Ilze Kalniņa Māra Majore – Linē
Šodien Rīgā notiek protesta akcija. Kā to vērtē nozares, kuras krīze skar visvairāk – izglītības un veselības aizsardzības pārstāvji, zemnieki?
Lilita Ozoliņa, Taurenes pamatskolas direktore:
– Taurenes pagasta delegācijā, kas dosies uz protesta akciju, būs 18 pedagogi, un mēs savu viedokli par notiekošo valstī paudīsim plakātā. Doma, ko gribam pateikt, pirmdien vēl kārtīgi tika apdomāta un noformulēta vienā tēzē.
Mani visvairāk aizvaino tas, kā valstī risināja reģionālo reformu. Mēs Taurenes pagastā pēc rūpīgas apstākļu izanalizēšanas bijām nonākuši pie secinājuma, ka kopā ar apkārtējām pašvaldībām varam vienmērīgi attīstīties, ja esam vienā novadā ar Cēsīm. Bet kas notika Saeimā? Vienā dienā Taureni piemeta pie Raunas, nākamajā – pie Vecpiebalgas.
Skolotāji ir solīdi, izglītoti cilvēki, kuri uz protesta akciju nedodas, lai muļķīgi uzvestos, klaigātu. Skolotāji pratīs arī norobežoties, ja kāds blakus aicinās uz provokācijām. Bet neesmu pārliecināta, vai citi Doma laukumā sanākušie būs tikpat mierīgi un koncentrējušies. Manuprāt, akcijas rīkotāji ir pārāk maz izmantojuši masu mediju dotās iespējas, lai sabiedrībai skaidrotu, ar kādu atbildību katram akcijas dalībniekam jādodas uz Doma laukumu. Skaidrots bijis nepietiekami arī pirms citām politiskajām akcijām. Domāju, ka daudzi nevarēs pateikt, kā, pūlī esot, rīkoties, ja kāds sāk provokācijas.
Valda Stanne, Cēsu rajona veselības aprūpē strādājošo arodbiedrības priekšsēdētāja :
– Pērn mediķi vairākas reizes piedalījās streikos, protesta akcijās. Sabiedrība daudzos gadījumos to uztvēra, ka mediķi aizstāv savas intereses, savas algas. Tā nebija, jau tad uzsvērām, ka domājam par pacientu interesēm. Un man liekas, ka cilvēki joprojām nav atmodušies no vienaldzības. Stacionāriem skaidri pateikts- mazāks finansējums. Cēsu slimnīcā par 18 procentiem. Budžetu mediķi zina tikai trim mēnešiem. Kas tālāk? Būs maksas medicīna. Tautai vajadzētu pamosties un saprast, ka jāaizstāv sevi. Kurš to pakalpojumu varēs nopirkt? Bet šajā brīdī tiek organizēta tautas sapulce Doma laukumā. Organizētāji saka- brauciet visi, būs transports, bet drošībnieki jau uzsver- norobežosim laukumu, domājot par protestētāju drošību. Arī mani mulsina- ja gribēja nopietnu tautas sanākšanu, satraukumu par valstī radušos situāciju un valdības attieksmi, tad vajadzēja atrast vietu, kur protestu rīkot, un to, iespējams, plānot brīvdienā. Mani mulsina, kāpēc kopā jānāk tautas masām tumsā, šaurībā? Vai gaidām provokācijas? Un kādus secinājumus tad valdībai ļausim izdarīt?
No Cēsu rajona, cik pagaidām zinu, brauks četri, pieci mediķi. Paudīsim viedokli- valstij ir jāpalīdz saviem iedzīvotājiem, lai viņiem būtu nodrošināta veselības aprūpe. Taču tajā pašā laikā man grūti prognozēt, kādu rezonansi sniegs šī sapulce. Cerams, tā nebūs bezmērķīga un agresīva. Varu piekrist viedoklim, ka tauta ir novesta līdz kliņķim un būtu laiks pie valdības logiem doties ar mēslu dakšām. Vēl svarīgs jautājums, ko sapulces dalībniekiem būtu jāpajautā valdībai- kāpēc lietuviešu un igauņu priekšstāvji ir valsti un tās iedzīvotājus cienījuši? Kāpēc pieļauta Latvijas izsaimniekošana?
Līgatnes pagasta “Briežkalnu” saimnieks Vitālijs Ciematnieks atklāja, ka, visticamāk, dosies uz protesta akciju:
– Akcijas ir vajadzīgas. Es pat domāju, ka tās jārīko pamatīgākas, lai mūsu “lielie kungi” beidzot sāk domāt. Lai atjēdzas un pamana, ka arī tautai ir jādzīvo. Uzskatu, ka šobrīd mūsu vara par tautu nedomā. Mums vajadzētu darīt, kā citās valstīs – streikot, nevis tikai sanākt kopā, parunāt, padziedāt un saukļus izteikt. Iespējams, patiešām īsti nemākam savas intereses aizstāvēt. Akcija būs, bet kas notiks tālāk, kāds būs rezultāts? Ar šo akciju pogas gan spodrina arī jauno partiju veidotāji.
Lauksaimniekus visvairāk uztrauc tas, ka saņemam mazākās subsīdijas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Un tā ir tīri mūsu vadības neizdarība. Jāšaubās, vai ministrs maz zina, cik šobrīd Latvijā ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Protams, akcijā katras nozares pārstāvjiem būs savas prasības. Vienam ir piena lopkopība, un viņam interesē piena iepirkuma cenas, citam ir graudkopība un interesē graudu cenas, bet zem kopēja saukļa, visticamāk, lauksaimnieki neapvienosies. Ir daudz dažādu lauksaimnieku organizāciju dažādās nozarēs, bet tās diemžēl arī nespēj sadarboties, katrs velk deķīti uz savu pusi, un grūti pateikt, kur būtu vidusceļš.
Komentāri