Rīgas Doma baznīca nav piekritusi, ka Rīgā, Doma laukumā, rīko Vispasaules alus dienas gadatirgu, tādēļ iecerētais pasākums nenotiks.
Iebildums – pasākuma ideja konfliktē ar izvēlēto vietu. Biedrība “Alus brālība”, kas ir gadatirgus rīkotāja, mediju telpā nav klusējusi. Biedrības pārstāvis izteicies, ka tā ir liekulīga svētulība, ar kādu baznīcas pārstāvji kā viduslaikos grasās diktēt noteikumus. Gadatirgus rīkotāji taču skaidrojuši baznīcas pārstāvjiem, ka ciena reliģiju, respektē tās būtisko nozīmi cilvēku dzīvē. “Rīgas Doma dekānam Elijam Godiņam akcentējām, ka sava pasākuma laikā strikti norobežosim teritoriju ap Doma baznīcas kompleksu, kas ir kultūrvēstures mantojums, noorganizēsim valstī labāko apsardzi un klusināsim mūziku, lai netraucētu norisēm baznīcā. Taču bez jebkādiem likumos un normatīvos aktos definētiem vai loģikā balstītiem argumentiem viens cilvēks vienpersoniski izbaudīja iespēju demonstrēt savu varas apziņu, liedzot pasākumu, kas būtu vērtīgs visai Latvijas alus nozarei un interesants tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu,” portālam “Delfi” teicis “Alus brālība” valdes loceklis Andrejs Šikors.
Zināmā mērā var jau piekrist, nosaucot Doma baznīcas pārstāvju viedokli par liekulību, ja vērtējam vēsturiskā kontekstā. Daudz taču zināmas vietas, kur senatnē netālu no baznīcas atradies krogs, un vai tad tas celts bez baznīcas ziņas? Kāpēc gan tad 21.gadsimtā laukumā baznīcas malā nedrīkstētu rīkot alus lielpasākumu, kurā solījušās piedalīties gandrīz vai visas Latvijas alus darītavas? Sabrauks alus ražotāji, sanāks alus cienītāji. Vieni tā godīgi piedāvās degustāciju, otri- tā godīgi pagaršos miestiņu, un vakarā mierīgi izklīdīs katrs uz savu pusi…
Tikai pieredze gan liek pasmaidīt par šo idillisko ainiņu. Alu dzer ne tikai, lai karstumā dzesētu slāpes, , lai garšu pazinējs izvērtētu katra aldara radītās šķirnes rūgtuma un biezuma nianses. Vai nu nezinām, kā izskatās no alus pārreibušās kompānijas, kas ne vairs īsti var nostāvēt, ne aizkļūt mājās, ne arī pat vairs kārtīgi … iedzert. Nez kurš un kā gan varētu nodrošināt, lai nemaz ne tik lielajā Doma laukumā notiekošais netraucētu norisēm baznīcā, un nebūtu nepatīkams apgrūtinājums arī tiem visiem citiem, kas šajā vēsturiskajā vietā ieradušies baudīt mākslu vai arhitektūru?
Alus, protams, nav tas visreibinošākais no alkoholiskajiem dzērieniem, jo alus darīšanai un baudīšanai Latvijā ir senas tradīcijas. Tomēr, vai alus “līdzdarbošanās” visdažādākajos notikumos ne tikai vasaras, bet nu jau gandrīz visu sezonu pasākumos nekļūst par uzbāzīgu? Gandrīz katra lielā tautas masu sanākšana – dažāda žanra mūzikas festivāli, pilsētu, novadu, pat sporta un citi lielie svētki – nereti faktiski kļūst par “alus festivāliem”. Un nu vēl vajadzīgs īpašais… Bet, ja nu nozare vēlas Latvijai sevi parādīt kopainā, ja mērķis ir apliecināt, cik tā ir dažāda, kā saglabā un pilnveido tradīcijas, vai īstā vieta ir Rīgas pats, pats centrs? Jā, cena par glāzi alus gan tur varētu būt brūvētājam izdevīgi.
Komentāri