Lai par ko runājam, spriežam, kaut negribam, sarunās iezogas tad un tagad, tāpat kā “Covid – 19”. Cilvēka mērs, lai cik tas liels metros, kubikmetros, litros vai kilogramos, reiz sasniedz maksimumu un ir pilns.
Gadu dzīvojam, zinot, kas ir pandēmija, pašizolācija, karantīna, saprotam vārdus “mājsēde” un “mājsaimniecība”, “komandantstunda”, esam pieraduši valkāt sejautus un mazgāt rokas. Vēl arī izvairīties no cilvēkiem – kā svešiem, tā savējiem. Ir apstākļi, pie kuriem grūti pierast, bet, ja situācija liek, jāievēro tas, ko likumdevēji lēmuši. Nogurums, atmiņas par to, kā bija pirms gada, nomāc. Līdz ar sauli, kas kļūst aizvien siltāka, arī pašiem gribas pasmaidīt – reiz taču šis laiks beigsies, un vienalga, kāds būs nākamais, tas būs citāds.
“Kantar” februārī veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa (34%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka līdz 2021. gada beigām Latvijā kopumā izdosies uzveikt “Covid-19” pandēmiju: tiks atcelti visi ierobežojumi un cilvēki atgriezīsies pirmspandēmijas dzīves ritmā. Turpretī puse – 51% – iedzīvotāju ir pesimistiskāki un tā neuzskata, savukārt vēl 15% iedzīvotāju nav bijis konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Ar ko vien runā, visiem pietrūkst kultūras pasākumu – koncertu, teātru, iespējas tikties ar draugiem, rīkot ballītes. Brīvais laiks vairs nešķiet tik piepildīts kā kādreiz. Taču 2019.gada nogalē publiskotais Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa tendencēm, kura ietvaros tika veikta aptauja arī par to, kā vispār Latvijas iedzīvotāji mīl pavadīt brīvo laiku, parāda citu ainu. Ar lielu atrāvienu pār visiem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem dominē TV un filmu skatīšanās mājās. To kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu minējuši 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tam ar 53% seko gulēšana un atpūta mājās, bet ar 47% mūzikas klausīšanās. Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar draugiem, 45% minējuši pastaigas, bet 37% – darbu mājā vai dārzā. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanu minējuši vien 26% aptaujāto, bet sportošanu un aktīvo atpūtu – 25%. Lai gan lepojamies ar savu tautas mākslas kultūru, dalību kādā amatiermākslas kolektīvā kā regulāru brīvā laika nodarbi minējuši vien 3% aptaujāto.
Ja sakām tad un tagad, jājautā, kā tad trūkst. TV var skatīties, gulēt uz dīvāna arī, tāpat arī klausīties mūziku. Doties pastaigā drīkst, uz kurus pusi vien vēlies. Arī citi aptaujāto dati rāda, ka tas, kas izskan sabiedrībā kā traģēdija, jo pietrūkst, nemaz ne nesen tik daudziem nebija tas svarīgākais. Nedrīkst aizmirst, kas veido fonu sabiedrības viedokļa veidošanā. “Visa sabiedrība, visi cilvēki, visa nozare”- viens, varbūt pieci runā visu vārdā. Un to, kurš skaļāk un agresīvāk, asāk kritizējot citus, pauž savu sāpi, arī sadzird. Nepazūd arī doma, ja teiks par visiem, tas traģiskāk izklausās. Katrā nozarē ir veiksmes stāsti, kurus veidojusi tieši pandēmija, bet vispirms jau pašu uzņēmēju biznesa ķēriens un prasme izmantot situāciju. Līdzās tiem ir situācijas ķīlnieki, kuri plaši saimniekoja, nu bizness apsīka vai apstājās. Viņiem palīdz valsts. Un tad ir tie, kuri valsti atcerējās tagad, kad iztērēti arī kopīgajā kasē neiemaksātie nodokļi. Tik dažādas situācijas uz viena fona. Visi pelnījuši izdzīvot, bet vai neveiksminieki, savā kabatā taupītāji jāuztur par sabiedrības naudu. Nākotnes vārdā droši vien. Bet vai viņi pratīs novērtēt, vai vēl pāris dienu pēc pandēmijas atcerēsies, ka saņēmuši sabiedrības atbalstu. Ja tavs bizness ir dot sabiedrībai vienalga – koncertu, skaistu frizūru vai skābētus kāpostus -, tad jau esi saņēmis tās samaksu. Laiks pildīt pienākumu – gan samaksāt nodokļus, gan algas.
Protams, tā tāda filozofēšana. Taču ikdienā kaitina tie haosa pasludinātāji, lielie kritizētāji, kuri, aizslēpušies aiz sabiedrības interesēm, klaigā, cik viss tiek darīts nepareizi, nelaikā, nesaprotami. Nevar nepiekrist, tā notiek, bet vai tāpēc situācija jāpadara vēl haotiskāka? Valstī strādā tāda valdība un Saeima, kādu paši ievēlējām – jaunus, ar mirdzošām acīm, angļu valodas zināšanām, labi skolotus. Paļāvāmies – gan jau pieredzi iegūs darbā. Un to ministri dara. Ko viņiem pārmest? Vēlētāji deva tādu mandātu. Mazs svars tam, ka partiju reitingi krītas. Nebūsim naivi, pašvaldību vēlēšanu dienā tik daudz kas būs aizmirsies un ausis sildīs solījumi un citu nonievāšana. Vai tad “Covid – 19” jau būs pagātne?
Komentāri