Vai Putins ir panācis savu un padarījis par fikciju visu, kas noturējis pasauli un mieru astoņdesmit gadus
Divas dienas Rīgā notika Krimas platformas parlamentārais samits, par kurā gūtajām atziņām vēl tiks ne mazums runāts un rakstīts.
Viens no lielajiem jautājumiem, vai Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera plāns ir uzvaras, izdzīvošanas vai kompromisa plāns. Tomēr skaidrs ir viens, ka šobrīd karš Ukrainā ir izturības un nogurdināšanas karš, un kaut bezgalīgu resursu nav nevienam, Krievijai to ir daudz vairāk. Starptautiskie novērotāji lēš, ka Ukraina jau zaudējusi apmēram astoņus miljonus iedzīvotāju – tos, kuri devušies bēgļu gaitās, kritušos karavīrus, nogalinātos civiliedzīvotājus, deportētos bērnus un arī bez vēsts pazudušos. Kamēr Rietumi rēķina un prāto, kuras to ražotās raķetes varētu ļaut ukraiņiem izmantot triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, Krievija ar patiešām tālās darbības raķetēm apšauda visu Ukrainas teritoriju.
Tāpat notiek arī dancošana ap Ukrainas uzņemšanu NATO, analizējot, vai varētu vismaz uzaicināt Ukrainu NATO un uzņemšana varētu notikt pēc kara. Manuprāt, ir labi redzams, ka NATO tomēr baidās no Krievijas un ka pamazām jau izskan balsis par Trešo pasaules karu, ja Ukrainu tagad uzaicinās.
Tiesa gan, ir politikas vērotāji, kuri teic, ka no tāda kara neizvairīties arī tad, ja Ukraina šobrīd nesaņems uzaicinājumu iestāties NATO, jo Krievija var atļauties ilgu karu, uzvarēs un pēc tam “amats jau būs rokā”, kā faktiski nesodīti var okupēt citas valstis. Politico raksta, ka ir rinda NATO dalībvalstu, kuras ir pret Ukrainas uzņemšanu. Ungārijai un Slovākijai esot prokremliska nostāja, tās esot pret. Savukārt Slovēnija, Beļģija un Spānija, “slēpjoties” aiz ASV un Vācijas, kuras neatbalsta ātru Ukrainas uzņemšanu šajā aliansē. Minētās piecas valstis atbalsta Ukrainas uzņemšanas ideju, bet, tikko ideja sāk tuvināties īstenošanai, iebilst. Tātad pavisam septiņas NATO dalībvalstis faktiski ir pret Ukrainas uzņemšanu NATO.
Neskatoties uz asu Krievijas un tās sabiedroto kritiku, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir ieradies Kazaņā, Krievijā, lai piedalītos Vladimira Putina organizētajā attīstības ekonomikas valstu organizācijas BRICS samitā. Viņam paredzēta arī atsevišķa tikšanās ar V. Putinu. Kā zināms, ANO ģenerālsekretārs noraidīja Ukrainas uzaicinājumu uz pirmo Globālo miera samitu Šveicē, bet ieradās pie kara noziedznieka Putina. Gutērrešs skaidro, ka “brauciens uz Krieviju esot daļa no viņa regulārās piedalīšanās pasākumos, ko rīko “liels skaits svarīgu (ANO) dalībvalstu”. Acīmredzot, pēc viņa domām, Globālais miera samits Šveicē nepulcēja nozīmīgas ANO dalībvalstis. Gribot negribot jāatceras “šrēderizācijas” stāsts.
Tikmēr Krievija vienā mierā turpina nogalināt ne tikai ukraiņus. Ukraiņu žurnālists, “Цензор.НЕТ” galvenais redaktors Jurijs Butusovs raksta par gadījumu, ko atklājis Ukrainas izlūkdienests pie Pokrovskas. Krievijas triecienvienība devās atklātā uzbrukumā atklātā vietā pilnā augumā. Un visi tika iznīcināti. Pārbaudot viņu dokumentus, izrādījās, ka visi viņi ir tie Krievijas karagūstekņi, kurus apmainīja pret ukraiņiem. Acīmredzot tas bija kā savdabīgs sods karavīriem par to, ka viņi bija gūstekņi Ukrainā. Un tas kārtējo reizi liecina, ka Krievijā nevienu nežēlo un neuzskata par cilvēku. Putins atkal ir pierādījis, ka Krievija šajā karā ies līdz galam, kamēr vien būs kaut viens iedzīvotājs, ko sūtīt kaujā, raksta Butusovs. Savukārt Jurijs Lucenko, bijušais ministrs un ģenerālprokurors, deputāts raksta, ka ANO ģenerālsekretāra vizīte Kazaņā un rokasspiediens kara noziedzniekam, kura arestu apstiprinājusi ANO izveidotā Starptautiskā krimināltiesa, nozīmē atgriešanos pie kārtības, kāda bija 1945. gadā: “Putins ir panācis savu. Atdzimušais fašisms ir padarījis par fikciju visu, kas noturējis pasauli un mieru astoņdesmit gadus.” Citiem vārdiem sakot, tā ir atgriešanās pie stiprākā tiesībām, tā laikmeta beigas, kad starptautiskās tiesības un humānisms kaut ko nozīmēja.
Komentāri