Eiroparlamenta vēlēšanas ir notikušas, deputāti ievēlēti, un šajās vēlēšanās piedalījušies mazliet vairāk vēlētāju nekā pirms pieciem gadiem. Tomēr šīs vēlēšanas ir atklājušas arī virkni neizdarību, paviršību un varbūt pat krietnu devu bezatbildības.
Kā tas bieži mēdz notikt, pienāk brīdis, kad neizdarītais un paviršības summējas un notiekošais vairs nav kontrolējams. Laimīgā kārtā šoreiz tikām cauri vien ar pamatīgu emociju vilni un pārsimts – varbūt arī ar dažiem tūkstošiem – zaudētu balsu. Vēlēšanu rezultātus tas, visticamāk, būtiski neietekmēja, bet to, cik pavirši esam bijuši, gan labi parādīja.
Kā zināms, balsot Eiroparlamenta vēlēšanās katrs var tikai noteiktā iecirknī. Tiesa, iecirkņus varēja mainīt līdz pat 7. maijam. Vēlēšanu iecirknis katram tiek piešķirts pēc dzīvesvietas, bet nereti cilvēks dzīvesvietu deklarējis vienā, bet dzīvo otrā Latvijas malā. Lielā problēma sākās jau ar informatīvo paziņojumu saņemšanu – katram balsstiesīgajam Latvijā vajadzēja saņemt paziņojumu, kurā iecirknī jābalso. Tika rīkots t.s. iepirkuma konkurss par to, kurš šos paziņojumus piegādās. Konkursā uzvarēja uzņēmums “Reller”, iespējams, pat puse balsstiesīgo šos paziņojumus nesaņēma, jo acīmredzot firma nespēja piegādāt aptuveni 1,3 miljonus paziņojumu. Par to nav jābrīnās, jo uzņēmuma pamatkapitāls ir vien 3000 eiro un tas reģistrēts kādā dzīvoklī Rīgā, Purvciemā. Jāpiebilst, ka firma, kura uzvarēja konkursā par pasūtījumu, līgumu par daļas vēstuļu piegādi noslēdza ar citu uzņēmumu, kura īpašnieks ir Krievijas pilsonis. Iespējams, tam nebija nozīmes, tomēr paziņojumi saturēja sensitīvu informāciju par personu (personas kods, dzīvesvieta).
Pārbaudi par notiekošo sāka arī Valsts drošības dienests, jo vienā brīdī situācija sāka izskatīties pēc apzinātas rīcības, lai izgāztu vēlēšanas. Pēc vēlēšanām CVK priekšsēdētāja atvainojās un pauda, ka tik nopietnos gadījumos informācija būtu jāizplata “Latvijas Pastam”, kas ir valsts akciju sabiedrība. Atliek vien piekrist, un jācer, ka Saeima izdarīs grozījumus vajadzīgajos likumos.
Ar nepiegādātajiem paziņojumiem stāsts par ķezām pirms vēlēšanām vēl nebeidzās. Latvijā bija arī vairāku dienu iepriekšējā balsošana, kad nobalsot varēja jebkurā iecirknī , bet vēlēšanu sistēma otrajā priekšvēlēšanu dienā “uzkārās” un sākās “mazā ellīte”. Ministru kabinets nolēma pagarināt iecirkņu darbalaiku, lai vismaz daļa vēlētāju paspētu tikt līdz savam iecirknim, Saeima steidzīgi pieņēma vajadzīgos grozījumus likumā, bet daudzi vēlētāji, atnākuši uz iecirkni un uzzinājuši, ka nevar nobalsot, kļuva dusmīgi un aizgāja uz neatgriešanos. Kārtējo reizi valsts zaudēja uzticamību savu pilsoņu acīs. Tiesa gan, sistēmu kaut kā izdevās salabot, un nākamās dienas pēcpusdienā tā sāka darboties.
Starp citu, spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, pasūtījums par attiecīgās elektroniskās sistēmas izveidi tika apstiprināts tikai 14. aprīlī. Tik īsā laikā pat visa Silikona ieleja ar kopīgiem spēkiem nebūtu spējusi izveidot drošu un stabilu vēlēšanu sistēmu. Turklāt – lai gan Latvijā strādā augstas klases programmētāji, tiklīdz pasūtītājs ir valsts, sistēmas kļūdas un nepilnības ir garantētas. Šķiet, spilgtākais piemērs ir Latvijas e-veselības sistēma.
Šoreiz tās bija vēlēšanas, cilvēku dzīvība un veselība netika apdraudēta, vēlēšanas neizgāzās, bet notikušais liek domāt, ka var pienākt brīdis, kad, atkal summējoties visām neizdarībām un paviršībām, var notikt liela traģēdija. Acīmredzot ar “Maxima” traģēdiju nepietiek, lai saprastu, ka pirmām kārtām katram godīgi ir jāizdara savs darbs. Nevajag meklēt ārējus ienaidniekus, pēdējais laiks paskatīties pašiem uz sevi. Un, neapšaubāmi, ir vajadzīga rūpīga notikušā izmeklēšana, jo tā tas nevar turpināties bezgalīgi – kāds kaut ko neizdara, kādu laiku visi par to runā, bet pēc tam viss turpinās pa vecam.
Komentāri