psiholoģe un lektore
Pasniedzot bezdarbniekiem lekcijas, seminārus un kursus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiālē, redzu, ka lielākā daļa bezdarbnieku jūtas ļoti nomākti. Daži ir pat depresīvi. Lai gan domāju, ka tie, kuri izmanto NVA piedāvātās iespējas, cerības vēl galīgi zaudējuši nav.
Uzskatu, ka cilvēkam, kuram ir bezdarbnieka statuss, var palīdzēt divas lietas. Pirmā ir mācīšanās, papildu zināšanu iegūšana, otra – sociālie kontakti. Tad, kad cilvēks zaudē darbu, sociālo kontaktu tīkls sašaurinās, un daudziem tas ir smags pārdzīvojums. Viena no iespējām noteikti ir šobrīd piedāvātie NVA kursi un semināri pašapziņas celšanai un savas individualitātes apzināšanai. Šādi vai citādi kursi ir iespēja iziet sabiedrībā. Tā ir iespēja izrauties no mājas. Skaidrs, ka darbs ir viens no galvenajiem cilvēka dzīves uzdevumiem, un tajā mirklī, kad cilvēks, kurš ilgstoši ir strādājis un bijis labs darbinieks, paliek bez darba, viņa pašvērtējums un pašcieņa ir smagi iedragāta. Taču šajā situācijā ir jāpaskatās no malas uz saviem resursiem, iespējām. Pat, ja šobrīd nav darba, viņam kā cilvēkam ir ļoti daudz un dažādas kvalitātes. Ir jāprot saskatīt arī labo.
Kursos un semināros cilvēkus iedrošinu, jo daudziem no viņiem drosme patiešām ir zudusi. Daudziem pat liekas, ka bezdarba situācija ir pazemojoša. Un tas, uz ko mēs kopā visi grupā cenšamies strādāt, ir iedrošināšana.
Runājot par šo tēmu, noteikti jāsaka, ka zināmā mērā kļūda, kuru pieļauj bezdarbnieki – viņi atrod “bēdu brāļus” jeb cilvēkus, kuri ir līdzīgā situācijā, un tad nokļūst kā vāveres ritenī. Viņiem ir līdzīgas problēmas, izjūtas, un līdz ar to viņi runā par vienu un to pašu. Bet ir svarīgi no tā izrauties, un palīdzēt var draugi, radi, ģimenes locekļi vai kāds cits. Svarīgi ir neieslīgt ikdienas rūpēs un negatīvajās izjūtās, lai gan pateikt to ir vieglāk nekā izdarīt. Jābilst, ka šādā situācijā svarīgs ir arī ģimenes atbalsts. Pieņemot, ka vienam ģimenē šobrīd ir darbs, tas var būt atbalsts otram. Un pašreizējā situācija rāda, ka ģimenē strādātājas biežāk ir sievietes, kuras ir psiholoģiski elastīgākas un izturīgākas. Noteikti ģimenē nevajadzētu kultivēt ideju – tu esi bezdarbnieks, sēdi bez darba, es tevi uzturu. Bezdarbs ģimenei ir jāpieņem kā dzīves pārbaudījums, ar kuru galā jātiek kopīgiem spēkiem.
Svarīgi ikvienam bezdarbniekam novērtēt arī to, ka šobrīd noderīgs var būt jebkurš darbs. Tas var būt pagaidu darbs vai kas cits, kas nes kaut nelielu daļu ienākumu kopējā ģimenes budžetā. Nevajag arī kautrēties un lūgt palīdzību. Noderēt var bezdarbnieka pabalsts vai sociālā palīdzība, ko var pašvaldībā saņemt. Ir svarīgi nezaudēt aktivitāti un iespēju robežās darboties. Un jāatceras, ka zināšanas paver skatu uz pasauli un liek sapurināties.
Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri