Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts par viņa dziļo ticību un varonīgajiem tikumiem — dievbijīgu pazemību un žēlsirdību, nevainojamu paklausību un pakļaušanos Dieva gribai, viņa šķīstībai un svētumam. Būdams Vispārējās Baznīcas patrons, viņš ir arī paraugs priesteru un reliģisko cilvēku iekšējai dzīvei.
Kamēr kristīgajā pasaulē marts paiet Sv.Jāzepa zīmē, pie mums martu senlatvieši dēvējuši par baložu, strazdu mēnesi, bet zināmākais no senajiem marta nosaukumiem ir “sērsnu mēnesis”. Laiku pēc Meteņdienas un Pelnu dienas dēvē par sērsnu laiku, kas ilgst līdz tai dienai, kad dienas un nakts garums ir vienlīdzīgs.
Marta beigas mums asociējas arī ar pulksteņa laika maiņām. Jau šajā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāji atkal jāpagriež par stundu uz priekšu. Kādam tas būs iekšējā pulksteņa izaicinājums – pierast pie gulētiešanas un mošanās no rītiem mazliet citā laikā, lai dienu varētu ieplānot pēc līdzšinējā darba un ikdienas grafika. Šogad ar pulksteņa rādītāju pārgriešanu pamodīsimies ne vien stundu vēlāk, nekā ierasts, bet arī – Lieldienu rītā, ar prieku modinot citus mājiniekus, lai var pievērsties olu kaujām un ēst svētku brokastis.
Ola, ko godinām Lieldienās, nebūt nav tikai kristīga tradīcija. Gan senie babilonieši, gan ēģiptieši un ziemeļu tautas pielūdza olu. Senajām ģermāņu tautām bija tradīcija apmainīties krāsotām olām tieši pavasara ekvinokcijas laikā, godinot dievieti Ostaru. Hinduisma sekotāji tic, ka Pasaulīgā ola, no kuras izšķīlās Brahma, pāršķēlās tieši pavasarī. Tādējādi ola ir universāls, visā pasaulē lietots simbols.
Pie mums Lieldienu nosaukums aizgūts no pirmskristus svinamās Pavasara saulgriežu jeb Lielās dienas. Citām tautām ir atšķirīgi. Angļu valodā Lieldienas ir Easter, nosaukums radies no dažādu pagānu dieviešu vārdiem – Ištaras, Ostaras un grieķu dievietes Astartes. Seno ģermāņu dieviete Ostara tika pielūgta kā pavasara sezonas skaistā karaliene. Leģenda vēstī, ka Ostara, pirmoreiz nolaižoties uz mūsu planētas pašos pasaules pirmsākumos, pamanīja, cik tumša un auksta dzīve ir uz zemes. Viņa zināja, ka visa dzīvība atrodas dziļā miegā un tā modīsies vien tad, kad būs pienācis īstais laiks. Tad Ostara saprata, ka tikusi nosūtīta uz zemi, lai visas lietas atmodinātu no dziļā ziemas miega. Tad nu Lieldienās svinam šo dzīvības atmošanos no enerģiju atjaunojušā miega.
Lai šajās Lieldienās miers katrās mājās, raibas krāsoto olu kaujas un saules un siltuma pieliets laiks ģimenes lokā, ieskandinot aprīļa – Sulu, Putnu un Ūdens mēneša – atnākšanu!
Komentāri