Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas direktors
Pagājušais gads vidusskolai bija nozīmīgs – beidzot tikām pie jauna flīģeļa. Prieks, ka tā iegādei arī pilsēta piešķīra līdzfinansējumu. Tās ir lielas naudas summas, bet tās ir jāiegulda. Līdz šim mums bija katastrofāla situācija. Vienīgais skanošais instruments Izstāžu namā Alfrēda Kalniņa pianistu konkursā pirms diviem gadiem zaudēja skanīgumu. Konkursu bijām spiesti pabeigt mūzikas skolā. Tagad esam nopirkuši gandrīz gadsimtu vecu ”Steinway” flīģeli, kas ir labi saglabāts. Speciālisti atzina, ka daudzos rādītājos tas ir pat labāks par jaunajiem instrumentiem. Tā bija ekskluzīva iespēja. Jaunus mūzikas instrumentus nopirksim pēc gada, pieciem, kad būs nauda. Tas ir notikums, kas katru gadu nenotiek, pat ne katru desmitgadi.
Ļoti aktuāla mums, protams, aizvien ir jaunās koncertzāles celtniecība, par kuru Cēsīs tiek spriests jau vairākus gadus. Godīgi sakot, arī 2006. gadā nekas daudz uz priekšu šajā jautājumā nav pavirzījies. Zināmā mērā tas ir tāpēc, ka ar kultūru, pilsētas domi un finansējumu saistītie cilvēki nevar savstarpēji izlemt un vienoties par koncertzāles koncepciju kā tādu. Ko īsti gribam? Katram ir savas intereses – gan pilsētas domei, gan mums, gan kultūras centram. Protams, ir jādomā arī, ko darīt ar kultūras centra un “CATA” zāli? Tās reāli eksistē, bet neteiksim, ka kultūras centra zālē notiktu daudzi augsta līmeņa pasākumi. Vai vispār tos var atļauties organizēt, runājot kaut vai par zāles fizisko stāvokli. Tas attiecas arī uz “CATA” zāli, kur it kā ir liela telpa, bet katrs no mūziķiem pateiks, ka tajā nav akustikas. Mans viedoklis vienmēr bijis, ka jāceļ jauna koncertzāle. Ne Liepājā, ne Rīgā, salīdzinot ar Cēsīm, koncertzāļu netrūkst. Mūsdienās ir citas prasības, jauni standarti, tāpēc šajās pilsētās domā par jaunu koncertzāļu celtniecību. Uzskatu, ka tai jābūt multifunkcionālai. Latvija ir maza, vēl jo vairāk Cēsis, lai varētu atļauties katram mūzikas žanram, teātrim, izstādēm atvēlēt savas telpas. Bez tam tai vajadzētu būt reģionāla līmeņa koncertzālei.
Šo domu nevienu mirkli neesmu atmetis. Biju uzzīmējis skices jaunajai koncertzālei tepat Ziemeļu ielā. Daudziem pretarguments bija tas, ka zāle neatradīsies centrā. Taču domāju, ka mūsdienās tas nav būtiski. Drīzāk jādomā par to, kā papildus nodrošināt autostāvvietas pie ēkas. Tā ir pēdējā laika lielākā problēma. Nav runa tikai par to, kur klausītājiem novietot transportu, bet arī pašiem māksliniekiem atstāt savu auto. Ir jābūt vismaz divām vietām, kur novietot divus lielos autobusus, lai, piemēram, orķestra mūziķiem nav jānes instrumenti vai dekorācijas cauri puspilsētai.
Skolai ir noteikts, ka tajā jābūt zālei, sīki norādīts, kādai un cik lielai, lai audzēknis varētu spēlēt kvalifikācijas eksāmena programmu un skaitītos, ka viņš šo iestādi var pabeigt kā mākslinieks. Tās ir mūsu intereses. Līdz šim esam sadarbojušies ar visām iestādēm Cēsīs, kurām ir piemērotas telpas, lai audzēkņi varētu nokārtot eksāmenus. Vienmēr ir bijusi laba sadarbība ar Izstāžu namu, kura zālē notikusi liela daļa mūsu koncertu un eksāmenu. Tur ir laba akustika. Bet kopumā vērtējot šo problēmu, skaidrs, ka mums ir jānonāk pie kopsaucēja un kaut kas jādara. Pilsētai ir nepieciešama normāla līmeņa koncertzāle un flīģeļi, ja gribam runāt par augsta līmeņa pasākumiem. Kaut gan, pareizāk sakot, mēs rīkojam augsta līmeņa pasākumus, neskatoties uz to, ka mums nav praktiski nekā.
Cēsīm pagājušais gads kultūras dzīvē bija pietiekami saturīgs, kaut vai, ja atceramies pilsētas jubileju. Arī mūsu skolas audzēkņi un pedagogi aktīvi līdzdarbojās, lai pasākums noritētu, kā bija iecerēts. Skolas ikdienā viss noritēja, kā tam jābūt. Audzēkņi arī pagājušajā gadā piedalījās dažādos konkursos – gan vietējos, gan starptautiskos, iegūstot arī godalgotas vietas. Svarīgs notikums mums bija skolas 80 gadu jubileja, uz kuru ieradās gan absolventi, gan audzēkņi un darbinieki.
Protams, paldies pilsētas domei, ka vismaz pēdējos gados arvien vairāk tiek atbalstīti dažādi kultūras pasākumi. Jāskatās, kā tas notiks nākotnē. Žēl atzīt, bet arī 2005. gadā, savelkot visus rādītājus kopā, pilsēta dome kultūras dzīvē bija ieguldījusi ļoti maz. Ceru, ka tuvākajā nākotnē iezīmēsies tendence, ka Cēsīs sāks ieguldīt finanšu līdzekļus arī kultūras dzīvē. Pierakstījusi Liene Lote Sīle
Komentāri