Sarunās ar kokapstrādē strādājošajiem, ar tiem, kuri plāno kādus būvniecības darbus, ļoti bieži dzirdams par gandrīz vai neadekvātu cenu kāpumu materiāliem.
Īpaši kokmateriāliem, un daži uzņēmumi pat plāno uz laiku apturēt darbību, jo izejmateriālu cenas ir tik lielas, ka produkcijai vairs nav noieta, pasūtītāji atsakās maksāt vairāk, nekā vienojušies. Līdzīgi arī ar metāla cenu, dārgāki arī energoresursi. Tas viss paaugstina izmaksas. Turklāt, lasot “Swedbank” ekonomikas apskatu, kļūst skaidrs, ka jau minētās pozīcijas nebūt nav vienīgās, kur palielinās izmaksas, ar ko jārēķinās darba devējiem un kas galu galā atsauksies uz ikvienu patērētāju.
Kā norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, ekonomika Latvijā turpinās augt, bet ne bez traucēkļiem, no kuriem viens ir cilvēkresursu trūkums: “Arī Latvijā, tāpat kā pasaulē, atkopšanās nāk roku rokā ar saspringtāku situāciju darba tirgū – darbaspēka trūkums būtiski aug. Bezdarbs pēc kāpuma gada sākumā vasarā turpināja sarukt, tomēr joprojām ir virs pirmskrīzes līmeņa. Prognozējam, ka bezdarbs šogad vidēji būs 7,6%, bet 2023. gadā – jau 6% apmērā.”
Augot uzņēmēju bažām par darbaspēka trūkumu, īpaši aktuāls šis jautājums esot apstrādes rūpniecībā un arī būvniecībā.
“Darbaspēka trūkums rada spiedienu celt strādājošo atalgojumu, un Baltijā algas tuvākajos gados būtiski augs,” norāda L. Zorgenfreija. “Jau gada sākumā, neskatoties uz “Covid-19” ierobežojumiem, Latvijā redzējām 9,6 procentu izaugsmi, un “Swedbank” dati liecina, ka algu kāpums gada vidū turpināja būt ļoti straujš. Tas liek vidējās algas prognozi celt līdz deviņiem procentiem šogad. Nākamajos gados temps pavisam nedaudz pierims (līdz 8%) gan tādēļ, ka atšķirībā no šī gada netiks celta minimālā alga, gan tādēļ, ka darba tirgū atgriezīsies zemāk apmaksātie smagāk cietušo nozaru darbinieki, kas vidējās algas izaugsmi bremzēs.”
Ekonomiste norāda, ka algu kāpums astoņu procentu apmērā ir nekomfortabli straujš un nākotnē rada riskus Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējai ārvalstu tirgos. Eksports, pateicoties spēcīgam globālajam pieprasījumam, šobrīd uzrāda izcilus rezultātus gan apjomu, gan arī, protams, cenu dēļ. Taču ar tik būtisku ilgstošu algu kāpumu risks nākotnē ir tirgus daļas zaudēt. Tādēļ, lai no tā izvairītos, nopietni jādomā par investīcijām produktivitātes veicināšanā.
“Visbeidzot algu kāpums, sadārdzinot uzņēmumu izmaksas, rada spiedienu arī uz straujāku inflāciju. Šogad inflāciju lielā mērā virza importēto izejvielu cenu pieaugums. Energoresursu cenu kāpums ceļ transporta izmaksas. Mājokļa uzturēšanas izmaksas būtiski palielinās, jo sadārdzinājusies gāze, elektrība, un vēl tikai redzēsim kāpumu apkures rēķinos. Taču nākamajos gados izejvielu cenas stabilizēsies un galvenais inflācijas veicinātājs būs būtiskais algu kāpums. Inflācija šogad prognozēta 2,3% apmērā, bet nākamgad patēriņa cenas augs par 3,2%,” norāda L. Zorgenfreija.
Kā viena no kovida krīzes blaknēm tiek minēts tas, ka samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Otrajā ceturksnī kā darba tirgu atstājuši reģistrēti gan tie cilvēki, kuri atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem, gan tie, kuri ierobežojumu laikā darbu pametuši, lai rūpētos par bērniem. Beidzoties dīkstāves atbalstam un bērniem atgriežoties skolas solos, visticamāk, aktivitāte darba tirgū atjaunosies, prognozē ekonomiste: “Tas īstermiņā var uzlabot darbaspēka pieejamību, taču Latvijas pamata problēma ir strukturāla – darba meklētāju prasmju neatbilstība pieprasījumam darba tirgū un aizvien rūkošais iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Lai to atrisinātu, būs nepieciešamas tālākas investīcijas automatizācijā un digitalizācijā, darbinieku kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana, kas atbilst darba tirgus prasībām. Taču Latvijā ar to diez vai būs gana, visdrīzāk daļa no ilgtermiņa risinājuma ir arī imigrācija, par ko jāsāk domāt jau šodien.”
Tiesa, redzam, ka ar tautiešu aicināšanu atpakaļ nesokas tik labi, kā gribētos, lai gan tie, kuri atgriežas, saka, ka Latvijā tagad var nopelnīt gandrīz tāpat kā, piemēram, Anglijā. Taču joprojām cilvēki dodas strādāt uz ārzemēm, piedevām vēl sabiedrība noveco, dzimstības līmenis kopumā zems, tāpēc darbaroku problēma tikai augs. Vai algu kāpums vilinās atgriezties?
Patiesībā var teikt, ka noiets vēl viens aplis, jau pirms pāris gadiem, kad “Covid-19” vēl nebija izmainījis pasauli, darbaspēka problēma bija ļoti aktuāla visā Eiropā, arī Latvijā tika daudz runāts par strādājošo ievešanu no trešajām valstīm. Ekonomikas ministrija tobrīd prognozēja, ka 2025. gadā Latvijas darba tirgū pietrūks 17 000 speciālistu, kuriem ir nepieciešamas tā dēvētās STEM jeb precīzās zinības: matemātika, fizika, ķīmija. Šajā grupā varētu būt gan IT speciālisti, gan inženieri.
Pozitīva ir ziņa, ka aug interese par profesionālo izglītību un jaunajā mācību gadā valstī kopumā aizpildītas gandrīz visas piedāvātās budžeta vietas. Bet vai ar to pietiks, lai novērstu darba roku trūkumu?
Komentāri