„Tiem, kam trūka aklas ticības, bija jāmirst,” raksturojot pagājušā gadsimta 30. gadu otro pusi staļiniskajā Krievijā, raksta vēsturnieks Saimons Sebags Montefjore. „Nevar būt tik daudz!” esot iesaucies Staļins pēc tam, kad saņēmis kādu likvidācijai paredzēto cilvēku sarakstu. „Patiesībā vēl vairāk,” atbildējis Ņikita Hruščovs. „Jūs nevarat iedomāties, cik daudz viņu ir.”
Pārspīlējot situāciju, šādas asociācijas raisās, vērojot pēdējo nedēļu notikumus Latvijas politikā un tai pietuvinātajās jomās. Iesākumā apcietina bijušo drošībnieku Edgaru Gulbi, kas tiek apsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča mašīnas dedzināšanā un krāpšanā un kas neskaidros apstākļos ielec Daugavā. Komentējot notikušo, premjerministrs Aigars Kalvītis paziņo, ka Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie VDK darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pašreizējie Latvijas specdienestu darbinieki, tādējādi veidojot apdraudētības un nestabilitātes gaisotni, kuru kliedēt acīmredzot var tikai kadru tīrīšanas. „Neviena
valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīm redzami, ka šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem, kuri nodarbojas ar šo noziedzīgo grupējumu piesegšanu,” sacīja Ministru prezidents.
Pēc tam sākas izrēķināšanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu, tad paklīst runas, ka apcietināts arī bijušais Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) izmeklētājs, tagadējais Valsts policijas (VP) cilvēku meklēšanas nodaļas priekšnieks Ruslans Dervans. Beigās gan izrādījās, ka šajā lietā kāds acīmredzot ir ieinteresēts baumu un puspatiesību sēšanā, jo aizturēts R. Dervans netika – lai gan savas nepatikšanas viņam ar likuma sargiem pašlaik nenoliedzami ir. Tad sākās minējumi par Latvijas drošības dienestu darbu – mazākais, tie ir Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumi, ka Latvijā specdienesti savā starpā karo, šo dienestu ir par daudz un to darbības sfēras mēdz pārklāties. Skarot drošības iestāžu kontroles jautājumu, itin viegli ir atgriezties pie drošības iestāžu grozījumu likuma projekta, ko gada sākumā Saeimai atpakaļ atdeva toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un, kad šāds scenārijs nebija gana efektīvs, izsludināja referendumu par šo grozījumu atcelšanu. Iespējams, ka jaunā kontekstā aplūkojot jautājumu par drošības iestāžu kontroli un citiem jautājumiem, grozījumi tādā virzienā, kādā situācijas attīstību bija iecerējusi valdošā koalīcija ar neveiksmīgo grozījumu projektu. Paturot prātā, ka referendums vēlētāju vienaldzības dēļ nenotika, izplēnēs arī vārgie argumenti, ka tauta savu vārdu ir teikusi un valdība vairs neuzdrošināsies dokumentam ķerties klāt. Kad vajadzēs, ij uzdrošināsies, ij tauta paldies vēl pateiks.
Pa vidu drošības jautājumiem baumu un nekonkrētu izteikumu līmenī tiekam baroti ar cita veida informāciju: pašreizējā valdības koalīcija ejot uz galu un gaidāmas korekcijas valdībā – varbūt ne tikai jauns ekonomikas ministrs, bet arī jauns premjers. Ja kāds pašlaik strādā šajā virzienā, kļūst saprotams, ka situācija politikā kļūst saspringta un uz paklāja tiek saukta viena amatpersona pēc otras.
Sazvērestības teorijas ir situāciju skaidrojumi par norisēm, kuru gala iznākumu interpretācijas atstāj neatbildētus jautājumus, tādējādi ar radošāku apziņu apveltītajiem paver iespējas prātot, ka viss „patiesībā” ir otrādi, ka no mums slēpj patiesību un vispār, Ministru prezidents ir cūka. Ir patīkama sajūta, domājot, ka tu pašlaik veic neatkarīgu pētniecības darbu un apšaubi oficiālos skaidrojumus, tā vietā piedāvājot savas versijas, kas izsijātas, pateicoties veiksmīgam, analītiskam un pētnieciskam darbam. Tomēr der arī atminēties, ka ne visi, kas piesaka ambīcijas uz lielā apšaubītāja un skaidrotāja amatu, to ir nopelnījuši.
Mīkstinot Ministru prezidenta izteikumus saistībā ar iespēju, ka Latvijā ir lielas problēmas ar visādu bandu darbošanos, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis stāstīja, ka politiķiem ir tiesības pārspīlēt. Bet ne jau tikai politiķiem – arī visi citi, kas tā arī nekad neuzzinās, kas notiek tur, otrā pusē, droši var turpināt sazvērestības teoriju aušanu par gaidāmajām lielajām tīrīšanām Latvijā.
Komentāri