sesiju, kurā piedāvāto rezolūciju atbalstīja 141 valsts. Krievija, Baltkrievija, Eritreja, Ziemeļkoreja un Sīrija balsoja pret, 35 valstis, tostarp Ķīna, atturējās, bet 12 nepiedalījās balsojumā.
Lai arī rezolūcija pieprasa nekavējoties pārtraukt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas, pilnīgi skaidrs, ka miers neiestāsies. Pat ja to pieņemtu Drošības padomē, agresors tai vienkārši uzspļautu, bet šī pasaules organizācija vismaz pierādīja, ka kaut ko spēj. Kaut pieņemt nosodošu rezolūciju. Droši vien ANO ik dienu dara ko tiešām noderīgu, kas paliek acīm neredzams, par ko skaļi nerunā, bet šādās traģiskās situācijās, kad bojā iet nevainīgi cilvēki, arī bērni, kad tiek īstenoti kara noziegumi pret valsti un cilvēkiem, ANO nedrīkst stāvēt malā un bezspēcīgi plātīt rokas.
Komentāri