Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Augsne sazvērestības teorijām

Druva
23:00
08.10.2007
51

„Tiem, kam trūka aklas ticības, bija jāmirst,” raksturojot pagājušā gadsimta 30. gadu otro pusi staļiniskajā Krievijā, raksta vēsturnieks Saimons Sebags Montefjore. „Nevar būt tik daudz!” esot iesaucies Staļins pēc tam, kad saņēmis kādu likvidācijai paredzēto cilvēku sarakstu. „Patiesībā vēl vairāk,” atbildējis Ņikita Hruščovs. „Jūs nevarat iedomāties, cik daudz viņu ir.”

Pārspīlējot situāciju, šādas asociācijas raisās, vērojot pēdējo nedēļu notikumus Latvijas politikā un tai pietuvinātajās jomās. Iesākumā apcietina bijušo drošībnieku Edgaru Gulbi, kas tiek apsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča mašīnas dedzināšanā un krāpšanā un kas neskaidros apstākļos ielec Daugavā. Komentējot notikušo, premjerministrs Aigars Kalvītis paziņo, ka Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie VDK darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pašreizējie Latvijas specdienestu darbinieki, tādējādi veidojot apdraudētības un nestabilitātes gaisotni, kuru kliedēt acīmredzot var tikai kadru tīrīšanas. „Neviena

valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīm redzami, ka šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem, kuri nodarbojas ar šo noziedzīgo grupējumu piesegšanu,” sacīja Ministru prezidents.

Pēc tam sākas izrēķināšanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu, tad paklīst runas, ka apcietināts arī bijušais Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) izmeklētājs, tagadējais Valsts policijas (VP) cilvēku meklēšanas nodaļas priekšnieks Ruslans Dervans. Beigās gan izrādījās, ka šajā lietā kāds acīmredzot ir ieinteresēts baumu un puspatiesību sēšanā, jo aizturēts R. Dervans netika – lai gan savas nepatikšanas viņam ar likuma sargiem pašlaik nenoliedzami ir. Tad sākās minējumi par Latvijas drošības dienestu darbu – mazākais, tie ir Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumi, ka Latvijā specdienesti savā starpā karo, šo dienestu ir par daudz un to darbības sfēras mēdz pārklāties. Skarot drošības iestāžu kontroles jautājumu, itin viegli ir atgriezties pie drošības iestāžu grozījumu likuma projekta, ko gada sākumā Saeimai atpakaļ atdeva toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un, kad šāds scenārijs nebija gana efektīvs, izsludināja referendumu par šo grozījumu atcelšanu. Iespējams, ka jaunā kontekstā aplūkojot jautājumu par drošības iestāžu kontroli un citiem jautājumiem, grozījumi tādā virzienā, kādā situācijas attīstību bija iecerējusi valdošā koalīcija ar neveiksmīgo grozījumu projektu. Paturot prātā, ka referendums vēlētāju vienaldzības dēļ nenotika, izplēnēs arī vārgie argumenti, ka tauta savu vārdu ir teikusi un valdība vairs neuzdrošināsies dokumentam ķerties klāt. Kad vajadzēs, ij uzdrošināsies, ij tauta paldies vēl pateiks.

Pa vidu drošības jautājumiem baumu un nekonkrētu izteikumu līmenī tiekam baroti ar cita veida informāciju: pašreizējā valdības koalīcija ejot uz galu un gaidāmas korekcijas valdībā – varbūt ne tikai jauns ekonomikas ministrs, bet arī jauns premjers. Ja kāds pašlaik strādā šajā virzienā, kļūst saprotams, ka situācija politikā kļūst saspringta un uz paklāja tiek saukta viena amatpersona pēc otras.

Sazvērestības teorijas ir situāciju skaidrojumi par norisēm, kuru gala iznākumu interpretācijas atstāj neatbildētus jautājumus, tādējādi ar radošāku apziņu apveltītajiem paver iespējas prātot, ka viss „patiesībā” ir otrādi, ka no mums slēpj patiesību un vispār, Ministru prezidents ir cūka. Ir patīkama sajūta, domājot, ka tu pašlaik veic neatkarīgu pētniecības darbu un apšaubi oficiālos skaidrojumus, tā vietā piedāvājot savas versijas, kas izsijātas, pateicoties veiksmīgam, analītiskam un pētnieciskam darbam. Tomēr der arī atminēties, ka ne visi, kas piesaka ambīcijas uz lielā apšaubītāja un skaidrotāja amatu, to ir nopelnījuši.

Mīkstinot Ministru prezidenta izteikumus saistībā ar iespēju, ka Latvijā ir lielas problēmas ar visādu bandu darbošanos, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis stāstīja, ka politiķiem ir tiesības pārspīlēt. Bet ne jau tikai politiķiem – arī visi citi, kas tā arī nekad neuzzinās, kas notiek tur, otrā pusē, droši var turpināt sazvērestības teoriju aušanu par gaidāmajām lielajām tīrīšanām Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi