Tāds secinājums rodas, vērojot, kā cilvēki rīkojas bailēs no iespējas saslimt ar līdz galam nezināmo koronavīrusu saimes slimību “Covid-19”.
Šīs saimes koronavīrusi cilvēkiem izraisa arī visparastāko saaukstēšanos, tikai daļa vīrusu ir bīstamāki un ar lielāku komplikāciju risku. Kamēr Ķīnā vīrusa izplatība sāk samazināties, Eiropā tagad sākas lielākais satraukums, jo vīruss smagi skāris Itāliju, valsti, uz kuru arī daudzi latvieši labprāt dodas atpūsties.
Arī mums tik pazīstamo gripu izraisa vīruss, tas var atrasties uz nemazgātām rokām un virsmām, kurām inficētais cilvēks ir pieskāries, un tikt nodots tālāk runājot, šķaudot un klepojot. Atšķirība tikai tā, ka gripas simptomi sākas pēkšņi un strauji. Citām elpceļu saslimšanām, tai skaitā jaunajam “Covid-19”, simptomi parādās pakāpeniski. Tā kā vīrusus nevar ārstēt ar antibiotikām, tad tos ārstē simptomātiski vai arī izgudro vakcīnu, kas pasargā no iespējamās saslimšanas. Tāpēc, lai sevi pasargātu no šīm slimībām, visbūtiskākā ir profilakse – roku mazgāšana, telpu vēdināšana, mitrā uzkopšana, distances ievērošana, izvērtēšana, kādas publiskās vietas un pasākumus apmeklēt. Tomēr, ja iepriekš, runājot par gripu, kas katru gadu Latviju skar plašā mērogā un kura sev līdzi mēdz nest arī komplikācijas un diemžēl letālu iznākumu, medicīnas darbinieki sausām mutēm varēja runāt par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, tad visbiežāk cilvēki tam nepievērsa uzmanību. Savukārt šobrīd, kad iespējamā saslimšana ar “Covid-19” rada daudz neatbildētu jautājumu, izrādās, cilvēki atceras par elementārām higiēnas lietām – ka rokas jāmazgā, atnākot mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēst gatavošanas. Bērni pēkšņi ņem vērā, ka pēc svešu kaķu vai suņu glaudīšanas jānomazgā rokas, lai gan iespēja inficēties no dzīvnieka nav līdz galam izpētīta. Ja tāda ir, tad ļoti minimāla un vairāk attiecas uz eksotiskajiem dzīvniekiem, tomēr no citiem parazītiem un baktērijām, ko pārnēsā dzīvnieks, patiešām roku mazgāšana pasargā. Tāpat pieaugušie no jauna pievērš uzmanību, ka vīrusi var atrasties uz rokturiem, banknotēm un monētām, maksājumu kartēm, viedtālruņiem, lieku reizi tos noslaukot un parūpējoties par roku nomazgāšanu. Patiešām elementārām darbībām, kas citkārt nav sasniegušas dzirdīgas ausis. Un tamdēļ jāsecina, ka bailes mēdz būt spēcīgāka motivācija nekā loģiski skaidrojumi un secinājumi.
Ir arī otra galējība, pārmērīga piesardzība un dezinfekcijas ievērošana, kas rada pretēju efektu. Ja vide ir sterila un organismam nav saskares ne ar kādiem mikrobiem, cilvēkam nevar veidoties imunitāte, pie visniecīgākās saskares ar mikrobiem cilvēks saslimst, turklāt nevis vieglā, bet smagā formā. Arī šobrīd vērojama otra galējība, kad cilvēki, mēģinot sevi pasargāt, ir gatavi izmantot jebko, arī to, kas reāli nemaz nepalīdz.
Es patiesi ceru, ka Latviju šis vīruss neskars smagi un mēs arī pēc pāris nedēļām vai mēnešiem varēsim par to pajokot tikpat sirsnīgi, kā tas notiek šobrīd, iesmejot par latviešiem kā nesabiedrisku tautu, kuriem tagad ir oficiāls iemesls ieturēt distanci no citiem, un cilvēkiem, kuri slimības atvaira ar ķiplokiem un dzintara krellēm, bet iekšķīgi par visefektīgākajām zālēm uzskata pašu gatavotu grādīgo dzērienu. Un redz, ja ir valstis, kur slimība noris arī smagi, pie mums pagaidām viss noris vieglā formā, esam to 80% vidū, kas slimību pārslimo viegli un bez paliekošām sekām.
Tomēr jāatzīst, ka satraukums par iespējamo saslimšanu nes arī negaidītus ieguvumus, cilvēki kļūst pieklājīgāki un šķaudot vai klepojot biežāk aizsedz muti. Izplatās jaunā tendence – aizsegt muti nevis ar roku, bet elkoni. Beidzot arī sabiedriskajā transportā parādās dezinfekcijas līdzekļi, cilvēki kļūst zinošāki, un tas būs ieguvums ilgtermiņā.
Komentāri