Domāju, ne viens vien cilvēks, kuram ir ap četrdesmit un nedaudz vairāk, seko informācijai par valdības plānu pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi otrajam līmenim ne vairs 6%, bet gan 5%. Jo skaidrs, ka tas visvairāk atsauksies tieši uz tiem, kuri pensijā dosies pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem.
Liela daļa ir pret šīm izmaiņām, par to liecina fakts, ka iniciatīva pret pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanu ir visstraujāk parakstītā “manabalss.lv” vēsturē. Labklājības ministrija gan skaidro, ka tāds risinājums ir uz noteiktu laiku – no nākamā gada līdz 2028. gada beigām. Turklāt mierina, ka pēdējos gados ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, tāpēc piedāvātās īslaicīgās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Turklāt, ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts un nevar sarukt. Ja Labklājības un Finanšu ministrijām šķiet, ka paredzamās izmaiņas pensiju nesamazinās, pēc “Indexo” aplēsēm iecerētais otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc desmit gadiem pensiju uzkrājumu samazinās par 4000 eiro, bet, pensionējoties pēc 30 gadiem, šo nodokļu izmaiņu rezultāts būs par 40 000 eiro mazāks pensiju uzkrājums.
Un ne jau tāpat vien 2001. gadā tika ieviests pensiju 2. līmenis, turklāt tā pārvaldītājiem jāizvērtē, vai dalībnieks izmanto vecumam un vajadzībām atbilstošu ieguldījuma plānu. Ja tā nav, tad līdzekļu pārvaldītāji informē un iesaka piemērotāko ieguldījuma plānu. Un tas ir būtiski, jo 2. līmenis ir tas, kurā iedzīvotājs jau iemaksā savā personīgajā pensijā.
Ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs plānotās procentu maiņas vērtē kā “ātro” plāksteri 2025. gada budžetā un atgādina, ka, gatavojot nākamos budžetus, atkal vajadzēs meklēt papildu līdzekļus pensiju pirmajam līmenim. Viņš arī jau iepriekš norādījis, ka jāsaprot, laikā, kad iedzīvotāju dzīves ilgums palielinās, ir sagaidāms, ka arī vecums, kad cilvēki dosies pensijā, palielināsies. Viņš uzskata, ka nākamajos 30 gados nonāksim līdz tam, ka iedzīvotāji pensijā dosies 75 gadu vecumā.
Latvijā gan tūlīt beigsies izmaiņas pensijas vecuma paaugstināšanā. No 2014. gada pensijā došanās vecums tika paaugstināts par trim mēnešiem, līdz nākamajā gadā tie būs 65 gadi. Tomēr ne tikai Latvijā, arī citviet pasaulē norāda uz pieaugošo tendenci, ka dzīves ilguma palielināšanās un dzimstības samazināšanās dēļ darba gaitas uzsāk arvien mazāk cilvēku, nekā tās pabeidz. Tātad neizbēgami būs jādomā par ilgtermiņa risinājumiem.
Es, protams, varu pasmaidīt, ja aiziešana pensijā attālinās, tad varu pagūt vēl ilgāku laiku iemaksāt pensiju trešajā līmenī un situāciju izlīdzināt. Bet, ja nopietni, tad šādos jautājumos gribētos tiešām redzēt ilgtermiņa skatījumu un rīcību, nevis – kā šobrīd liekas – paķert ātrāko un ērtāko risinājumu, lai tikai būtu. Droši vien, kamēr citviet pasaulē nepacels pensionēšanās vecumu, Latvija arī neriskēs to darīt, jo tas būs nepopulārs lēmumus. Tomēr, manuprāt, ne tikai pensiju līdzekļu pārvaldītājiem būtu jābrīdina par pārmaiņām, kurām tuvojamies, tas būtu jādara arī valdībai. Jo, atskatoties uz vairākām desmitgadēm, redzams, ka sociālais atbalsts, arī pieeja pensiju izmaksām mainās, ņemot vērā situāciju, kuru piedzīvojam, pārmaiņas ir neizbēgamas arī turpmāk.
Komentāri