Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ar fotoaparātu tuvumā nerādīties!

Jānis Buholcs
14:26
14.06.2017
16

Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja priekšlikumu aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus. Šis ir viens no soļiem, ko plānots spert, lai uzlabotu sabiedrības drošību un novērstu terorismu, tomēr tas diezin vai ir efektīvākais veids, kā to darīt.

Filmēšanas un fotografēšanas aiz­liegums ir daļa no pasākumu kopuma kritiskās infrastruktūras uzraudzībai un aizsargāšanai. Kri­tiskā infrastruktūra ir objekti vai sistēmas, kuras ir nepieciešamas, lai īstenotu valsts funkcijas, un kuru traucēšana ir saistīta ar veselības, aizsardzības, ekonomiskajiem, labklājības vai citiem riskiem sabiedrībai.

Atbalstītie Ministru kabineta noteikumi (precīzāk, noteikumu gro­zījumi) paredz, ka turpmāk ikvienā šādā kritiski svarīgā objektā būs jāapkopo informācija par iekārtām un pakalpojumiem, kas ir svarīgi šī objekta funkcionēšanai. Faktiski tas nozīmē plašāku informācijas ievākšanu par šiem objektiem un atbildīgo personu pienākumu precizēšanu.

Kopumā šajā dokumentā ir maz kā interesanta – tie vienkārši ir mēģinājumi pārņemt citu valstu pieredzi un mazināt riskus, ko varētu izraisīt kritiski svarīgo objektu darbības traucējumi. Tomēr daudz uzmanības jauno noteikumu sakarā piesaistīja skaidrojums par šo objektu filmēšanu un fotografēšanu. Pie svarīgajiem objektiem turpmāk būšot novietota informācija, ka “bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts”. Iekšlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā medijiem šī frāze ir rakstīta ar lielajiem burtiem, tādējādi piešķirot tam tādu kā histērijas, bet varbūt triumfālas ironijas nokrāsu.

Ministrija savā paziņojumā akcentē, ka teroristi pirms savu ļauno darbu pastrādāšanas parasti veic izpēti – tas ietver konkrēto objektu vizuālo apskati, apsardzes režīma dokumentēšanu un cita veida informācijas ievākšanu. Neviens gan negrasās aizliegt fotografēt, piemēram, valdības ēku. Taču ir skaidrs, ka dažādu vizuālo liecību vācēji pamatoti var raisīt aizdomas. Piemēram, pagājušā gada nogalē tika aizturēts “Latvijas dzelzceļa” darbinieks, kurš bija dokumentējis armijas tehnikas pārvietošanos un, cik noprotams, nodevis kādam Krievijas pilsonim.

Rīgas lidosta ir starp objektiem, kur jau tagad bez saskaņošanas filmēt un fotografēt nedrīkst – to paredz Eiropas Savienības normatīvi par aviodrošību. Lai tur ievāktu vizuālos materiālus, jāprasa atļauja. Taču, ja filmēšanas vai fotografēšanas laikā netiek fiksēta informācija par drošības sistēmām un procedūrām vai skrejceļiem un tamlīdzīgiem aspektiem, tad atļauja parasti tiek piešķirta.

Pārlieku stingrs pretfotografēšanas un filmēšanas aizlieguma režīms un neadekvāti liela publisko būvju skaita iekļaušana sarakstā turpretim neizklausītos pamatota. Un ne jau tikai tādēļ, ka atsauc atmiņā padomju laikus, kad bija daudz stratēģiski vai militāri svarīgu objektu un cilvēks ar fotokameru itin viegli varēja iedzīvoties varasiestāžu interesē.

Šādu ierobežojumu efektivitāti liek apšaubīt divi citi aspekti. Pirmkārt, pašlaik teju vai par katru apdzīvoto vietu un daudziem objektiem vispasaules tīmeklī ir atrodams ļoti daudz informācijas. Nozīmīgie infrastruktūras objekti pēc sava izskata un funkcionalitātes mainās pietiekami lēni, lai jau publicētie materiāli vēl ilgus gadus priecētu visus, kas par tiem interesējas.

Otrkārt, mūsdienās ievākt vizuālu informāciju ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. Cilvēkiem ir brīvi pieejama tehnika, kas ļauj foto­grafēt no attāluma. Ar savu mobilo tālruni neuzkrītoši un gana kvalitatīvi var daudz ko nofoto­grafēt, arī izliekoties par parastu ga­rāmgājēju.

Taču, lai kā arī būtu ar konkrēto ieceri un tās realizāciju, ir labi, ka valdība apzinās mūsdienu riskus un tiem gatavojas. Tanī pašā laikā gribētos, lai šī gatavības paaugstināšana notiktu veidā, kas tomēr rada lielāku sajūtu, ka tiek izstrādāti efektīvi scenāriji, kā novērst reālas iespējamās nelaimes.

Ja valstī parādītos kāds revolucionārs grupējums, tas droši vien interesētos par svarīgajiem objektiem. Šādi objekti, protams, jāsargā. Taču, ja runa ir par terorismu – un, spriežot pēc ministrijas paziņojuma, runa nudien ir arī par to -, der norādīt, ka vairums terora uzbrukumu vismaz Eiropā notiek, nekoncentrējoties uz valstij stratēģiski svarīgajiem objektiem. Terorisma mērķis ir iebiedēt, un to visvieglāk ir izdarīt, ja cilvēkos rada neaizsargātības sajūtu publiskās vietās. 2015. gadā Parīzē teroristi šāva uz koncerta dalībniekiem un uzspridzinājās futbola spēles laikā. 2016. gadā Berlīnē zagtas kravas mašīnas vadītājs speciāli iebrauca cilvēku pūlī. Nupat Londonā trīs vīrieši ar mašīnu uzbrauca gājējiem un pēc tam tuvējā rajonā sadūra cilvēkus ar nažiem.

Mums ir laimējies dzīvot valstī, kurā tādas šausmas nenotiek. Tomēr nevar paļauties uz to, ka briesmoņu pie mums nekad nebūs. Tāpēc būtu labi zināt, ka Latvijas drošības iestādes apzinās mūsdienu riskus un ka tiem ir plāni un prasmes, kā nepieciešamības gadījumā rīkoties. Šādi plāni, visticamāk, eksistē, bet ietver labu daļu slepenas informācijas, kas nav paredzēta publiskām diskusijām. Tomēr ar paziņojumiem, ka turpmāk svarīgie objekti tiks sargāti no fotografētājiem, pārliecību par varasiestāžu gatavību nedienām īsti nevar iedēstīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
11

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
30

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
32
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi