Mūsu Zemei aizvien grūtāk saglabāties tādai, lai cilvēks ar līdzšinējo entuziasmu un līdzšinējiem resursiem turpinātu patēriņa skrējienu. To pateikusi zinātne, un aizvien biežāk to pasaka pati daba. Sabiedrība meklē risinājumus gan individuāli, gan kolektīvi, lai saglabātu dzīves līmeni, bet nezaudētu pašu vietu, kur dzīvot.
Eiropas Savienības zaļais kurss vairs nav tikai vīzijas dokuments, ir konkrēti rīcības plāni, kas un kā jādara, ir valstu apņemšanās, un tam seko konkrēta darbība.
Latvijā decembrī Ministru kabinets apstiprināja atbalsta programmu elektroauto iegādei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas programmu izstrādājusi, atzīst, ka tajā ietverti nosacījumi, lai šādu transportlīdzekļu iegāde būtu pieejama pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, lai vieglos auto- elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto – varētu iegādāties iedzīvotāji, kas ikdienā regulāri darba vai privātām vajadzībām izmanto automašīnas.
Atbalsta programmā pieejamais kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Valsts katra jauna elektromobiļa pirkumam paredz 4500 eiro atbalstu, lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto – 2250 eiro. Papildu atbalstu 1000 eiro varēs saņemt par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam saskaņā ar likumu.
Izklausās pavisam labi. Autotirgotāji piedalīsies konkursā, kļūs par projekta īstenotājiem, atbalsta saņēmējs būs fiziska persona, Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs. Vien raisās pārdomas, kāds ieguvums no šiem 10 miljoniem būs videi un sabiedrībai. No pirmo reizi Latvijā reģistrētajām 56,7 tūkstošiem vieglajām automašīnām 2020.gadā jauni spēkrati bija 13,6 tūkstoši, par ko var uzzināt Ceļu satiksmes drošības departamenta informācijā, bet kopā Latvijā 2020.gadā tehniskajā kārtība bija 696,5 tūkstoši vieglo automašīnu, domājams, tās arī tagad izmanto ceļu satiksmē un attiecīgi rada CO2 emisiju. Vai neizklausās, ka konkrētais atbalsts vides faktoriem būs kā ūdens piliens uz karstas pannas, tikai izčūkstēs un viss?
Turklāt, nojaušot, cik maksā elektromobilis, vai pat ar visu atbalstu tāds spēkrats būs pieejams plašākam, kur nu plašam iedzīvotāju lokam, kā izsakās ministrija? VARAM gan apzinājis, ka patlaban tirgū pieejami vismaz divi mazas klases jauni elektromobiļu modeļi ar bāzes vērtību līdz 25 tūkstošiem eiro un vismaz 15 dažādi mazas, vidējas, apvidus un kravas klases elektromobiļu modeļi ar bāzes vērtību līdz 40 tūkstošiem eiro. Bet vai nu ministrija nezina, ka nepārprotami lielākajai iedzīvotāju daļai arī tā ir neiespējama summa?
Bankas “Citadele” aptaujā noskaidrots, ka pārsvarā Latvijas iedzīvotāji par auto maksātu summu, kas ir robežās starp sešām un 12 mēnešalgām. Iekļauties divu gadu algas apmērā būtu gatavi 15%, kā arī vēl 10% pircēju norādījuši, ka automobilim atvēlētais budžets būtu lielāks par 24 mēnešalgām. Ja 2021. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 237 eiro, tad var sarēķināt, kādu summu vidēji automobiļa iegādei atļautos, proti, vidējais pircējs tam atvēlētu apmēram 14 tūkstošus eiro…
Protams, mani aprēķini ir visnotaļ naivi un spekulatīvi, nekādā gadījumā tie nav pat pietuvināmi kādai ekonomiskai analīzei, tomēr, pašai tos prātā pārliekot, apstiprinās manas pirmās aizdomas – atbalsts būs pieejams tikai turīgajiem (neskaitu īstus bagātniekus, jo finansējumu nevarēs saņemt par auto, kura pārdošanas cena bāzes komplektācijā nepārsniedz 60 tūkstošus eiro (bez PVN)). Bet tie visi, kas brauc ar desmit gadu un vecākiem dīzelīšiem, tā arī turpinās vides piesārņošanu. Un ne jau tāpēc, ka to gribētu, bet tālab, ka Zemei “veselīgo” auto nevar atļauties, bet uz darbu jātiek.
Komentāri