Lai sabiedrību informētu par Satiksmes ministrijas aktualitātēm, redakcijā viesojās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Sarunu viņš sāka ar ziņu, kas īpaši iepriecinās liepēniešus – pasažieru iecienītais vilciena reiss, šogad atklātais darba dienu Cēsu ekspresis sācis kursēt no/līdz Valmierai, un pieturvieta ir arī Lode.
“Izmaiņas ir arī citos maršrutos. Pasažieriem jāseko informācijai. Ne visi reisi piestās Melturos,” skaidroja ministrs un uzsvēra, ka ir vērtēts – ja brauc ar auto, ievērojot satiksmes noteikumus, tad valmierieši ar vilcienu Rīgā nokļūst tādā pašā laikā. Par to, ka šāds ekspresis iedzīvotājiem ir izdevīgs, liecina pasažieru skaita palielināšanās. Šī gada 3.ceturksnī bija par 38% braucēju vairāk nekā 2018.gada 3.ceturksnī.
“Dzelzceļš Latvijā ilgus gadus pievērsās nevis pasažieru, bet kravu pārvadājumiem. Tika domāts par to infrastruktūru. Mēģinām tomēr parādīt, ka vilciens var būt ātrāks, loģiski savienots ar autobusu kustību, tad ar to ir ērti braukt uz darbu, skolu un mājās. Par elektriskajiem vilcieniem ir noslēgts iepirkuma līgums, jauni vilcieni būs 2022.gadā. Līdz gada beigām jātiek skaidrībā, ko darīsim ar dīzeļvilcieniem. Tie ražoti padomju laikā, un vairs nevar dabūt rezerves daļas. Katrs vilciens ir kā muzeja eksponāts.
Vienmēr minu Cēsis un Siguldu kā labo piemēru, jo dzelzceļa stacija, autoosta, vieta, kur novietot velosipēdus un atstāt automašīnas, ir vienuviet. No 2021.gada lielākajām dzelzceļa stacijām jākļūst par pārsēšanās punktiem – atbrauc ar autobusu vai mašīnu, atstāj to un pārsēdies vilcienā. Amatas pašvaldība ir iegādājusies Ieriķu staciju, cerams, ka tai tiks rasts racionāls pielietojums,” teica ministrs.
“Druvas” lasītājiem, protams, ļoti interesē lauku ceļi, to atjaunošana, uzturēšana.
“Eiropas Savienības nauda beidzas, un ceļu nozarē sākas liesie gadi. Ceļi tiks uzturēti, ziemā iztīrīti. Latvijā ceļu tīkls ir ļoti liels, tas jāizvērtē racionāli. Arī nākotnē tiek domāts par galveno ceļu rekonstrukciju. Vidzemes šoseja pie Sēnītes un no Rīgas uz Jūrmalu ir patlaban vērienīgākie darbi. Taču reģionālajiem un vietējiem ilgtermiņa ieguldījumiem naudas nebūs. Kur veidosies avārijas situācijas, tās tiks novērstas, bet naudas brauktuvju atjaunošanai nav. Cerams, no 2021.gada otras puses varēs atvērt arī ceļu uzturēšanas tirgu. Tas tiks darīts uzmanīgi. Vērtējam katru variantu, kā izdarīt nevis lētāk, bet kvalitatīvāk un ietaupīt, lai pēc tam nav jāremontē. Patlaban “Latvijas Autoceļu uzturētājam” ir monopols,” skaidroja T.Linkaits.
Baltie lielceļi un novadi
Lauciniekus, protams, visvairāk uztrauc grants ceļu stāvoklis. “Visi esam izauguši ar baltajiem lielceļiem. Latvijā vairāk nekā puse ir grants ceļu, Lietuvā nedaudz vairāk par 30 procentiem. Tāda ir reālā situācija. Ir ceļu atputekļošanas programma. Ja ceļš tuvu mājām, tas tiek apstrādāts, lai neput. Saprotu, pavasaros un rudeņos, kad ceļi pārmitri, ir problēmas. Protams, cilvēku prasības pieaug, un gribas, lai līdz mājai var aizbraukt pa asfaltu.
Ceram, ka lielu daļu vietējo ceļu izdosies atdot pašvaldību pārziņā. Līdzi tiks dots mērķfinansējums, pašvaldība varēs izvērtēt, kā to ieguldīt. Tā naudu var sadalīt loģiskāk. Saprotams, ka sniega tīrītājs vismaz iztīrīs galvenos, tad reģionālos un tikai pēc tam vietējos ceļus. Savukārt pašvaldība, kas labi pārzina situāciju, organizēs tīrītāja maršrutus tā, kā ērtāk iedzīvotājiem.
Cerīgi vērtēju administratīvi teritoriālo reformu. Ja resursus koncentrē, tos var racionālāk izmantot. Vairāk gudru galvu kopā var izmantot lielākas iespējas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi ceļu atbalsta programmu. Paredzēts, ka vairāku gadu laikā 300 miljoni eiro būs tieši novadu ceļiem. Satiksmes ministrija iedevusi informāciju, kādā stāvoklī ir ceļi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar pašvaldībām izvērtēs, kurus programmas ietvaros sakārtos,” stāstīja ministrs.
Viņš atzina, ka kopumā ministrijai sadarbība ar pašvaldībām ir laba. “Cenšos pabūt visās pašvaldībās. Esmu vidzemnieks, šo pusi labi zinu. Reģionālie ceļi būvēti vienlaikus, un tagad vienlaikus tie brūk. Man bieži prasa, vai varu apsolīt, ka tiešām kāds konkrēts ceļš tiks sakārtots. Esmu uzmanīgs ar solīšanu. Tie, kuri jau ielikti valsts bāzes finansējumā, noteikti tiks rekonstruēti,” sacīja T.Linkaits.
Kvalitātei jābūt
Runājot par pārbūvēto autoceļu kvalitāti, ministrs atzina, ka ceļinieki strādā godam. Protams, katrs ceļš vai posms ir citāds, ar to jārēķinās. “ Kaut vai Vidzemes šosejas Bērzkroga posms. Tas ceļiniekiem bija pārbaudījums – ieplakas, grāvji, noslīdeņi. Ar aizdomām skatījāmies, kā igauņiem, kas izpildīja šos darbus, veiksies. Rezultāts ir pietiekami labs. Lietuvas pierobežā tika uzklāts dubultās virsmas segums, to jau vienreiz firma par saviem līdzekļiem pārtaisīja, tagad gaidām pavasari, bet atkal jāpārtaisa. Arī Tukumā uzklāja jaunu segumu, un akmeņi bojā mašīnu stiklus. Tā kā situācijas ir dažādas. Redzam, ka arī pieredzējušām firmām ar pirmo reizi nesanāk. Visticamāk, darbu vadītāji nespēj visur un vienmēr būt klāt. Tā kā ieviesta garantiju sistēma, ceļu būvnieki par saviem līdzekļiem pārtaisa tikmēr, līdz ceļš ir uzbūvēts kvalitatīvi.
Protams, būtisks jautājums ir kadri. Jau tagad runā, kad sāksies “Rail Baltic” būvniecība, ceļiniekiem tur būs daudz darba un nebūs, kas atjauno ceļus. Tas ir pārspīlējums. Vismaz pirmajos gados darbs būs celtniekiem, nevis ceļu būvniekiem. 2020.gada beigās jau Rīgas dzelzceļa stacijā sāks iekārtot būvlaukumu. Pēc tam lidostā būs dzelzceļa stacijas būvniecība. Tā kā ceļiniekiem varbūt 2022.gadā būs darbs “Rail Baltic”.”
Satiksmes nozares saimniecība ir liela: lidostas, ostas, ceļi, sakari. Ministrs Tālis Linkaits vērtē, ka gada laikā izdevies paveikt diezgan daudz.
***
2020. – 2022. gadam paredzēts
2020.gadā ceļa Ērgļi – Drabeši 4, 26 kilometru posma, (no 44,52 līdz 48,77 km) un autoceļa Cēsis – Raiskums – Auciems 1,3 km (no 5 līdz 6.3 km) – divkārtu virsmas apstrāde.
No 2022. līdz 2023.gadam plānots autoceļa Umurga – Cēsis – Līvi segas pārbūve 12,93 kilometru posmā.
Komentāri