Šodien mums ir dota vēl viena iespēja būt pirmajiem, proti, mūsu pilsētas centrā ir iespēja veidot kolumbāriju. Pirmajiem Latvijā! Vai tas nav vareni? Pasaulē, cik esmu dzirdējis, šādu sienu izveidošana maksā bargu naudu. Bet mums tā jau ir uzcelta. Tāpēc paldies mūsu deputātu saujiņai, kura, cēsnieku domās neklausoties, nolēma veidot represēto piemiņas vietu Pils laukumā. Visu cieņu deputātiem par drosmīgo lēmumu. Mums atkal paveras lieliska iespēja būt pirmajiem.
No pils puses šīs skaistās plāksnes iestrādātas senajā sienā, bet no Pils ielas puses veidosim nišas, kur novietot urnas ar aizgājušo pelniem. Gara acīm skatu šo jauko sienu, kas stiepjas cauri klusajiem pagalmiem, garām augstskolai, prom pa L. Katrīnas ielu, savienojas ar viduslaiku pils torni, tālāk apkārt pilij un beidzas pie jaunās pils vārtiem. Izveidojas mūžības simbols – aplis. Un tajā vietas pietiks daudzus gadu desmitus. Mūra akmeņos iekalti vārdi un vēlējumi… Ziedi… Sveces, klusējoši cilvēki. Un tas viss tepat centrā! Vēlāk varēs apgūt arī sienas otru pusi pils dārzā. Izmaksas minimālas. Nišas izveidosim paši, jo drupināt mūri taču katrs prot. Vienīgi kādi lati būs jāatvēl akmeņkaļiem un kāds santīms pilsētas budžetā par kolumbārija izmantošanu.
Ko tad mēs iegūstam ar kolumbārija izveidošanu Cēsīs? Lūk, ko! Kaut ko tādu izveidojot, esam atkal pirmie Latvijā. Varam skatīties tālu nākotnē un neuztraukties par vietu trūkumu. Visos pilsētas pasākumos būsim kopā ar saviem mīļajiem, cilvēkiem būs vienkāršāk nokļūt pie tuviniekiem, nebūs jāmēro tālais ceļš uz kapiem. Ietaupīsies arī nauda.
Ceru, ka daudzi piekritīs šim vienkāršajam, bet vajadzīgajam un skaistajam projektam.
P. S. Apbrīnoju mākslinieka G. Baloža argumentētos rakstus avīzē, bet nesaprotu to mazo cilvēku saujiņu, kuri mūsu vietā nolemj, kur, ko un kā veidot Cēsīs. Domāju, ka cēsniekiem vajadzētu sākt vākt parak-stus, lai atceltu Cēsu domes nepārdomāto lēmumu.
Komentāri