Cik cilvēku, tik viedokļu. Cik dzīvju, tik atšķirīgu atmiņu. Nabagi mēs būtu, ja tā nebūtu. Dažādības, izpratnes daudzveidības un savdabības apzināšana, sintezējot to kopējā enerģijā – tas ir tas ieguvums, kas veido mūs stiprus un nākotnē vērstus.
Neatskaldot citādo, mūsu izpratnei nesaprotamo, bet dodot iespēju tam kā jautājuma zīmei palikt apziņā un meklēt atbildes, esam ieguvēji, ne zaudētāji. Ja arī nonāk pie atziņas – tas mums nav pieņemams, nav izmantojams, tas ir nederīgs -, tomēr esam likuši sev ieklausīties citādībā un centušies saprast, kāpēc ir arī tās, citādās, domas, pieredzes, atziņas. Akmeņkaļa kalts te neder, te ir tādas vērtības kā cieņa pret citiem un izpratne, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, pat ja tas pašam ir pavisam nepieņemams.
Plašsaziņas līdzekļi, modernās komunikācijas iespējas aizvien vairāk kultivē un rada augsni viedokļu sadursmēm. Diemžēl nereti tās ne tikai nerada idejas, bet pat demonstrē, ka neprotam viens otrā ieklausīties, neprotam citus pārliecināt par savu uzskatu, attieksmes, ieceru pozitīvo kodolu, bet radikāli norādām, ka tas, kurš nepiekrīt, ir vienkārši izstumjams no viedokļa izteicēju loka.
Neesi ar mani? Tātad esi pret mani! Vecākajai paaudzei kaut kas dzirdēts, lasīts, vai ne?
Protams, vienmēr pastāv arī sarkanās līnijas – robežas, kuras nosprauž vērtību sistēma. Droši vien katrai tautai, katram cilvēkam tās ir savas, vienam treknākas, citam plūstošākas. Bet teritorijā, kurā esam starp vērtību sadursmēm, vienmēr ir iespēja dažādai attieksmei, uzskatiem, galu galā domām par ceļiem, pa kādiem jāiet, lai tiktu līdz kopējam mērķim. Un tas lauciņš pieder ne tikai politiķiem, kuri vairāk vai mazāk iemācījušies norīt kādu viņam nepieņemamu viedokli un vismaz notēlot toleranci, bet arī mums katram savā ikdienā, darbā, savu ieceru īstenošanā. Prast aizstāvēt savu viedokli – tas teicami, prast ieklausīties un saprast, kāpēc cits domā citādi, – tas ir izcili.
Komentāri