Straujais bezdarbnieku skaita pieaugums radījis bažas par topošajiem dažādu nozaru speciālistiem un darba tirgus dalībniekiem. Ja vēl pagājušajā gadā tika domāts, kā pietiekamā daudzumā dažādās nozarēs sagatavot jaunos speciālistus, tad šobrīd skaidrs, ka brīvo darba vietu vairs nav tik daudz. Tiesa gan, uzklausot rajona arodskolu direktoru viedokļus, skats uz dzīvi neliekas tik tumšos toņos krāsots. Maira Apsīte, Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore:
– Ja visi šobrīd paniko, sakot, ka celtniecībā ir krīze, ka neviens neko vairs neceļ, neremontē, tad jāsaka – laikam nākotnē Latvijā visi dzīvosim barakās. Ja nopietni, skolas audzēkņi saprot, ka pašreiz būvniecībā ir krīze, bet zina arī to, ka viņi ir labi speciālisti. Jaunie speciālisti cer, ka no būvniecības beidzot aizies juristi, sociologi un šoferi, tie, kuriem nav izglītības būvniecībā. To vietā stāsies izglītoti namdari, būvnieki, ēku celtnieki. Daļa skolas audzēkņu izteikuši vēlēšanos studēt tālāk savā profesijā, citi zina, ka uzreiz iesaistīsies darba tirgū. Par 4. kursa apdares darbu tehniķiem varu teikt, ka nav ne izmisuma, ne panikas, ne baiļu vai nedrošības sajūtas. Viņi apzinās pašreizējo situāciju.
Mums ir doma nākotnē kļūt pārsvarā par celtnieku skolu. Jau šogad līdztekus apdares darbu tehniķiem uzņēmām jaunu grupu – ēku celtniekus. Nākamgad esam plānojuši uzņemt audzēkņus vēl citā specialitātē, kas vairāk saistīta ar ēku inženiertehniskajiem tīkliem – siltuma, gāzes, ventilācijas un kanalizācijas ievilkšanu. Tā ir aktuāla joma, kurā labu speciālistu šobrīd trūkst.
Varbūt vairāk saskumuši automehāniķi. Domāju, ka arī šajā nozarē vienmēr būs ko darīt. Cilvēki ar automašīnām mazāk nebrauc. Tik un tā būs vajadzīgi speciālisti, kas nomaina riepas, remontē. Taču pieļauju, ka šajā profesijā lielā mērā viss atkarīgs no cilvēka spējām, varēšanas un attieksmes pret darbu. Arī mūsu ēdināšanas servisa un datorsistēmu speciālisti nav panikā. Lielākā daļa 4. kursa beidzēju jau zina, kurp dosies strādāt. Ar lauku īpašuma apsaimniekotājiem arī viss kārtībā, jo viņi jau ir saimnieki savu vecāku saimniecībās. Tiešām nesaprotu, kādēļ sabiedrībā jāceļ tik liela panika. Visa dzīve taču neapstāsies tikai tādēļ, ka valstij radušās grūtības. Runājot par arodizglītību, domāju, ja vien cilvēks ir izvēlējies apgūt arodu, viņam vienmēr atradīsies iespēja strādāt, ja to vēlēsies. Katrā gadījumā profesionālās izglītības skolu audzēkņi ir daudz vairāk sagatavoti iespējai ieiet darba tirgū nekā vidusskolas beidzēji. Arodskolu absolventi drošāk stāv uz zemes, jo ir iegūta gan vidējā izglītība, gan arods. Lielākā daļa audzēkņu uzreiz pēc skolas absolvēšanas ieiet darba tirgū, taču ir arī tādi, kuri turpina zināšanas uzkrāt augstākās izglītības iestādēs.
Protams, nav noslēpums, ka bērnu vecāki arī zaudē darbu. Rudens vecāku sapulcēs jau saskārāmies ar problēmu, ka vecākiem dažkārt nav naudas, ko iedot bērniem autobusa biļetei, kur nu vēl nedēļas iztikšanai. Taču šādos gadījumos cenšamies sazināties ar pašvaldībām un kopīgi šādus jautājumus risināt. Bet jāsaka – šobrīd vecāku bezdarba dēļ nav novērojams skolēnu atbirums. Bērni vēlas mācīties, un viņi uz skolu brauc. Varu teikt, ka mums ir apzinīgi jaunieši un ar gaišām domām par nākotni. Vincents Naglis, Cēsu arodvidusskolas direktors:
– Skolā sagatavojam vairāku nozaru speciālistus – galdniekus, koka ēku celtniekus, elektriķus un mehāniķus.
Jāsaka, mūsu skolu krīze neskar, jo specialitātes ir īpašas. Jo grūtāki laiki, jo vairāk vajadzīgas. Cita problēma ir tā, cik nākamajā gadā nāks iestāties jaunie audzēkņi, jo devītās klases beidzēju ir arvien mazāk. Bezdarba līmeņa celšanās sekas skolas dzīvē nejūtam. Varbūt kādam no audzēkņiem vecāki ir zaudējuši darbu, bet tas līdz šim nav radījis nekādus satricinājumus. Domāju, ka arī ar prakses vietām nākotnē problēmu nebūs, jo līdz šim esam sadarbojušies tikai ar lieliem un stabiliem uzņēmumiem. Domāju, ka galdniekiem un elektriķiem darbs ir bijis visos laikos un tas tā arī būs. Visām mājām ir koka daļas – spāres, logi, durvis, kuras vajadzēs arī turpmāk. Tāpat arī elektrība nepazudīs.
Mūsu skolai drīz būs 90 gadu jubileja. Gadu gaitā šādi speciālisti Cēsīs ir sagatavoti, un tiem vienmēr bijis darbs. Tā ka nedomāju, ka pašreizējo grūtību dēļ kaut kas radikāli mainīsies. Grūtie laiki vienkārši ir jāpārdzīvo.
Komentāri