Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts svētku runā vērtēja, ka: ”Morālā vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir slima. Savstarpējas cieņas un izpratnes vietā ir augstprātīga neiecietība pret citiem viedokļiem. Rūpējamies tikai paši par sevi. Mani līdzpilsoņi netic viens otram. Un visļaunākais – sāk neticēt savai valstij.” Jautājām rajona kultūras, uzņēmējdarbības un pašvaldību cilvēkiem, vai tiešām ar mūsu tautu kaut kas nav kārtībā.
Natālija Krama, Cēsu centrālās bibliotēkas direktore: ”Sabiedrība noteikti nav slima, drīzāk tāda ir politiskā vide. Tas, ka tauta netic politiķiem, ir viņu pašu nopelns. Turklāt situācija veidojusies jau vismaz desmit gadu laikā, jo tauta taču jūt, ka par viņu nedomā. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Iespējams, cilvēkiem nokļūstot lielajā politikā, mainās domāšanas veids. Pilnīgi pieļauju, ka tas, iespējams, notiktu ar jebkuru, bet tautai par labu tas nav.
Ir grūti pateikt, kas būs tālāk. Nezinu. Viss lielā mērā ir atkarīgs no politiķiem, no jaunās valdības, kas tiks izveidota. Skats tomēr nav optimistisks, jo nekas diži labāks jau droši vien nebūs vēl daudzus gadus. No vienas puses, politikā būtu jābūt pieredzējušiem cilvēkiem, kuri saprot, ko un kādēļ dara. Ja ieliktu pilnīgi jaunus, nepieredzējušus, iespējams, viss sāktos no jauna, ar tādām pašām kļūdām. Tomēr no otras puses, ja esošie politiķi turpinās darbu, manuprāt, nekas tautai par labu nemainīsies.
Tas, ka cilvēki beidzot izsaka savu viedokli, ir ļoti labi. Pat brīnos, ka cilvēki iziet ielās, jo esam taču ļoti pacietīgi. Un ne tikai pacietīgi, bet arī neticīgi, tādēļ jau līdz šim cilvēki arī nebuntojās, jo neticēja, ka tas ko varētu mainīt. Tad jau redzēs, vai šoreiz tas ko dos. Varbūt tās paliks kā mirkļa emocijas, augšā nekas nemainīsies.
Saprotu, ka tas ir pilnīgi nereāli, bet būtu vērts Saeimā ielikt Latvijas pašvaldību vadītājus. Viņi ir pieredzējuši, zina, kā tauta dzīvo, un vislabāk pārzina, kas vajadzīgs cilvēkiem. Tādai Saeimai un ministriem es sāktu ticēt.”
Uģis Meijers, Ieriķu dzirnavu līdzīpašnieks: “Ar cilvēkiem un tautu viss ir vislabākajā kārtībā, bet kārtībā nav ar politiku, nodokļu sistēmu, ar attieksmi pret uzņēmēju, īpaši pret mazo.
Tas, ka neuzticamies politiķiem, nekādā veidā nevar būt mūsu vaina, tā ir viņu pašu vaina. Uzticību pazaudēt ir ļoti vienkārši, bet atgūt – gandrīz neiespējami.
Nedomāju, ka ir tā, kā prezidents teica, ka līdzpilsoņi netic viens otram. Ja tā ir, tad pavisam nelielā mērā, jo vienmēr jau atradīsies kāds darvas piliens medus mucā. Vienmēr varēs atrast kādu cilvēku, kuram nebūs uzticības, bet kopumā ar tautu viss ir kārtībā. Cilvēki vienkārši ieslīguši pesimismā, grūtā periodā. Tauta nogurusi no cenu politikas, nodokļu politikas un politiķu personiskās attieksmes pret tautu, ar savu algu pielikumiem, tanī pašā laikā citu cilvēku ignorēšanu.
Man šķiet, ka būtu nepieciešams reanimēt Kārli Ulmani. Vīru ar viņa uzņēmību un pieeju lietām. Iespējams, tas varētu būt pat ne demokrātisks veids, bet, manuprāt, citas iespējas nav.
Cilvēku protesti ir visnotaļ atbalstāmi, bet vajadzīgs kāds, kas norāda pareizo virzienu, jo šobrīd vairāk vai mazāk tas notiek haotiski. Piketos tiek teikts, ka Kalvītis ir ”muļķis”, bet tanī pašā laikā – kurš tad būs tas labais?”
Ēro Rass, Cēsu pilsētas mākslas skolas pasniedzējs: ”Katrs cilvēks jau vērtē no sava skatu punkta. Viens varbūt vidi redz slimu, cits ne. Man personīgi šķiet, ka ar vidi viss ir kārtībā. Negribu piekrist, ka tā būtu slima.
Ticības gan mums trūkst – gan cilvēkiem vienam pret otru, gan arī pret augstākām lietām. Ja būtu vairāk ticības, būtu arī vairāk iecietības vienam pret otru. Katram ir jāsāk pašam ar sevi un jāsakārto sava iekšējā pasaule.”
Alfs Lapsiņš, Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs: ”Domāju, iespējams, ka Valsts prezidenta vārdi nebija vērsti uz parasto tautu, bet gan uz varas līmeņos esošajiem.
Ja cilvēks nav apmierināts ar notiekošo, tas atsaukties uz viņa morāli un nostāju. Kāds cilvēks reiz dalījās ar mani domās un teica – ja var ievēlēt tādu prezidentu, kurš atklāti pasaka, ka ir ņēmis kukuļus, tad kādēļ pārējiem būtu jāievēro likumi? Cilvēki nespēj izprast, kā likumi uz vienu var attiekties, bet uz citu ne.
Tauta ir vīlusies, jo 90. gados, kad cilvēki pulcējās uz barikādēm un populāra bija brīvības ideja, daudzi dzīvi tajā iedomājās pavisam citādāku. Varbūt ne gluži kā Leiputrijā, bet katrā ziņā ne tādu kā tagad. Manifesti, ar kuriem tauta izgāja sniegainajās dienās pie Saeimas, kaut ko parāda. Tas liek apdomāties, domāju, ka tas bija signāls tiem, kuri pieņem atbildīgus lēmumus.
Es personīgi vērtēju, ka problēmas un spriedze pašreiz ir tik liela tā iemesla dēļ, ka valstī naudas tiešām nav un nav ar ko šo grupu prasības un vajadzības apmierināt. Manuprāt, valdībai vajadzētu pārskatīt klerkus, kuri atrodas dažādās valsts pārvaldēs un akciju sabiedrībās. Iespējams, šķērsām aizgājusi ir arī valsts lielo uzņēmumu privatizācija. Katrs sev var uzdot jautājumu – kādēļ privatizācijai atdodam uzņēmumus vai rūpnīcas, kuras ir peļņu nesošas? Tās taču vairs nekalpos valsts kases papildināšanai.”
Viedokļus apkopojusi: Māra Majore-Linē
Komentāri