Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Ar domu par koncertzāli un radošu nākotni

Druva
00:00
19.01.2007
9

Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas direktors

Pagājušais gads vidusskolai bija nozīmīgs – beidzot tikām pie jauna flīģeļa. Prieks, ka tā iegādei arī pilsēta piešķīra līdzfinansējumu. Tās ir lielas naudas summas, bet tās ir jāiegulda. Līdz šim mums bija katastrofāla situācija. Vienīgais skanošais instruments Izstāžu namā Alfrēda Kalniņa pianistu konkursā pirms diviem gadiem zaudēja skanīgumu. Konkursu bijām spiesti pabeigt mūzikas skolā. Tagad esam nopirkuši gandrīz gadsimtu vecu ”Steinway” flīģeli, kas ir labi saglabāts. Speciālisti atzina, ka daudzos rādītājos tas ir pat labāks par jaunajiem instrumentiem. Tā bija ekskluzīva iespēja. Jaunus mūzikas instrumentus nopirksim pēc gada, pieciem, kad būs nauda. Tas ir notikums, kas katru gadu nenotiek, pat ne katru desmitgadi.

Ļoti aktuāla mums, protams, aizvien ir jaunās koncertzāles celtniecība, par kuru Cēsīs tiek spriests jau vairākus gadus. Godīgi sakot, arī 2006. gadā nekas daudz uz priekšu šajā jautājumā nav pavirzījies. Zināmā mērā tas ir tāpēc, ka ar kultūru, pilsētas domi un finansējumu saistītie cilvēki nevar savstarpēji izlemt un vienoties par koncertzāles koncepciju kā tādu. Ko īsti gribam? Katram ir savas intereses – gan pilsētas domei, gan mums, gan kultūras centram. Protams, ir jādomā arī, ko darīt ar kultūras centra un “CATA” zāli? Tās reāli eksistē, bet neteiksim, ka kultūras centra zālē notiktu daudzi augsta līmeņa pasākumi. Vai vispār tos var atļauties organizēt, runājot kaut vai par zāles fizisko stāvokli. Tas attiecas arī uz “CATA” zāli, kur it kā ir liela telpa, bet katrs no mūziķiem pateiks, ka tajā nav akustikas. Mans viedoklis vienmēr bijis, ka jāceļ jauna koncertzāle. Ne Liepājā, ne Rīgā, salīdzinot ar Cēsīm, koncertzāļu netrūkst. Mūsdienās ir citas prasības, jauni standarti, tāpēc šajās pilsētās domā par jaunu koncertzāļu celtniecību. Uzskatu, ka tai jābūt multifunkcionālai. Latvija ir maza, vēl jo vairāk Cēsis, lai varētu atļauties katram mūzikas žanram, teātrim, izstādēm atvēlēt savas telpas. Bez tam tai vajadzētu būt reģionāla līmeņa koncertzālei.

Šo domu nevienu mirkli neesmu atmetis. Biju uzzīmējis skices jaunajai koncertzālei tepat Ziemeļu ielā. Daudziem pretarguments bija tas, ka zāle neatradīsies centrā. Taču domāju, ka mūsdienās tas nav būtiski. Drīzāk jādomā par to, kā papildus nodrošināt autostāvvietas pie ēkas. Tā ir pēdējā laika lielākā problēma. Nav runa tikai par to, kur klausītājiem novietot transportu, bet arī pašiem māksliniekiem atstāt savu auto. Ir jābūt vismaz divām vietām, kur novietot divus lielos autobusus, lai, piemēram, orķestra mūziķiem nav jānes instrumenti vai dekorācijas cauri puspilsētai.

Skolai ir noteikts, ka tajā jābūt zālei, sīki norādīts, kādai un cik lielai, lai audzēknis varētu spēlēt kvalifikācijas eksāmena programmu un skaitītos, ka viņš šo iestādi var pabeigt kā mākslinieks. Tās ir mūsu intereses. Līdz šim esam sadarbojušies ar visām iestādēm Cēsīs, kurām ir piemērotas telpas, lai audzēkņi varētu nokārtot eksāmenus. Vienmēr ir bijusi laba sadarbība ar Izstāžu namu, kura zālē notikusi liela daļa mūsu koncertu un eksāmenu. Tur ir laba akustika. Bet kopumā vērtējot šo problēmu, skaidrs, ka mums ir jānonāk pie kopsaucēja un kaut kas jādara. Pilsētai ir nepieciešama normāla līmeņa koncertzāle un flīģeļi, ja gribam runāt par augsta līmeņa pasākumiem. Kaut gan, pareizāk sakot, mēs rīkojam augsta līmeņa pasākumus, neskatoties uz to, ka mums nav praktiski nekā.

Cēsīm pagājušais gads kultūras dzīvē bija pietiekami saturīgs, kaut vai, ja atceramies pilsētas jubileju. Arī mūsu skolas audzēkņi un pedagogi aktīvi līdzdarbojās, lai pasākums noritētu, kā bija iecerēts. Skolas ikdienā viss noritēja, kā tam jābūt. Audzēkņi arī pagājušajā gadā piedalījās dažādos konkursos – gan vietējos, gan starptautiskos, iegūstot arī godalgotas vietas. Svarīgs notikums mums bija skolas 80 gadu jubileja, uz kuru ieradās gan absolventi, gan audzēkņi un darbinieki.

Protams, paldies pilsētas domei, ka vismaz pēdējos gados arvien vairāk tiek atbalstīti dažādi kultūras pasākumi. Jāskatās, kā tas notiks nākotnē. Žēl atzīt, bet arī 2005. gadā, savelkot visus rādītājus kopā, pilsēta dome kultūras dzīvē bija ieguldījusi ļoti maz. Ceru, ka tuvākajā nākotnē iezīmēsies tendence, ka Cēsīs sāks ieguldīt finanšu līdzekļus arī kultūras dzīvē. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
37

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
19
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
7
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi