rajona padomes izglītības pārvaldes priekšsēdētājs
Pagājušais gads izglītības jomā mūsu rajonā bijis sekmīgs. Daudzviet izglītības iestādēs notikuši celtniecības vai renovācijas darbi. Cēsīs tapusi jauna skola, Straupē – sporta zāle. Raiskuma sanatorijas skolu silda moderna katlumāja, skolā veikti nozīmīgi remonti. Nītaures, Dzērbenes, Liepas skolā notikusi logu nomaiņa. Amatas, Jaunpiebalgas, Priekuļu, Raunas, Taurenes, Liepas, Veselavas, Drustu, Inešu un Vecpiebalgas pašvaldības no valsts budžeta ieguvušas finansējumu skolu vides sakārtošanai. Cēsīs par Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirto finansējumu speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei uzcelta piebūve.
Šādu procesu norisē liels virzītājspēks ir pašvaldību vadītāji. Viņu atbalsts un enerģija, kas veltīta izglītības iestāžu attīstībai, pelna atzinību. Vadītāji slavējami par parādīto izpratni, ka skolu vides sakārtošana ir būtisks ieguldījums nākotnē – gan pašas pašvaldības, gan valsts.
Pagājušajā gadā īstenojās sen lolota iecere – radīt skolā pieejamu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām. Jaunuzceltajā Cēsu skolā tam ir piemēroti apstākļi, izveidota speciāla mācību programma. Process var vērsties plašumā, jo 2. pamatskolas skolotāji, apguvuši zināšanas un pieredzi, veido vēl vienu programmu – pirmsskolas vecuma bērniem ar īpašām vajadzībām. Arī Jaunpiebalgā, Veselavā, Rāmuļos, Zosēnos, Liepā un Priekuļos radušās iespējas atsevišķus bērnus, kuriem ir īpašas vajadzības, integrēt vispārizglītojošā mācību iestādē. Pagājušajā gadā bija arī iespēja pedagogiem gūt starptautisku pieredzi speciālajā izglītībā. Skolotāju izglītības projekts Cēsis – Linčepinga – Pleskava šogad turpināsies.
Cēsu rajonā liels darbs ieguldīts, organizējot pedagogu tālāk izglītības kursus. Daudzi skolotāji izglītojušies un ieguvuši tiesības mācīt kādu papildus mācību priekšmetu. Tas ir ļoti svarīgi, jo rajona skolās vērojama liela skolotāju kadru mainība.
Kopš ieviesti centralizētie eksāmeni, var objektīvi izvērtēt un salīdzināt eksāmenos parādītās zināšanas. Pagājušajā gadā pamatskolas vai vidusskolas absolventu zināšanas ir uzlabojušās. Tā ir ļoti laba ziņa. Skolotāji, analizējot zināšanu tendences, izdarīja secinājumus, kam turpmāk mācību procesā jāpievērš lielāka uzmanība.
Pedagogu radošo aktivitāti apliecina sagatavotās skolotāju pieredzes grāmatas. To vidū ir informātika pamatskolai, vizuālā mākslā un arī jauns izdevums sākumskolai. Ar panākumiem Cēsu rajona pārstāvji uzstājās zinātniskā forumā – humānās pedagoģijas lasījumos Maskavā. Gandrīz pusotrs simts pedagogu pagājušajā gadā izgāja apmācību par karjeras izglītības programmu nodrošinājumu un varēs skolēniem labāk palīdzēt profesijas izvēlē. Skolotāju rīcībā ir arī vērtīgs palīglīdzeklis karjeras izglītības veicināšanai.
Rajona padome un izglītības padome veicinājusi un iekustinājusi vairākus procesus, sarīkojot skates. Pagājušajā gadā notika skolu sporta laukumu skate, kurā apbalvojumus saņēma Taurenes pamatskolas, Raunas un Stalbes vidusskola, bet veicināšanas balvas Rozulas un Inešu pamatskola, kā arī valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums. Skolu bibliotēku modernizēšanā daudz devusi bibliotēku elektronisko katalogu skate un bibliotekāru konsultēšana par jaunākajām iespējām. Izglītības pārvalde tagad atbalstīs darbu ar skolu sociālajiem pedagogiem, rajona mūzikas un mākslas skolām.
Apkopojot informāciju par izglītības sistēmas rādītājiem, esam sākuši izvērtēt attīstības iespējas Cēsu rajonā. Izglītības pārvalde iesaistās mācību olimpiāžu, konkursu rīkošanā, veicina metodisko darbu, tālākizglītības organizēšanu, atbalsta skolotāju ieceres izglītojošu nometņu organizēšanā.
Grandiozs un skaists notikums, ko rīkojam mācību gada izskaņā, ir rajona skolēnu Dziesmu un deju svētki. Šogad tie bija veltīti Cēsu 800 gadei un pulcēja 1800 dalībniekus – 25 koru un 40 deju kolektīvu pārstāvjus.
Diemžēl neiztikt arī bez negatīvām tendencēm. Šajā mācību gadā bija jāsastopas ar strauju skolēnu skaita samazināšanos. 1. septembrī rajonā skolas gaitas uzsāka par apmēram 500 skolēniem mazāk, nekā gadu iepriekš. Turpinās skolotāju aizplūšana no skolām. Izglītības iestādēs trūkst skolotāju, bet pedagogu vīriešu gandrīz nav palicis.
Mūsu apkopotie dati liecina, ka apmēram 300 skolēniem viens vai abi vecāki strādā ārzemēs. Tas negatīvi ietekmē bērnu uzvedību, mācības, rodas problēmas no tā, ka bērni aug sašķeltās ģimenēs.
Rajonā trūkst vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Pašlaik tikai 62,3 procenti rajona pirmsskolas vecuma bērnu, kuru vecāki to vēlētos, apmeklē bērnudārzus.
Šogad izglītības sistēmā jau vajadzētu izjust to pienesumu, ko dos Eiropas fondu naudas apgūšana, piemēram, modernizējot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, skolām vajadzētu saņemt jaunu datortehniku. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri