Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ar fotoaparātu tuvumā nerādīties!

Jānis Buholcs
14:26
14.06.2017
7

Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja priekšlikumu aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus. Šis ir viens no soļiem, ko plānots spert, lai uzlabotu sabiedrības drošību un novērstu terorismu, tomēr tas diezin vai ir efektīvākais veids, kā to darīt.

Filmēšanas un fotografēšanas aiz­liegums ir daļa no pasākumu kopuma kritiskās infrastruktūras uzraudzībai un aizsargāšanai. Kri­tiskā infrastruktūra ir objekti vai sistēmas, kuras ir nepieciešamas, lai īstenotu valsts funkcijas, un kuru traucēšana ir saistīta ar veselības, aizsardzības, ekonomiskajiem, labklājības vai citiem riskiem sabiedrībai.

Atbalstītie Ministru kabineta noteikumi (precīzāk, noteikumu gro­zījumi) paredz, ka turpmāk ikvienā šādā kritiski svarīgā objektā būs jāapkopo informācija par iekārtām un pakalpojumiem, kas ir svarīgi šī objekta funkcionēšanai. Faktiski tas nozīmē plašāku informācijas ievākšanu par šiem objektiem un atbildīgo personu pienākumu precizēšanu.

Kopumā šajā dokumentā ir maz kā interesanta – tie vienkārši ir mēģinājumi pārņemt citu valstu pieredzi un mazināt riskus, ko varētu izraisīt kritiski svarīgo objektu darbības traucējumi. Tomēr daudz uzmanības jauno noteikumu sakarā piesaistīja skaidrojums par šo objektu filmēšanu un fotografēšanu. Pie svarīgajiem objektiem turpmāk būšot novietota informācija, ka “bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts”. Iekšlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā medijiem šī frāze ir rakstīta ar lielajiem burtiem, tādējādi piešķirot tam tādu kā histērijas, bet varbūt triumfālas ironijas nokrāsu.

Ministrija savā paziņojumā akcentē, ka teroristi pirms savu ļauno darbu pastrādāšanas parasti veic izpēti – tas ietver konkrēto objektu vizuālo apskati, apsardzes režīma dokumentēšanu un cita veida informācijas ievākšanu. Neviens gan negrasās aizliegt fotografēt, piemēram, valdības ēku. Taču ir skaidrs, ka dažādu vizuālo liecību vācēji pamatoti var raisīt aizdomas. Piemēram, pagājušā gada nogalē tika aizturēts “Latvijas dzelzceļa” darbinieks, kurš bija dokumentējis armijas tehnikas pārvietošanos un, cik noprotams, nodevis kādam Krievijas pilsonim.

Rīgas lidosta ir starp objektiem, kur jau tagad bez saskaņošanas filmēt un fotografēt nedrīkst – to paredz Eiropas Savienības normatīvi par aviodrošību. Lai tur ievāktu vizuālos materiālus, jāprasa atļauja. Taču, ja filmēšanas vai fotografēšanas laikā netiek fiksēta informācija par drošības sistēmām un procedūrām vai skrejceļiem un tamlīdzīgiem aspektiem, tad atļauja parasti tiek piešķirta.

Pārlieku stingrs pretfotografēšanas un filmēšanas aizlieguma režīms un neadekvāti liela publisko būvju skaita iekļaušana sarakstā turpretim neizklausītos pamatota. Un ne jau tikai tādēļ, ka atsauc atmiņā padomju laikus, kad bija daudz stratēģiski vai militāri svarīgu objektu un cilvēks ar fotokameru itin viegli varēja iedzīvoties varasiestāžu interesē.

Šādu ierobežojumu efektivitāti liek apšaubīt divi citi aspekti. Pirmkārt, pašlaik teju vai par katru apdzīvoto vietu un daudziem objektiem vispasaules tīmeklī ir atrodams ļoti daudz informācijas. Nozīmīgie infrastruktūras objekti pēc sava izskata un funkcionalitātes mainās pietiekami lēni, lai jau publicētie materiāli vēl ilgus gadus priecētu visus, kas par tiem interesējas.

Otrkārt, mūsdienās ievākt vizuālu informāciju ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. Cilvēkiem ir brīvi pieejama tehnika, kas ļauj foto­grafēt no attāluma. Ar savu mobilo tālruni neuzkrītoši un gana kvalitatīvi var daudz ko nofoto­grafēt, arī izliekoties par parastu ga­rāmgājēju.

Taču, lai kā arī būtu ar konkrēto ieceri un tās realizāciju, ir labi, ka valdība apzinās mūsdienu riskus un tiem gatavojas. Tanī pašā laikā gribētos, lai šī gatavības paaugstināšana notiktu veidā, kas tomēr rada lielāku sajūtu, ka tiek izstrādāti efektīvi scenāriji, kā novērst reālas iespējamās nelaimes.

Ja valstī parādītos kāds revolucionārs grupējums, tas droši vien interesētos par svarīgajiem objektiem. Šādi objekti, protams, jāsargā. Taču, ja runa ir par terorismu – un, spriežot pēc ministrijas paziņojuma, runa nudien ir arī par to -, der norādīt, ka vairums terora uzbrukumu vismaz Eiropā notiek, nekoncentrējoties uz valstij stratēģiski svarīgajiem objektiem. Terorisma mērķis ir iebiedēt, un to visvieglāk ir izdarīt, ja cilvēkos rada neaizsargātības sajūtu publiskās vietās. 2015. gadā Parīzē teroristi šāva uz koncerta dalībniekiem un uzspridzinājās futbola spēles laikā. 2016. gadā Berlīnē zagtas kravas mašīnas vadītājs speciāli iebrauca cilvēku pūlī. Nupat Londonā trīs vīrieši ar mašīnu uzbrauca gājējiem un pēc tam tuvējā rajonā sadūra cilvēkus ar nažiem.

Mums ir laimējies dzīvot valstī, kurā tādas šausmas nenotiek. Tomēr nevar paļauties uz to, ka briesmoņu pie mums nekad nebūs. Tāpēc būtu labi zināt, ka Latvijas drošības iestādes apzinās mūsdienu riskus un ka tiem ir plāni un prasmes, kā nepieciešamības gadījumā rīkoties. Šādi plāni, visticamāk, eksistē, bet ietver labu daļu slepenas informācijas, kas nav paredzēta publiskām diskusijām. Tomēr ar paziņojumiem, ka turpmāk svarīgie objekti tiks sargāti no fotografētājiem, pārliecību par varasiestāžu gatavību nedienām īsti nevar iedēstīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi