Cēsu novada domes deputāti nolēma konceptuāli piekrist reorganizēt Cēsu novada pašvaldības pārziņā esošo profesionālās izglītības iestādi Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, nododot to Izglītības un zinātnes ministrijai ar nosacījumu, ka skola tiek apvienota ar Priekuļu tehnikumu, izveidojot jaunu profesionālās izglītības iestādi, kura izglītības programmas īsteno Cēsīs un Priekuļos.
Septiņus gadus skola bija pašvaldības pārziņā, tagad ieslēgta atpakaļgaita. Domes lēmumā kā viens no būtiskiem reorganizācijas ieguvumiem minēta optimāla un darba tirgus prasībām atbilstoša izglītojamo skaita nodrošināšana.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir konceptuāls lēmums, kas dod pamatu Izglītības un zinātnes ministrijai to izvērtēt un pieņemt vai nepieņemt atbilstošu Ministru kabineta lēmumu: “Tas nav pēkšņi pieņemts lēmums, par to runāts jau zināmu laiku, domājot par profesionālās izglītības attīstību reģionā. To darām, nevis lai sagrautu, bet attīstītu. Saredzam tikai ieguvumus, jo nav pareizi, ka nepilnu desmit minūšu brauciena attālumā ir divi profesionālās izglītības centri. Ceru, ka abu skolu vadītāji arī to redz gan kā izaicinājumu, gan kā iespēju.
Lēmums pieņemts, lai apvienotu gan pedagoģiskos, gan administratīvos, gan saimnieciskos spēkus un veidotu spēcīgu izglītības iestādi. Domājot par profesionālās izglītības attīstību ilgtermiņā, jāvērtē Vidzemes reģiona kontekstā. Pareizais risinājums – trīs jaudīgi kompetenču centri – Valmieras tehnikums, Smiltenes tehnikums un apvienotā Cēsu – Priekuļu profesionālās izglītības iestāde. Katrā aptuveni tūkstoš audzēkņu. Skolu programmas nepārklājas, izņemot pavāru specialitāti, ko māca gan Priekuļos, gan Smiltenē, un vēl datorprogrammēšana, bet šīs profesijas speciālistu ļoti trūkst, tāpēc tos var gatavot visās trijās skolās.”
Arī Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas direktors Guntars Zvejnieks atbalsta šo lēmumu: “Saprotam situāciju, izprotam tendences un redzam, ka apvienošanā ir vairāk pozitīvā nekā negatīvā. Lielākai skolai mūsdienās ir vieglāk izdzīvot, tas ir arī finanšu jautājums. Nedomāju par administratīvo resursu ietaupījumu, bet, pieaugot naudas plūsmai, palielināsies atalgojums pedagogiem. Tas nav mazsvarīgi. Kopā varēsim piesaistīt vairāk audzēkņu. Ne mums, ne Priekuļu tehnikumam nav nokomplektētas pilnas grupas.”
Lēmums tagad jāpieņem ministrijai, bet nav izslēgta arī negatīva atbilde. Ja notiek tā, J. Rozenbergs norāda, ka tad pašvaldība turpinās attīstīt savu Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu un sekmēt tās attīstību: “Profesionālās izglītības iestāde pilsētā ir ļoti svarīga, šis mācību gads parādīja, ka ar jaunām programmām, ar pareizu mārketinga stratēģiju var panākt audzēkņu skaita pieaugumu. Taču esmu pārliecināts, ka, darbojoties kopā, rezultātu var panākt vēl labāku. Domāju, ministrijas lēmums būs pozitīvs, jo tā pati izteikusi interesi par šādas apvienības veidošanu. Spēcīgs kompetenču centrs ir ilgtermiņa ieguvums un ilgtermiņa investīcija pilsētas un Priekuļu novada attīstībā. Tas ir nepieciešams uzņēmējiem, izglītības sistēmai un novadiem kopumā.”
Priekuļu tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs Sandis Grosbergs norāda, ka nav gatavs komentēt Cēsu novada domes lēmumu, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas nekāda informācija nav saņemta: “Vispirms jāsaprot ministrijas viedoklis, tad varēšu kaut ko komentēt. Tagad kā tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs darbojos, par to nedomājot, jo, ja tā arī notiks, tas nebūs ātrāk par nākamo mācību gadu. Turpināsim strādāt ierastajā režīmā.”
Ja ministrija pieņem pozitīvu lēmumu, aktuāls būs jautājums, kur būt apvienotās izglītības iestādes centram. Priekuļu tehnikumam ir senākas tradīcijas, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola pratusi iet līdzi laikam. Arī jaunieši, izvēloties, kur mācīties, labprātāk izvēlas pilsētas. Ir skaidrs, ka paliks abas skolas, jo Cēsīs vairs nav iespēju telpiski attīstīties, bet Priekuļos var veiksmīgi pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.
“Ja skatāmies uz ilgtermiņa attīstību, vieta, kur ir galvenais birojs, nav tik svarīga, cik svarīga ir kopējā izglītības iestādes attīstība un nepieciešamais audzēkņu skaits. Ja to izdodas panākt, apmierinātas būs visas puses,” saka J. Rozenbergs.
Komentāri